Biznesa ziņu lapas/portāli: mans apskats
Mana ikdiena internetā sastāv no apmēram sekojoša scenārija: vispirms e-pasts ar visām tajā ienākošajām ziņām. Tad seko ārts ieskrējiens iekš draugiem.lv, tad fiksi pārlaižam acis pāri Twitterim, lai apskatītos, kas jauns pēdējo dažu stundu laikā noticis, tad nekur.lv un tālāk seko ceļojums pa ziņu portāliem. Vispirms tiek apskatīts TVNET un tad seko biznesa jaunumu portāli / weblapas, par kurām arī tālāk izteikšos.
Tā kā katru dienu sekoju līdzi biznesa jaunumiem Latvijā un pasaulē, tad bez ziņām dzīvot nevaru. Pat izlaista viena diena man brīžiem rada iespaidu, ka paskrējusi garām visa pasaule.
Latvijas internetā nav daudz sakarīgas lietos ko lasīt, tāpēc iztieku ar tām lielākajām un populārākājām, kas jau ir: FinanceNet, Dienas Bizness, Bizness.lv, kā arī BBN.
FinanceNet. Šo vortālu, regulāri lasīju arī tad, kad par biznesu un ekonomiku īpaši neinteresējos. Regulāri šeit lasu ziņas kopš 2005.gada. Jāsaka, ka ar ziņām manuprāt viss ir kārtībā, ir ko lasīt un aktualitāte vienmēr ir topā. Ziņas, cik es noprotu, tomēr te nonāk visai atlasītas un tās pašas svarīgākās, kas rada salīdzinoši vēl kaut kādu pievienoto vērtību šim vortālam. Pašas ziņas gan ļoti bieži ir vinekārši pārtulkotas no kāda ārzemju pirmavota. Tomēr tā kā tas ir TVNETa apakšprojekts, tajā ienāk visai daudz drazas … komentāru formā. Mans uzskats ir tāds – viens ir izlasīt rakstu, otrs ir palasīt komentārus. Biznesa lapās parasti sagaidu komentārus no cilvēkiem, kas kaut ko saprot par attiecīgajām lietiņām, taču Financenetā nākas saskarties ar MILZĪGU apjomu spamveidīgu un bezsakarīgu komentāru. Protams daļa ir visai interesanta, taču lielākais vairākums – vnk pēdējais sviests.
DB.lv. Šobrīd iespējams lielākais biznesa ziņu portāls, laikam arī populārākais. Šī parasti ir pirmā lapa, ko atveru, jo te visbiežāk iekrīt pašas svaigākās ziņas. Arī ziņa par Parex pārņemšanu nonāca apmēram 1:00 naktī sestdienā, kas man lika mazliet pat pabrīnīties, jo parasti Db.lv brīvdienās ir pamiris. Db.lv apkopo ne tikai kopētas un tulkotas ziņas no ārpasaules, bet arī paši žurnālisti raksta savus rakstus, kā arī cik novērots, tad priekš db.lv ziņas/intervijas sniedz arī no ārpuses piesaistīti speciālisti. Neskatoties uz visām šī stiprajām pusēm, man ir arī daudz ko teikt ne tik labu par Db.lv. Pirmkārt, jau tas nolādētais banneris pa pus-ekrānu. Jā es zinu, ka tas ir db.lv lielākais ieņēmumu avots, bet tomēr, tas ir mega kaitinošs. Piedevām vēl pēdējā laikā verot vaļā db.lv, sākumā atveras reklāma pa visu ekrānu ar mazu krustiņu augšā, kas aizved uz normālo db. Nākamais, kas sāk tiešām kaitināt – saturs. Tas paliek arvien dzeltenāks, nenopietnāks, ar kļūdām pilnāks un tā tālāk. Kaut kur dzirdēts, ka db.lv žurnālisti saņemot piemaksas pie algas, ja viņa raksts ir mēneša komentētākais vai skatītākais, ar ko varētu izskaidrot dažādu sensācijveidīgu virsrakstu konstantu parādīšanos šajā portālā. Pēdējais no šādiem sensacionāliem virsrakstiem ar absolūti neatbilstošu un nesensacionālu saturu pašā rakstā, ko atceros bija par griestu iebrukšanu t/c Spice. Plus vēl papildus biznesa ziņām, labajā malā parasti ir pilns ar visādām dzeltenām ziņām. Jā piekrītu, ka vajadzīga arī neliela atslodze, taču sāk jau likties par daudz šo nenopietno ziņu.
