RIMI veikalos nav Coca-Cola!
Vai kāds ir ievērojis, ka pēdējā laikā Rimi veikalos vairs nav nopērkama prece, kuru šķiet var dabūt pat septiņdesmit trešajās pasaules valstīs – Coca-colu?
Un tas ir arī Rimi asociētajos veikalos SuperNetto. Šodien biju totāli izslāpis pēc Coca-colas (gribēju kaut ko atspirdzinošu un saldu), ieeju vietējā Rimi un esmu šokā – nav ne kola, ne Sprite, ne Fanta, nekas no Coca-Cola HBC Latvija produkcijas. Arī SuperNetto kolu neatradu. Kas notiek? Rimi! Vai tas ir normāli, ka šādi VISUR atrodamu un pieejami produkti nav pieejami tādā populārā veikalu tīklā kā Rimi?
No ceturtajām personām padzirdēju, ka Rimi un CC HBC Latvija esot problēmas ar vienošanos par iepirkuma cenu, kas visticamāk arī ir šo nekārtību iemesls. Džeki, lūdzu, vienojieties savā starpā jo, manuprāt, tas pat ir apkaunojoši.
Nācās izvēlēties krietni lētāku un ne tik labu dzērienu kā Limola Cola.
7things par mani
Skatījos ilgi uz šo kārtējo interneta memi un nu tā ir sasniegusi arī mani.
Mani kā izskatās ir izaicinājis Jokerz un Renards. Lai arī domāju, ka visā šajā pasākumā nepiedalīšos, tomēr lauzīšu savu lēmumu un izstāstīšu 7 lietas par sevi, kuras daudzi iespējams nemaz nezina.
1. Mana dzimtā puse ir Jelgavas rajons, Sesavas pagasts un kā beigu beigās izrādās, esmu kaimiņš Endijam. Es dzīvoju kādus 3 km tālāk no vietas ar nosaukumu Bērvircava, kur rezidējas Endijs. Ja nemaldos, tad kādu laiku esam arī mācījušies vienā skolā, pat dejojuši vienā deju kolektīvā. Ehh, Latvija tomēr ir sasodīti maza.
2. Daudzi jautā par manu iesauku – Nuucha – kā kaut kas tāds ir radies. Šo vārdu izrunā, kā “Ņūča” un patiesībā ir īsāka mīlināmā forma no vārda “Ņūtons”. Ņūtons bija mana populārākā iesauka vidusskolā. Kāpēc Ņūtons? Es domāju, ka centralizēto eksāmenu rezultāti (A, A, A, A un B līmeņi) visu izsaka. Skolā vienmēr esmu bijis apdāvināts audzēknis, ar labām prāta un loģikas spējām, kas protams atspoguļojās arī pārāk labās atzīmēs (vidējā beidzot vidusskolu bija 8,6). Pašai iesaukai gan ir vēsture 7 gadu garumā. Iesauku Ņūča drīkst lietot tikai man tuvi un īpaši atlasīti cilvēki, ja to lieto citi, tad uzskatu to par apvainojumu.
3. Man nepatīk motocikli un līdzīgi motorizēti transporta līdzekļi. Tāpēc, ka sen atpakaļ, vienā vasarā cietu autoavārijā. Ar vienu čomu braukājāmies ar viņa Stellu, veicām pagriezienu un nepārliecinājāmies vai aiz mums nebrauc mašīna. Mašīna protams nelaimīgā kārtā tur bija, kā rezultātā bija viens liels BAMS. Man noskrāpēts deguns, vaigi utt. Šo principā vispār nezina mani vecāki (viņiem nevajadzētu to zināt), jo toreiz samuldējām, ka mēs vienkārši lielā ātrumā braucot nokritām. 
Man tad bija 12 gadi (ja nemaldos).
4. Man nav draudzenes, kā brīžiem citi varētu domāt, un arī nopietna nekad nav bijusi. Neesmu atradis vēl to īsto, kurai patiktu mans raksturs un untumi.
