Vai ir iespējams atrast darbu?
Mēs jau visi esam ļoti labi informēti par to, ka ekonomikā valda krīze ar visām tās izrietošajām sekām. Parasto mirstīgo darbinieku tas skar tieši darba atrašanas iespēju jautājumā.
Ļoti labi zināms, ka krīžu laikā likvidējas un bankrotē uzņēmumi, tādējādi samazinās darba vietu skaits. Tāpat esošajiem uzņēmumiem samazinās apgrozījums tā iemesla dēļ, ka vairs nevar pārdot tik daudz cik agrāk. Rezultātā esošie darbinieki ir mazāk noslogoti, kas rezultējas “lieko” darbinieku atlaišanā. Gudrāk to parasti sauc par darbaspēka izmantošanas optimizāciju jeb, respektīvi, paliekošajiem darbiniekiem tiek uzlikts atlaisto darbinieku darba apjoms, kas krīzes laikā tāpat paliek arvien mazāks un mazāks.
Tieši tāda pati situācija šobrīd vērojama arī restorānu sfērā. Pagaidām masveida bankrotus mēs neredzam, bet masveida darbinieku atlaišana nu jau būs kļuvusi par normālu parādību.
Tomēr vistrakākais ir tas, ka arī vienā objektā (restorānā) atstātajam darbaspēkam bieži vien ir tāpat par maz ko darīt un tas meklē papildus darbu (vietu, kur “piehaltūrēt”). Tātad neskatoties uz to, ka jau tā šobrīd bezdarbnieku rindās tiek iepludinātas lielas masas ar cilvēkiem, izskatās, ka arī paliekošie darbinieki, strādājot divās darba vietās, izspiedīs vēl lielāku daudzumu potenciālo bezdarbnieku. Tas viss rezultēsies ar to, ka DARBU ATRAST NEBŪS IESPĒJAMS VISPĀR, vismaz sabiedriskās ēdināšanas nozarē.
Starp citu tīri informācijai – restorānu nozarē visas vakances ir aizpildītas apkopēju, trauku mazgātāju un bārmeņu/baristu pozīcijās. Vēl var mēģināt dabūt darbu viesmīļu amatā, taču ir jāpiedāvā kaut kas unikāls (piemēram, spēja strādāt konkrētos vajadzīgos laikos). Restorānu vadītāji, izskatās, arī tik viegli savas pozīcijas neatdos. Un vislabākais ir tas, ka veidojas rindas uz šīm darba vietām. Problēmu atrast darbiniekus vairs nav un ja pieņem darbā jaunu kadru, tad tas ir ar mieru strādāt arī par zemāku samaksu.
Starp citu, vai man arī liekas, ka krīze (tāpat kā augšupeja) šobrīd Latvijā tiek mākslīgi uzpūsta, lai varētu:
1) pamatoti atlaist valsts iestādēs strādājošo kvantumu?
2) esošajiem uzņēmumiem piegādāt jaunas porcijas ar lēto darbaspēku, kas būtu ar mieru strādāt par minimālo samaksu?
Dienvidu tilts
Šodien pirmo reizi arī es braucu pāri lielajam oranžajam – Dienvidu tiltam.
Protams, ievēlējos vēlēšanos, kā tas ir pierasts pirmo reizi braucot pāri jauniem tiltiem.
Šķiet, ka tuvākos trīs gadus līdz pabeigs transporta mezglus Pārdaugavā, sastrēgumi Piena kombināta rajonā būs ierasta parādība. Taču vislielākais pārsteigums bija tilta garums. Neskatoties uz to, ka šamais ir veselus 800 metrus garš, braucot tāds pipļuks vien likās. Uzbrauc uz tilta, biku paskaties uz vanšu piloniem, un tadā - ceļazīmes jau rāda, kā nobraukt no tilta nost. Un visa tā prese, kas stāsta, ka tilts esot šķībs un ka tie kalniņi esot jūtami, lai iet ieskrieties trīs tiltus tālāk – viss ir taisns un neko just nevar. Viss ir vairāk kā OK.
Protams, tilta maksimālais efekts būs jūtams tad, kad pabeigs pārējās kārtas. Lai gan tagad jau jūtami pirmie bonusi – uz McDonaldu Krasta ielā ar auto var nokļūt 10 minūtēs, tāpat arī Lidiņš nu jau ir sasniedzams ar kājām, kādu 40 minūšu laikā.
JAUTĀJUMS: Vai bankas bankrota gadījumā iespējams saņemt savu naudu?
Pēdējā laika notikumi ap Parex Banku un pārējām ar to saistītajām lietām, man liek par šo to aizdomāties. Labi, ar Parexu ir cits stāsts – cilvēku naudai nekur it kā nevajadzētu pazust, jo to savā paspārnē šobrīd ir pārņēmusi valsts.
Taču mani visu laiku māc šaubas, kas būtu, ja būtu tas otrs gadījums – bankas maksātnespēja un bankrots.