Still, Dienas Bizness tomēr vēl saglabā manas simpātijas, galvenokārt arī tāpēc, ka komentāros nav pilns ar totālām drazām.
Bizness.lv. Šis cik noprotu ir Alberta projekts, tas dublējas arī iekš Mix.lv. Saturiskā ziņā šī vietne man patīk, lai gan parasti ir pēdējā, ko mēdzu apskatīt. Raksti te parasti ir tādi mazliet citādāki. Bizness.lv izskatās, ka ļoti necenšas pārpublicēt citur ierakstītas sensācijas, tā vietā var sastapt daudzus citādākus, mazāk populārus rakstus, bet ne mazāk interesantus manā uztverē. Man patīk tas, ka šeit var tiešām palasīt kaut ko nedaudz savādāku, lielākoties dažādus viedokļus. Tāpat arī manas simpātijas šai vietnei piesaista dizains, kas man patīk. Galvenokārt, tāpēc, ka tas vēl nav pārlādēts ar dažādām reklāmām un vairāk atgādina tādu kā avīzi. Biznesam.lv ir arī sadaļa MansBizness.lv, kurš kā rādās īsti nestrādā. Tam vajadzētu atlasīt ziņas, kas atbilst iepriekš norādītiem kritērijiem, taču tā nenotiek. Žēl. Reti kuram rakstam parādās kādi komentāri, kas man liek domāt par šīs vietnes (ne)popularitāti. No vienas puses žēl, jo nevar palasīt arī citu lasītāju viedokļus, no otras puses – ja lapu apmeklē salīdzinoši mazāks apmeklētāju skaits, tad lapa netiks piekrauta ar reklāmām.
BBN. Baltic Business News. Izskatās, ka šim ir saistība ar Db.lv jo dizains ir identisks un saturs arī mēdz pārkopēties. BBN raksta par Baltijas valstīm kopumā angļu valodā. Šeit iegriežos tāpēc, lai uzzinātu, kāda ir situācija visā Baltijā, lai gan lielākais uzsvars ir tieši uz Igauniju.
Pēdējā laikā tramda doma sākt lasīt arī ārzemju portālus, taču tajos parasti ienākošās informācijas apjoms ir tik liels, ka grūti ir atrast kaut ko sev interesējošu.
Biznesa stimulēšanas ideja: konkurentu apkarošanas metode
Kā jau visur tas tagad modē, arī es atkārtošos ar šo sen apnikušo frāzi – tagad ir ekonomiskā krīze. Parastajam mirstīgajam uzņēmējam tas izpaužas kā krītošs klientu skaits, krītošs apgrozījums, apdraudētas peļņas iespējas, dīvaina valsts politika attiecībā uz uzņēmējdarbību un tā tālāk un tā joprojām.
Tāpēc arvien vairāk aktualizējas jautājums par to, kādas metodes pielietot, lai kaut cik stimulētu savu biznesu un vismaz noturēties iepriekšējā līmenī.
Šādas metodes ir vairākas, no kurām populārākā ir parasti arī tā redzamākā – reklāma. Taču reklāmai ir viens baigais mīnuss – šis pasākums parasti ir dārgs un ja vien nav izdomāta kampaņa ar knifu un piedevām vēl pietiekami gara un ilgstoša, tad no tās pat īsti nekādas jēgas nav – respektīvi – efektivitāte maza. Reklāmas uzdevums ir “iepotēt” pircējam ne tikai domu, ka vajag pirkt, bet arī kādu konkrētu iespaidu par attiecīgo uzņēmumu un viņa produktu. Ja šis iespaids ir pietiekami labs, tad palielinās iespēja, ka pircējs veiks atkārtotu pirkumu. Tā kā reklāmai ir lielas izmaksas, tad pie tā jau saspiestiem budžetiem, reklamēšanās ir visai ekskluzīva vaļība.
