Biznesa stimulēšanas ideja: konkurentu apkarošanas metode
Kā jau visur tas tagad modē, arī es atkārtošos ar šo sen apnikušo frāzi – tagad ir ekonomiskā krīze. Parastajam mirstīgajam uzņēmējam tas izpaužas kā krītošs klientu skaits, krītošs apgrozījums, apdraudētas peļņas iespējas, dīvaina valsts politika attiecībā uz uzņēmējdarbību un tā tālāk un tā joprojām.
Tāpēc arvien vairāk aktualizējas jautājums par to, kādas metodes pielietot, lai kaut cik stimulētu savu biznesu un vismaz noturēties iepriekšējā līmenī.
Šādas metodes ir vairākas, no kurām populārākā ir parasti arī tā redzamākā – reklāma. Taču reklāmai ir viens baigais mīnuss – šis pasākums parasti ir dārgs un ja vien nav izdomāta kampaņa ar knifu un piedevām vēl pietiekami gara un ilgstoša, tad no tās pat īsti nekādas jēgas nav – respektīvi – efektivitāte maza. Reklāmas uzdevums ir “iepotēt” pircējam ne tikai domu, ka vajag pirkt, bet arī kādu konkrētu iespaidu par attiecīgo uzņēmumu un viņa produktu. Ja šis iespaids ir pietiekami labs, tad palielinās iespēja, ka pircējs veiks atkārtotu pirkumu. Tā kā reklāmai ir lielas izmaksas, tad pie tā jau saspiestiem budžetiem, reklamēšanās ir visai ekskluzīva vaļība.
Brīžiem es domāju, vai uzņēmumi saprot, kas ir viņu biznesa galvenais ienaidnieks? Tieši tā – tas ir KONKURENTS. Tātad lielākajā daļā gadījumu bizness neiet tāpēc, ka konkurents iespējams piedāvā kaut ko labāku, lētāku utt vai vienkārši noņem nost klientus tikai tāpēc, ka eksistē. Ja ciematā ir viena kafejnīca, tad ciemata iedzīvotāji arī uz šo vienu kafejnīcu ies. Bet ja ir divas – tad loģiski būtu ja klientu loks sadalītos 50/50. Tātad vajag atbrīvoties no konkurenta tīri tāpēc, lai pircējiem vienkārši nebūtu tik lielas izvēles iespējas.
Viena no metodēm, kā tikt vaļā no konkurenta ir ārēji parādīt ka mēs esam krutāki. Bet te atkal viss atduras pret neefektīvām vai apšaubāmām reklāmas kampaņām mēģinot pēc iespējas skaļāk pārkliegt konkurenta mārketinga kampaņu ziņojumus. Šīs būtu tādas kā ārējās metodes, jo tās ir redzamas visiem, bet diemžēl iekrīt acīs tiem, kam tas ir bijis dotajā momentā aktuāli.
Un te man rodas jautājums – VAI MAZ IR KĀDS UZŅĒMUMS DOMĀJIS PAR TO, ka konkurentu varētu mēģināt iznīcināt iekšēji? Kā tas izskatītos?
Piemērs tiks dots saistībā ar nozari, kurā pašlaik strādāju – restorāniem.
Tātad, kas klientam ir svarīgs restorānā? Laipna un patīkama apkalpošana, kā arī garšīgs ēdiens. Ja Jūs restorānā apkalpoja rupja un nesaprotoša viesmīle vai arī ēdiens bija vienkārši draņķīgs, tad diez vai vispār vēl kādreiz attiecīgo iestādi apmeklēsiet, vēl jo vairāk Jums pilnīgi noteikti būs izveidojies par šo iestādi negatīvs priekšstats, kuru visticamāk arī nevarēs izmainīt uz labo pusi. Vēl jo vairāk, negatīva pieredze palielina iespēju, ka klients to izstāstīs vēl kādiem 10 cilvēkiem par uzņēmuma slikto pieeju klientam. Šajā gadījumā ieguvējs būs kāds cits restorāns, kur klients tika apkalpots ideāli. Un visticamāk atgriezīsies uz šo pozitīvo iestādi vēlreiz.