Sākšu visu pamazām. Tātad, piemēri:
1) Turīgajam latvietim CL klases Mersedesā ar piederošu dzīvokli Klusajā Centrā bankā X stāv noguldīti 20 000 Ls.
2) Parastajam latvietim 1988.gada Opelī ar īrētu dzīvokli Purvciemā tajā pašā bankā X stāv noguldīti 400 Ls.
Tagad seko interesantais jautājums – kas notiks ar šiem noguldījumiem bankas X bankrota gadījumā?
Mani kā uzņēmējdarbības vadības studentu šīs lietas ļoti interesē. Mēs visi (nu ceru, ka visi) zinām, ka ir tāds likums, kas regulē izmaksājamo kompensāciju apjomu un kārtību, gadījumā, kredītiestāde (šajā piemērā banka X) bankrotē. Šis likums saucas Noguldījumu garantiju likums, kurā skaidri un gaiši ir viena konkrēta rindiņa rakstīta (3.panta 1.punkts):
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.
Tātad sakarā ar šo likumu, mēs, parastā mirstīgā tauta, kas dzīvo no algas līdz algai, atbilstot aprakstam “Parastais latvietis” varam mierīgi gulēt, tāpat arī Turīgais latvietis var mierīgi gulēt, jo savu noguldījumu dabūs atpakaļ pilnā apmērā, gadījumā, ja banka X bankrotēs.
Taču tagad padomājiet no otras puses. Lai sakārtotu, katra bankrota rezultātā zaudētā depozīta kompensācijas juridisko pusi (dokumentus), rodas attiecīgas izmaksas (algas valsts ierēdņiem, iespējams arī juristiem utt). CIK IZDEVĪGI BŪS KOMPENSĒT 400 LS LIELU (MAZU) DEPOZĪTU?
Lai piemēru padarītu vēl dramatiskāku ieviesīsim arī trešo dalībnieku:
3) latvietim Trūcīgajam bankā X bija noguldīti 5 Ls (pieci lati).
Jautājums vēlreiz – vai dokumentu sakārtošana šo piecu latu izmaksai ir tā vērta, lai atgrieztu bankas bankrota gadījumā šos zaudētos piecus latus?
Doma, uz ko es Jūs gribu mudināt ir tāda: bankas bankrota gadījumā, visticamāk kompensācijas saņems lielie noguldītāji, taču, manuprāt, pastāv liela iespēja, ka tā saucamie sīkie noguldītāju līdzekļi tiks vienkārši NORAKSTĪTI kā neatgūstami. Un tas viss tīri izdevīguma dēļ. Jo papīru darbs (un arī pārējais darbs) 20 000 Ls izmaksai maksās tikpat cik 400 Ls vai 5 Ls izmaksai. Visticamāk, neviens nečakarēsies ar sīku naudas summu izmaksām, bet ķersies uzreiz pie lielajām summām.
Tātad secinājums viens: ieguvējs viennozīmīgi būs Turīgais latvietis, jo 20 000 ir summa, kas ir ievērības cienīga. Toties Parastajam un trūcīgajam latvietim iespējams nekas netiks, jo viņu nauda tiks norakstīta kā zudusi, tāpēc, ka noguldījuma summa ir pietiekami maza, lai to vispār aiztiktu.
Pie šādas atklāsmes es nonācu, kad parunājos ar vienu augstskolas pasniedzēju, par to, kā šīs kompensāciju lietas darās. Tieši tas pats esot bijis Bankas Baltija gadījumā, kad tā saucamo Sīko Investoru līdzekļus (kas kopā sastādīja virs 2 miljoniem Ls) vienkārši norakstīja. Līdz ar to pusi tautas iedzenot totālā nabadzībā, jo toreiz pat 50 Ls parastam cilvēkam bija LIELA nauda. Ieguvēji ir tikai un vienīgi lielie noguldītāji.
Iesaku padomāt par to, lai nav tā, ka pēkšņi paliekat bez savas mēnešalgas, vai dažām iekrātajām mēnešalgām.
Iespējams šobrīd tomēr visdrošāk glabāt naudu vietējā Zeķes bankā un piedevām vēl Eiro valūtā.
Sargājiet sevi un Jūs tiksiet pasargāti. 
Krīze X: Latvijas ekonomika kopumā
Kā Jums patīk pēdējie aptuvenie Latvijas IKP pieauguma krituma dati? Nu vienkārši fantastiski mīnuss 4 komats 2 procenti. Tagad vēl Parex banka ir uz bankrota robežas, un to pārņem valsts. Viss baigi forši ne? Pasakiet vēl, ka tas nebija gaidāms.
Piedāvāju Jums savu pētījumu par situāciju Latvijas ekonomikā, ko esmu izpētījis regulāri iepērkoties SuperNetto veikalos:
Lai Jums patīkams vakars!