Brīžiem es domāju, vai uzņēmumi saprot, kas ir viņu biznesa galvenais ienaidnieks? Tieši tā – tas ir KONKURENTS. Tātad lielākajā daļā gadījumu bizness neiet tāpēc, ka konkurents iespējams piedāvā kaut ko labāku, lētāku utt vai vienkārši noņem nost klientus tikai tāpēc, ka eksistē. Ja ciematā ir viena kafejnīca, tad ciemata iedzīvotāji arī uz šo vienu kafejnīcu ies. Bet ja ir divas – tad loģiski būtu ja klientu loks sadalītos 50/50. Tātad vajag atbrīvoties no konkurenta tīri tāpēc, lai pircējiem vienkārši nebūtu tik lielas izvēles iespējas.
Viena no metodēm, kā tikt vaļā no konkurenta ir ārēji parādīt ka mēs esam krutāki. Bet te atkal viss atduras pret neefektīvām vai apšaubāmām reklāmas kampaņām mēģinot pēc iespējas skaļāk pārkliegt konkurenta mārketinga kampaņu ziņojumus. Šīs būtu tādas kā ārējās metodes, jo tās ir redzamas visiem, bet diemžēl iekrīt acīs tiem, kam tas ir bijis dotajā momentā aktuāli.
Un te man rodas jautājums – VAI MAZ IR KĀDS UZŅĒMUMS DOMĀJIS PAR TO, ka konkurentu varētu mēģināt iznīcināt iekšēji? Kā tas izskatītos?
Piemērs tiks dots saistībā ar nozari, kurā pašlaik strādāju – restorāniem.
Tātad, kas klientam ir svarīgs restorānā? Laipna un patīkama apkalpošana, kā arī garšīgs ēdiens. Ja Jūs restorānā apkalpoja rupja un nesaprotoša viesmīle vai arī ēdiens bija vienkārši draņķīgs, tad diez vai vispār vēl kādreiz attiecīgo iestādi apmeklēsiet, vēl jo vairāk Jums pilnīgi noteikti būs izveidojies par šo iestādi negatīvs priekšstats, kuru visticamāk arī nevarēs izmainīt uz labo pusi. Vēl jo vairāk, negatīva pieredze palielina iespēju, ka klients to izstāstīs vēl kādiem 10 cilvēkiem par uzņēmuma slikto pieeju klientam. Šajā gadījumā ieguvējs būs kāds cits restorāns, kur klients tika apkalpots ideāli. Un visticamāk atgriezīsies uz šo pozitīvo iestādi vēlreiz.
Tad nu lūk – kāpēc citi ēdināšanas uzņēmumi nevarētu veidot īpaši apmācītas darbinieku brigādes, kuras iefiltrēt konkurentu struktūrvienībās ar domu tīri vienkārši čakarēt attiecības ar klientiem un visu laist galīgā dēlī? Piemēram viesmīļi, kas apkalpo klientus izsakot skaļas piezīmes, kā piemēram “Varbūt kaut ko diētiskāku vajadzētu pasūtīt, ja jau te sēžat ar TĀDU pa**ļu” … “Vot d**sa, neatstāja tējas naudu” un tā tālāk. Vai arī pavārs, kas visu laiku taisa ēdienu pilnīgi un galīgi garām. Arī tās 3 – 5 dienas līdz brīdim, kad iefiltrētais darbinieks visticamāk būs jau atlaists, nodarītās traumas pret klientiem būs eksplozīvas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir krīze – cilvēki tomēr 5x padomā kuru iestādi apmeklēt, lai par savu naudiņu saņemtu maksimāli labu servisu. Samazinoties klientu skaitam čakarētajā tīklā, palielinās iespēja, ka šie klienti apmeklēs arī tos restorānus, kuri organizē šo konkurentu iznīcības pasākumus. Loģiski, ka pašu resorāniem ir jābūt perfektiem, lai atkal attiecīgi veidotu pozitīvu iespaidu.
