JAUTĀJUMS: Vai bankas bankrota gadījumā iespējams saņemt savu naudu?
Pēdējā laika notikumi ap Parex Banku un pārējām ar to saistītajām lietām, man liek par šo to aizdomāties. Labi, ar Parexu ir cits stāsts – cilvēku naudai nekur it kā nevajadzētu pazust, jo to savā paspārnē šobrīd ir pārņēmusi valsts.
Taču mani visu laiku māc šaubas, kas būtu, ja būtu tas otrs gadījums – bankas maksātnespēja un bankrots.
Sākšu visu pamazām. Tātad, piemēri:
1) Turīgajam latvietim CL klases Mersedesā ar piederošu dzīvokli Klusajā Centrā bankā X stāv noguldīti 20 000 Ls.
2) Parastajam latvietim 1988.gada Opelī ar īrētu dzīvokli Purvciemā tajā pašā bankā X stāv noguldīti 400 Ls.
Tagad seko interesantais jautājums – kas notiks ar šiem noguldījumiem bankas X bankrota gadījumā?
Mani kā uzņēmējdarbības vadības studentu šīs lietas ļoti interesē. Mēs visi (nu ceru, ka visi) zinām, ka ir tāds likums, kas regulē izmaksājamo kompensāciju apjomu un kārtību, gadījumā, kredītiestāde (šajā piemērā banka X) bankrotē. Šis likums saucas Noguldījumu garantiju likums, kurā skaidri un gaiši ir viena konkrēta rindiņa rakstīta (3.panta 1.punkts):
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.
Tātad sakarā ar šo likumu, mēs, parastā mirstīgā tauta, kas dzīvo no algas līdz algai, atbilstot aprakstam “Parastais latvietis” varam mierīgi gulēt, tāpat arī Turīgais latvietis var mierīgi gulēt, jo savu noguldījumu dabūs atpakaļ pilnā apmērā, gadījumā, ja banka X bankrotēs.
Taču tagad padomājiet no otras puses. Lai sakārtotu, katra bankrota rezultātā zaudētā depozīta kompensācijas juridisko pusi (dokumentus), rodas attiecīgas izmaksas (algas valsts ierēdņiem, iespējams arī juristiem utt). CIK IZDEVĪGI BŪS KOMPENSĒT 400 LS LIELU (MAZU) DEPOZĪTU?
Lai piemēru padarītu vēl dramatiskāku ieviesīsim arī trešo dalībnieku:
3) latvietim Trūcīgajam bankā X bija noguldīti 5 Ls (pieci lati).
Jautājums vēlreiz – vai dokumentu sakārtošana šo piecu latu izmaksai ir tā vērta, lai atgrieztu bankas bankrota gadījumā šos zaudētos piecus latus?
Doma, uz ko es Jūs gribu mudināt ir tāda: bankas bankrota gadījumā, visticamāk kompensācijas saņems lielie noguldītāji, taču, manuprāt, pastāv liela iespēja, ka tā saucamie sīkie noguldītāju līdzekļi tiks vienkārši NORAKSTĪTI kā neatgūstami. Un tas viss tīri izdevīguma dēļ. Jo papīru darbs (un arī pārējais darbs) 20 000 Ls izmaksai maksās tikpat cik 400 Ls vai 5 Ls izmaksai. Visticamāk, neviens nečakarēsies ar sīku naudas summu izmaksām, bet ķersies uzreiz pie lielajām summām.
Tātad secinājums viens: ieguvējs viennozīmīgi būs Turīgais latvietis, jo 20 000 ir summa, kas ir ievērības cienīga. Toties Parastajam un trūcīgajam latvietim iespējams nekas netiks, jo viņu nauda tiks norakstīta kā zudusi, tāpēc, ka noguldījuma summa ir pietiekami maza, lai to vispār aiztiktu.
Pie šādas atklāsmes es nonācu, kad parunājos ar vienu augstskolas pasniedzēju, par to, kā šīs kompensāciju lietas darās. Tieši tas pats esot bijis Bankas Baltija gadījumā, kad tā saucamo Sīko Investoru līdzekļus (kas kopā sastādīja virs 2 miljoniem Ls) vienkārši norakstīja. Līdz ar to pusi tautas iedzenot totālā nabadzībā, jo toreiz pat 50 Ls parastam cilvēkam bija LIELA nauda. Ieguvēji ir tikai un vienīgi lielie noguldītāji.