5. Es mēdzu izrādīt interesi sarunas laikā par otru cilvēku arī tad, ja man pilnīgi neliekas saistošs tas, ko otrs saka. Tāpēc cilvēki parasti mēdz ar mani runāties un runāties un runāties. Un es jūtos totāli nogarlaikojies, lai gan ārēji to neizrādu. Nezinu vai tā ir pozitīva īpašība vai nē.
6. Neesmu VISPĀR lidojis ar lidmašīnu.
7. Man ļoti patīk tādas lietas, kā teātris, opera utt., utjpr. Šī laikam ir tāda reta īpašība vīriešu vidū.
Tas nu būtu tā par mani.
Stafeti tālāk padodu:
Mfz, jo gribas šo to uzzināt arī par viņu.
Edijam, jo viņš vēl neko nav uzrakstījis.
Mārcim, jo viņš vnk ir manā blogrullī.
Mednim, jo varētu būt interesanti.
un Pbs, jo man tiešām patīk lasīt viņa rakstus. Tie brīžiem tiešām uzlabo garastāvokli.
Ja Rīgā būtu metro, kā tas izskatītos?
Viena no lietām, ko šķiet mūsdienās Rīgā ļoti vajadzētu, ir metro.
Cik saprasts no vecāku stāstītā, savā laikā arī Rīgas metro izbūvēt gribēja, bet dažādu iemeslu dēļ tas arī netika izdarīts.
Tad nu kādā Sviesta cibas blogā atradu šo te: Rīgas metro plānu. Izskatās šamais šādi:
Izskatās visai interesanti, bet šāda veida kartes man nepatīk. Tajās nevar saprast, kādas distances ir starp stacijām, cik tie maršruti ir īsti gari un kā izliecas pa pilsētu, tāpēc balstoties uz šo plānu, saliku šīs metro līnijas normālā Rīgas kartē. Rezultāts man sanāca apmēram šāds (spied uz bildes, lai palielinātu):
Katrē iespējamas nobīdes, jo nezināju dažu staciju atrašānās koordinātas.
Jāsaka, ka manuprāt būtu visai neslikti, ja tas metro arī būtu. Metro būtu lielisks mugurkauls esošajai transportmijas sistēmai Rīgā. Jugla varētu viens-divi nokļūt centrā, tāpat arī Imanta. Redzams, ka neviena līnija nepaiet zem Vecrīgas, jo tur laikam rakties būtu neprāts. Nedaudz mulsina stacija “Buļļu kāpa” – kādam nolūkam tāda tur bija domāta?
Taču skatoties uz šo karti varam skumt, ka mums nav šādas fīčas kā pazemes transports. Tikmēr varam mierīgi sēdēt savos sastrēgumos un sapņot tālāk. Kā būtu, ja būtu?
Inflācijas neskartie?
Kamēr te visi vārās par vakardienas demonstrāciju un grautiņu Vecrīgā (goda vārds – jau mazliet pieriebies visa tā mēdiju un blogu čalošana ap šo notikumu), es gribu pastāstīt par kaut ko citu.
Kā jau mēs visi zinām, viena no ekonomikas sērgām, kas mūs ir plosījusi pēdējos 3 gadus ir visiem labi zināmā inflācija. Lieta, kuru nežēlīgi saplosījusi inflācija ir, piemēram, pārtika. Vai atceraties, cik maksāja CIDO sulas paka 2006.gada vasarā? 52 santīmus! Tā šo sarakstu var turpināt tālāk. Cenu pieaugums, šķiet, skāra pilnīgi visu, taču neskatoties uz to, ir tomēr vēl dažas vietas / pakalpojumi, kurus pat 2 gadu laikā inflācija ir aizmirsusi.