Ēdināšanas uzņēmumi šobrīd cenšas maksimāli piedomāt pie apkalpošanas kultūras, jo rupjas kļūdas servisā tagad nav principā pieļaujamas.
Vēl jo vairāk. Varētu mēģināt nodibināt uzņēmumu, teiksim SIA “Brutālās viesmīles” un piedāvāt jau gatavus konkurentu čakarēšanas risinājumus ar darbības plānu, atbilstīgo darbinieku skaitu un izmaksām. Protams, te gan iepriekš jāparēķina vai tas maz ir izdevīgi.
Domāju, ka šo piemēru var pielāgot ne tikai ēdināšanas uzņēmumiem, bet arī citiem. Pārsvarā gan izskatās tirdzniecības uzņēmumiem.
Varbūt kaut kas tāds jau notiek? 
Krīze XI: Cilvēku uzvedība krīzes laikā – interesanti novērojumi
Ekonomiskā krīze mūsu valstiņā un pasaulē kopumā pieņemas spēkā un vismaz man vēl nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi.
Parasti pirms krīzēm (tas ir, ekonomiskās augšupejas laikā) visi mēdz sev uzdot šo maģisko jautājumu: “Nu bet kā tā krīze ietekmēs mani? Kas ar mani notiks? Kas mainīsies manos paradumos?”. Šobrīd VISAS šī atbildes var redzēt, sajust, sadzirdēt un arī pašam izbaudīt.
Pedējā laika organizētie pasākumi augstskolā ir bijuši lielisks piemērs cilvēku uzvedībai un domāšanas maiņai krīžu laikā.
Sāksim ar to, ka patērētājs parastais sāk arvien vairāk novērtēt to, ko viņam dod par velti / par brīvu / bez maksas. Turības Studējošo pašpārvaldes organizētie studentu pasākumi vienmēr ir bijuši bez maksas + vēl parasti var ņemt vienu draugu līdzi. Forši, vai ne! Tomēr pagājušo gadu un iepriekšējos gadus arī šis faktors nav bijis pietiekams stimulators, lai nodrošinātu grandiozu apmeklētāju skaitu. Ekonomiskās augšupejas laikā visi jūtas tik ļoti bagāti, ka: 1) vai nu jūtas pārāk kruti, lai ietu uz bezmaksas pasākumiem vai arī 2) spēj bez liekām problēmām samaksāt par jebkuru savu izklaidi neietekmējot savu iedzīvi. Toties kas notiek krīžu laikā? Šī gada Ziemassvētku balle, uz kuru parasti ierodas maksimums ap 600 – 800 studentu un viņu draugu, šogad sasniedza savu rekordapmeklējumu – apmēram 1200 viesu. All time High! Vienu brīdi bija pat tā, ka nevarēja nekur cauri izspraukties dēļ milzīgā cilvēku skaita. Un piedevām vēl atsauksmes par pasākumu – pozitīvas no viena gala līdz otram.
Otrs pasākums, gan kādu laiciņu pirms Ziemassvētku balles, bija Ieslido Sesijā 08. Arī bezmaksas pasākums Turības studentiem. Parasti šo pasākumu apmeklēja studentu skaits līdz 500. Šogad apmeklējums apmēram 800 viesu. Piedevām vēl tāds novērojums, ka agrāk pasākumu apmeklētāji atnāca un kādām 2 stundiņām, padejoja, pačekoja, kas notiek apkārt un aizgāja, taču tagad paliek līdz pašām beigām un i tad vēl prom netaisās iet, bet vēlas tusēt vēl un vēl.