Iesaku padomāt par to, lai nav tā, ka pēkšņi paliekat bez savas mēnešalgas, vai dažām iekrātajām mēnešalgām.
Iespējams šobrīd tomēr visdrošāk glabāt naudu vietējā Zeķes bankā un piedevām vēl Eiro valūtā.
Sargājiet sevi un Jūs tiksiet pasargāti. 
12 komentāri
Ierakstīt komentāru
nevajag jau pārspīlēt. nav jau 93. gads, kad datori bija kā ļuksus un pa bilancēm rakājās biezās kantorgrāmatās.
kāda tur baigā administrēšana pa elektroniskiem kontiem…
ja neiesi pakaļ- tad , protams , norakstīs gan.
to jau dariis valsts viiri.. likums paliek likums, izmaksaas visiem, un taas ir muljkjiibas, ka kaas paliks bez sava pieciisha! Piekriitu eprieksheejam komentaaram – ja neiesi pakalj, nedabuusi!
vnk es domāju ka tur iespējams viss nav tikai elektroniski jo tādā gadījumā vajadzētu arī papīriskus apliecinājumus.
Es tā padomāju tīri no tās izdevīguma ziņas!
nu man ari negribetos piekrist tev, jo noguldijumu likuma nav nekas minets par minimalajam summam, ka ari to, ka no tas tiks ieturetas kaut kadas izmaksas!
tad jau vertigak ir nevis zekjes banka, bet izvelies vienu no lielajam skandinavu bankam un ieliec parastako EUR depozitu!
Eleganti, tu izdari vairākus patvaļīgus pieņēmumus (1. Parex pēc 200 milj injekcijas joprojām ir problēmas ar likviditāti, 2. bankrota gadījumā mazie noguldītāji naudu neatgūs, 3. naudas atgūšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, 4. nav veidu, kā šo procesu padarīt vienkāršu). Es nezinu, apskati varbūt vēlreiz ko pats implicē un padomā, vai kādos no tiem ir kaut daļa patiesības.
Un padoms naudu glabāt zeķē varētu būt sliktākais uz pasaules. Padomā, kas notiktu, ja tā darītu visi – ekonomika apstātos, bankas nevarētu izsniegt kredītus, ko jaunu radīt varētu radīt tikai tie, kas jau pašlaik ir ar kapitālu.
Un arguments nepaliek spēcīgāks, ja tu to atkārto trīsreiz un vēl pamanies apelēt pie cilvēku bailēm. Es pat nezinu, pēdējā laikā tavi raksti paliek arvien seklāki, var redzēt, ka esi sācis aktīvi sekot līdzi kādai apmeklētāju statistikai. Ja šis ir kārtējais stulbais mēģinājums to pacelt, tad, nu..
Īsumā: topik gavno, avtor mudak.
jā protams mans raksts ir tikai pieņēmums taču vai nav dīvaini ka aptuveni tādu pašu informāciju saka pieredzējuši biznesa izglītības pasniedzēji?
Nē, nav dīvaini. Cilvēki kļūdās. Aplūkosim tavu argumentu: “vai nav dīvaini, ka pieredzējuši biznesa izglītības pasniedzēji tā saka?” (turpmāk tekstā: pbip). Pirmkārt, tu apelē pie autoritātes, kas ir vēl viena argumentācijas kļūda (http://en.wikipedia.org/wiki/Appeal_to_authority) – tas, ka to apgalvo pbib, to nepadara par matu patiesāku. Otrkārt, tu neesi norādījis konkrēti kurš/-i pbib to ir teicis/teikuši – mums, mirstīgajiem, nav nekādas iespējas pārbaudīt tavus avotus, noskaidrot, vai pbib to patiešām ir teikuši un vai tā patiešām domā. Ir liela atšķirība no tā, kas tiek pateikts neformālā sarunā (“jā jā, ar banku baltija arī tā bija, es tiem bandītiem vispār neuzticos, ņem tik ārā, valdība zagļi!!!1one”) no argumentēta un faktuāli pamatota viedokļa. Iespējams, ka pasniedzējs (turpmāk tekstā – vienskaitlī, jo rakstā esi minējis tikai vienu pasniedzēju, komentārā jau implicē vairākus, es pieņemu, ka esi jautājis tikai vienam) teiktu ko pavisam citu, ja šo pašu jautājumu viņam uzdotu kāds ar diktofonu/piezīmju blociņu rokās. Treškārt, ekonomika nav “īsta” zinātne, ekonomistu paredzējumi visbiežāk nav labāki par nejaušiem minējumiem. Par šo tēmu vairāk ir rakstījis Nassim Nicholas Taleb (http://www.nakedcapitalism.com/2007/10/nicholas-taleb-attacks-pseudo-science.html). Tātad, akli uzticēties pbib varētu nebūt prāta darbs.