Tad nu lūk – kāpēc citi ēdināšanas uzņēmumi nevarētu veidot īpaši apmācītas darbinieku brigādes, kuras iefiltrēt konkurentu struktūrvienībās ar domu tīri vienkārši čakarēt attiecības ar klientiem un visu laist galīgā dēlī? Piemēram viesmīļi, kas apkalpo klientus izsakot skaļas piezīmes, kā piemēram “Varbūt kaut ko diētiskāku vajadzētu pasūtīt, ja jau te sēžat ar TĀDU pa**ļu” … “Vot d**sa, neatstāja tējas naudu” un tā tālāk. Vai arī pavārs, kas visu laiku taisa ēdienu pilnīgi un galīgi garām. Arī tās 3 – 5 dienas līdz brīdim, kad iefiltrētais darbinieks visticamāk būs jau atlaists, nodarītās traumas pret klientiem būs eksplozīvas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir krīze – cilvēki tomēr 5x padomā kuru iestādi apmeklēt, lai par savu naudiņu saņemtu maksimāli labu servisu. Samazinoties klientu skaitam čakarētajā tīklā, palielinās iespēja, ka šie klienti apmeklēs arī tos restorānus, kuri organizē šo konkurentu iznīcības pasākumus. Loģiski, ka pašu resorāniem ir jābūt perfektiem, lai atkal attiecīgi veidotu pozitīvu iespaidu.
Ēdināšanas uzņēmumi šobrīd cenšas maksimāli piedomāt pie apkalpošanas kultūras, jo rupjas kļūdas servisā tagad nav principā pieļaujamas.
Vēl jo vairāk. Varētu mēģināt nodibināt uzņēmumu, teiksim SIA “Brutālās viesmīles” un piedāvāt jau gatavus konkurentu čakarēšanas risinājumus ar darbības plānu, atbilstīgo darbinieku skaitu un izmaksām. Protams, te gan iepriekš jāparēķina vai tas maz ir izdevīgi.
Domāju, ka šo piemēru var pielāgot ne tikai ēdināšanas uzņēmumiem, bet arī citiem. Pārsvarā gan izskatās tirdzniecības uzņēmumiem.
Varbūt kaut kas tāds jau notiek? 
7 komentāri
Ierakstīt komentāru
Gan jau ka koks ar diviem galiem, kaut vai pēc Mērfija – pašu izčakarēs tā, ka maz neliksies
. Bez tam jāatrod tādus darbiniekus, kuri gib vienkārši sev maitāt reputāciju. Tā vai savādāk ir jau kaut kāds tīkls un vēl biegsies ar to, ka nekur neņems darbā, bez tam šobrīd atrast darbu kā tādu ir samērā nereāli. Ko es gibēju teikt – šobrīd pārāk laikietilpīgs process, vajag spiest uz to, kā citiem nav, un nāks tāpēc, ka citur nav.
varētu būt efektīvs pasākums tieši pirms krīzēm, kad vēl nav problēmas atrast darbu un darbā ņem visus pēc kārtas. Jā protams jāatrod arī tādi darbinieki, kas pēc tam točna vairs šajā sfērā nestrādās.
Pilnīgi idiotiska ideja, ja godīgi. Bizness zeļ un plaukst tikai tad, ja uzņēmēji savā starpā viens otru atbalsta.
Piemēri? Naftas bizness un vienots kartelis, kas kopīgi izdomā kā visiem būtu labāk. Pornobizness – ieej kādā no porno lapām un pamēģini to aizvērt neatverot citu vietā. Šādu piemēru ir daudz. Tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams pozitīvs iznākums ilgstošā laika posmā.
Taviem vārdiem runājot – ja vienā ciemā ir 2 kafūži un cilvēks pietaupījis naudiņu lai aizietu uz vienu no tiem, pēc sliktas apkalpošanas varbūt nekur citur ilgu laiku nerādīsies, jo priekš kam tērēt naudu, ja nezini ko par to dabūsi? Labāk kafūžiem savā starpā sarunāt – 1 taisa garšīgas vistas filejas, otrs karbonādes. Un tad nu cilvēks lai domā uz kuru iet un tērēt naudu, jo ir taču forši kaut kur aiziet …
Bet ko nu te runāt … Pietiekami mums cilvēku, kam otru tik pačakarēt sava labuma dēļ … Tāpat visi nesadzirdēs.
rakstā minētā ideja protams bija domāta vairāk kā joks!
Ja Latvija nebūtu tik maza peļķīte, tas būtu iespējams. Un Ray ir taisnība, pastāv darba devēju “draudzība” vismaz vienu sfēru pārstāvošajiem. Visi grib labus darbiniekus, labāk, lai izvēle par labu konkuentam notiek citu apstākļu dēļ.
Un vēl – pastāv taču darba kārtības noteikumi; Darba likums, kurā atrunāti tie daži darbinieka pienākumi; sliktākajā gadījumā – administratīvā atbildība.
aha, Stella Pub noteikti tika šādā veidā ‘nogremdēts’ ;o
Ļoti interesanti, uzmanīgi izlasīju