Cita lieta, par kuru drīz jau varēs sarakstīt ekonomikas humora rakstiņus, ir cilvēku attieksme pret pārtiku krīzes laikā. Tā kā pasākumu organizatori ne tikai sagatavo visu nepieciešamo pasākuma norisei, bet arī novāc visu pēc pasākuma, tad bieži vien nākas saskarties ar milzīgiem pārtikas kalniem, kas palikuši uz galdiņiem. Agrāk tika novākts un izmests, labākajā gadījumā – apēsts, ārkārtīgi liels pāri palikušās pārtikas apjoms. Tagad pēc Ziemassvētku balles biju pārsteigts – teju vai visi galdiņi pilnīgi sausi un tīri – tikai divi palikuši ar pārtiku – mūsu pašu pašpārvaldes galdiņš un vēl viens viesu galdiņš. Cik novērots, cilvēki mēdz tagad savākt ne tikai savu bet arī kaimiņa galdiņa pārtiku, ja vien tur tāda palikusi. Taupības režīms – laikam tā tas saucās.
Tā lūk. Turpinam krīzēties tālāk. Kā jūs ietekmē ekonomiskā krīze?
Interneta veikalu vecās preces + piedāvājums
Iedomāsimies situāciju: mums pieder interneta veikals, kurā ir izvietotas šādas tādas preces. Pircēji tās pērk, mēs pārdodam. Taču vienā brīdī preci vairs kaut kādu iemeslu dēļ neražo, tātad arī nepiegādā visā sadales tīklā, tātad prece izbeidzas arī veikalam. Ko šādā brīdī būtu loģiski darīt? Protams, izņemt preci no sava interneta veikala plaukta, t.i., izdzēst to lapu vai ierakstu datubāzē, kas satur informāciju par šo preci un tās iegādes iespējām.
Ko dara daudzi Latvijas interneta veikali? Vienkārši mauc savu biznesu uz priekšu, nemaz nepiedomājot patīrīt savas datu bāzes.
Ar šādu situāciju dusmīgs saskaros pēdējā laikā. Es gribu sev iegādāties Ziemassvētku dāvanu – jaunu mobilo telefonu. Tā kā pašreizējais sāk niķoties + esmu uz šo aparātiņu atskatījies jau 2,5 gadus, tad gribas kaut ko citu. Un šis cits mans noskatītais telefons ir mans nu jau 4 gadus sapņu telefons ar tikpat skaistu nosaukumu - Siemens S65.
Es nemaz negribu stāstīt par to, ka man personīgi sīmeņi liekas vislabākie telefoni, kādi jelkad ir bijuši ražoti, neskatoties ar visu to parējo drazu pārsātinājumu tirgū. Diemžēl ļoti daudzi mobilo telefonu lietotāji nespēja uztvert šo telefonu burvību un priekšrocības, kā rezultātā Siemens Mobile ražojošā vienība tika aizklapēta ciet, novedot mani teju vai izmisuma stāvoklī un domājot, kā nākotnē sev sagādāt mobilos telefonus.
Siemens S65 man personīgi liekas vislabākais jelkad radītais telefons, galvenokārt elegantā izskata dēļ, jo visas mūsdienu biznesa klases drazas ir pārsātinātas ar 100 un vienu nevajadzīgu fīču, atstājot ērtas un elegantu iespaidu radošas telefonsarunas otrajā plānā, kur nu vēl nepiedomājot par to, kā telefons izskatīsies pie uzvalka. Bet nu tas tā.
Tad nu zinot, ka Latvijas interneta veikali parasti mēdz piedāvāt gan jaunākos vēl tirgum nepielāgotos modeļus (iPhone), gan arī visādus tiešām antīkus, noliktavās noklīdušus eksemplārus, pirmais, ko daram, veram vaļā salidzini.lv lai apskatītos, vai kāds neta veikals Latvijā vēl piedāvā šo burvīgo modeli. Un kā par brīnumu, izlec pāris veikali, kas kā redzams vēl savos virtuālajos plauktos tur šo Sīmeni: Elite-Mobile, MTPluss, 365.lv un Hypermarket.lv.
Pēc nelielas nopriecāšanās nākamais solis ir e-pasts visiem veikaliem ar jautājumu, vai telefoniņš ir pieejams. Un tā vien šķiet, ka visiem šiem veikaliem ir viens vairumtirgotājs, kas no savām noliktavām dala savu preci pa labi un pa kreisi, jo kā izrādās:
Labdien!
Pašlaik šīs preces noliktavā nav.