Tava pasniedzēja arguments ir jāizvērtē pēc paša argumenta spēka, ne pēc viņa pbib titula. Tāpēc tieši to arī darīsim: pbib atsaucas uz precedentu 1993. gadā, kad nebija ne noguldītāju aizsardzības likums, ne īsti tiesiska valsts, kurā cilvēki varētu aizstāvēt savas tiesības. T.i – viens gadījums, pilnīgi savādākā situācijā. Man turpināt? Kā gan tas var būt uzskatāms par adekvātu pierādījumu?
Un vēlreiz, tu ar savu komentāru nesniedzi nekādu artavu diskusijai. Saņemies! Ja nespēj pamatot savu viedokli labāk kā “viena tante (pbib) teica”, varbūt velti kādu laiku nopietnākai analīzei (apskatot ārvalstu pieredzi, citu pbib viedokļus).
Ar cieņu,
tavs a.
Man tiešām ļoti interesanti palasīt arī citu cilvēku viedokli šādos salīdzinoši smagos jautājumos!
A: tavi komentāri, manuprāt, ir uzmanības vērti, un es tev noteikti piekrītu daudzos punktos, ko tu mini. Pasaku uzreiz ka šis raksts nebija domāts, lai paceltu bloga statistiku, jo vidējam mana bloga lasītājam šāda tēma neinteresē, kā arī RSS savācējos šis raksts popularitāti neieguva.
Dažreiz man liekas,ka ja būtu nopublicējis pilnīgi pretēju rakstu piemēram “Naudu no bankrotējušām bankām var dabūt atpakaļ” stilā, te noteikti salasītos vesels bars komentāru, kas mēģinātu stāstīt informāciju līdzīgu kā manā rakstā, ka nē tik vienkārši tas nav iespējams.
Uzskatu, ka mans blogs pagaidām vēl nav nekāds mega resurss, kur būtu stingri jānorāda atsauces uz dažādiem informācijas avotiem, ja vien tas nav tik ļoti relevanti. Savu blogu vairāk uztveru, jā arī kā dažādu eksperimentu lauku, pārsvarā lai pārbaudītu dažādu mārketinga un PR kampaņu darbības iespējamos rezultātus.
naudu izmaksās visiem, citādi mierīgi var izvazāt valsti pa ES tiesām dēļ tiem 5ls un tas valstij izmaksās daudz vairāk nekā noformēt to 5īti
man baigi besī ārā tie, kas piesauc Bankas Baltija situāciju mūsdienās, jo takš tikai cilvēks bez sava viedokļa/ar “viena tante teica” viedokli var kaut ko tādu vēl pieminēt. parādi kādu mūsdienu banku, kas, laipni smaidot sejā, vēl sola 80% ienākumu no depozītiem!
un naudu zeķe arī nedrīkst glabāt – pašam jau no tā tikai sliktāk. kā jau pats labi zini, ekonomika bez naudas resursiem nespēj pastāvēt
p.s. uzņēmēji vecākā un labākā fakultāte visā BAT
“Iespējams šobrīd tomēr visdrošāk glabāt naudu vietējā Zeķes bankā un piedevām vēl Eiro valūtā.
” heh shitas teikums tevi nodeva ka tomeer esi suudiigs uznjemejdarbibas vadibas students..
nu vai tiešām esat tik naivi un uzskatat, ka viss LR tiek darīts likuma ietveros. ja jā, tad turpiniet sapņot, ja nē tad laikam esat jau pamodušies. paldies
Paldies par padomu