Es regulāri eju uz solāriju Ergoline Express Brīvības ielā 102 (netālu no LaRoccas). Šī solārija cenas nav mainījušās jau veselus 2 gadus. NAV. Neskatoties uz visu sramatisko cenu kāpumu 2007.gadā, kā arī nodoklu palielinājumu šogad, vienalga par vienu sauļošanās reizi maksāju 2,5 Ls – tikpat cik 2007.gada pavasarī.
Starp citu, visu laiku arī iedzīvotāju reģistra statistikas pasūtināšana maksāja 35 santīmus un līdz jaunajam gadam tas nebija mainījies jau kādus 4 gadus. Tagad draugiem.lv ir gajis līdzi laikam un statistikas pasūtināšana nu jau maksā 39 santīmus, tāpat arī bilžu vietas.
Telefona rēķins šo divu gadu laikā pie apmēram tāda paša sarunu / sms / GPRS apjoma ir samazinājies no 12-13Ls līdz 9 – 10 Ls. Te gan laikam būs konkurence vainīga, jo mobilo sakaru operatori ļoti asi cīnās savā starpā.
Tuvākājā laikā es domāju ka cenas vairs īpaši nepieaugs. Principā arī manuprāt, vajadzētu sāk beidzot kaut kam kristies!
Pirmais Latvijas starpskolu peintbola turnīrs : PIEDALIES!
Tā kā man pašam patīk peintbols, kā arī noteikti ir vēl daudzi tādi, kam arī šis sporta veids iet pie sirds, tad, lūk, kas tiek organizēts:
Pirmais Latvijas starpskolu peintbola turnīrs.
Kad notiek: atlases kārtas 2009.gada 4.aprīlī; FINĀLS 18. un 19.aprīlī.
Kur notiek: atlases kārtas peintbola klubā Bušas, fināls CityPaintball laukumos Rīgā, Maskavas ielā 446C.
Kas piedalās: 6.-12.klases skolēni komandās pa 6 cilvēkiem katrā.
Pasākums norisināsies šādi:
1. Atlases etaps:
Atlases etaps notiks Peintbola klubā “Bušas” (Saulkrastos, Murjāņu iela 2) 04.04.2009. Komandas, kas nepaspēj izspēlēt turnīra dienā, turnīru turpina 5.,11.,12. datumos (tās visas ir nedēļu nogales)
2. Fināla etaps:
Fināls- Latvijas peintbola laukumos “Citypaintball” Maskavas ielā 446C. Šie laukumi ir izveidoti pēc visiem Eiropas standartiem un ir vienīgie visā Baltijā un tieši šeit skolēniem tiks dota iespēja spēlēt, parādīt savu izveicību un prasmi. Cīņa finālā ir ļoti sīva un katru spēles etapu vēros spēles tiesneši, kā arī tiks skaitīti punkti, lai netiktu pieļauta vieglprātīga attieksme pret spēles gaitu.
Komanda, kas izrādīsies visstiprākā un aktīvākā visā turnīra gaitā, sava īpašumā iegūs peintbola mārkerus un daudzas citas sponsoru balvas arī tiem, kas izrādīsies ne tik spēcīgi.
Turnīra organizatori sadarbojas Latvijas Skolēnu Sporta Federāciju. Tā kā katru gadu notiek dažādi basketbola, futbola u.c. ierastu sporta veida turnīri, tad peintbola turnīrs ir kaut kas jauns, vēl neredzēts.
Daudziem šķiet, ka peintbols ir sāpīgs un brutāls sporta veids. Reāli tā nemaz nav, jo jebkurš sporta veids kļūst brutāls, ja tajā pārkāpj visiem zināmus noteikumus. Peintbols nav radīts ar mērķi kādam nodarīt miesas bojājumus, tāpat arī šajā sporta veidā tiek ievērota noteikta disciplīna un noteikumi. Šis turnīrs ir veids, kā kliedēt mītus par peintbolu kā par agresīvu sporta veidu.
PIETEIKŠANĀS līdz 2009.gada 31.martam. Pieteikuma veidlapas, kā arī visu pārējo informāciju meklējam www.busas.lv.