S65 nav!Ar Cienu SIA”MOBILTELEKOM”
Labdien!Diemžēl, nav pieejams. Old info from Google.
Es nesaprotu – vai viņiem pašiem nebesī ārā atbildēt uz klientu jautājumiem par vairs neesošu preci?
SuperNetto redizains
Pēdējā laikā varbūt tauta ir ievērojusi, ka SuperNetto veikali ir mazliet mainījušies. Vienu dienu es gāju garām Vienības gatves SuperNetto (atrodas pie manas pašreizējās dzīvesvietas) un nevarēju saprast – kāpēc tam veikalam tā spīd logi, tādā dzeltenzaļā krāsā? Izrādās, ka logi noklāti ar attiecīgās krāsas līmplēvi un visai labi piesaista uzmanību.
Vispār diezgan labu laiku nebiju iepircies SuperNetto neskatoties uz to, ka šis veikals man ir vistuvākais. Tad nu šodien izdomāju ieiet iekšā apskatīties, kas nu ir mainījies.
Uzreiz teikšu tā, ka esmu ļoti pārsteigts. Pozitīvā nozīmē. SuperNetto izskatās ir mainījies tikai un vienīgi uz labo pusi. Tālākais apraskts attiecas uz Vienības gatves SuperNetto, bet pieļauju iespēju, ka izmaiņas ir attiecināmas uz visiem šī tīkla veikaliem.
Ieejot iekšā, pirmais, kas liekas neordināri – tie ir griesti. Agrāk griesti bija jumta konstrukcija ar redzamām visām iekārtām – caurulēm utt. Tagad SuperNetto ir ielicis iekārtos griestus, lai šos nesmukumus nomaskētu. Uzreiz rodas tāds mājīgāks iespaids. Nākamais, kas iekrīt acīs – salātzaļās aiļu norādes, kas informē par to, kādi produkti atrodami attiecīgajā ailes daļā – tas ja nemaldos ir jaunums, jo nekas tāds agrāk SuperNetto veikalos nebija. Vispār SuperNetto interjers ir palicis daudz, daudz baudāmāks. Tagad ir arī lielas fotogrāfijas virs piena, gaļas u.c vitrīnām, virs kartas plauktu rindas ir iekārts speciāls veidojums ar apgaismojumu, kuram ir piekarinātas arī cenas. Uz šiem veidojumiem ir piestiprināti dažādi izgriezti attēli tumšā krāsā, kas man likās visai laba ideja. Veikalā dominē tumši zilā ar salātzaļo krāsu. Veikals kopumā izskatās tīrāks un sakoptāks, kaut kā nav bardaka iespaids, kā tas bija agrāk. Grūti pierast pie tā, ka produktu cenas ir norādītas augšā nevis apakšā, toties cenām klāt ir bulta, kas norāda, kur attiecīgais produkts atrodas. Kā arī man likās, ka produktu izvēle ir palikusi lielāka.
Šobrīd jaunā dizaina SuperNetto veikali izskatās pat visai cilvēcīgi un normāli. Negribētos teikt, ka izskatās pat labāk par konkurentiem – Maximu X un IKI.
Iepriekš es domāju – kāda jēga tagad – krīzes laikā – tērēt līdzekļus vēl kaut kādai veikala renovācijai, ja pareizāk būtu taupīt līdzekļus un nolietot pašreizējo materiālo kapitālu līdz maksimumam. Bet es tā nedaudz aizdomājos un laikam sapratu to domu – tā kā tagad ir KRĪZE, tad visticamāk nākamgad būs MILZĪGS pircēju pieplūdums tieši zemo cenu veikaliem, jo cilvēki izvēlēsies labāk iepirkties lētāk, nekā doties uz RIMI, Maximu XX vai kaut kur citur. Bet tā kā pircēji parasti nevēlas mainīt kaut ko labu uz mazāk labu, tad te jums pretī nāk SuperNetto – [nu jau] civilizēta paskata veikals ar zemām cenām. Un visticamāk SuperNetto būs visai liels ieguvējs.
Protams, jāatceras ka SuperNetto pieder nekam citam kā tam pašam Rimi.