Banku darbības reforma kavējas 200 gadu
Finanšu krīze, bankroti, štatu samazināšanas, pieprasījuma samazināšanās, energoresursu cenu kāpumi un kritumi utt. – tas viss šķiet raksturo šodienu. Jautājums – kāpēc tā notiek? Kāpēc pēc straujas un brīnišķīgas izaugsmes, pēkšņu mūs ir pārsteigusi krīze. Nē krīzi neizraisa ekonomika pati par sevi. Krīzes izraisa mūsu iesīkstējusī banku sistēma. Šajā sakarā iesaku izlasīt šo brīnišķīgo Financenet rakstu – Banku darbības reforma kavējas 200 gadu.
Teikšu godīgi – cepuri nost Financenetam, kas kaut ko tādu ir publicējis, jo es piekrītu visam, kas šajā rakstā rakstīts. Principā raksts atspoguļo to, kā mūsdienās strādā ekonomika.
To, kā darbojas mūsdienu monetārā sistēma, es uzzināju un dziļāk papētīju pirms kāda gada. Vieglu ieskatu šīs sistēmas darbībā var redzēt filmiņā Money as Debt.
Atsaucoties uz rakstu – visvairāk man nepatīk tas, ka:
1) mūsdienās naudai nav reālas vērtības – tā ir nosegta ar principā NEKO. To rada no zila gaisa. Es naudu pieņemu, jo zinu, ka kāds cits arī no manis naudu ņems apmaiņā pret kaut ko citu.
2) inflācija, kas tiek uzskatīta par normālu parādību augošai ekonomikai, patiesībā nav normāla parādība. Nauda nedrīkstētu zaudēt vērtību. Naudas funkcijai būtu jābūt vērtības saglabāšana. Inflācija reāli ir slēpts nodoklis. Ir divi veidi, kā valsts var atņemt patērētājiem naudu – nodokļi un inflācija. Ja Jums ir 100 Ls, tad valsts var vai nu paņemt no Jums 50 Ls nodokļos, vai arī vienkārši piedrukāt 50 Ls klāt, taču Jūsu 100 Ls pirktspēja būs attiecīgi samazinājusies. Starpība ir tāda, ka no nodokļiem mēs cenšamies izvairīties, bet inflācija redz liekas pat pilnīgi normāla. Tāpēc inflāciju var, manuprāt, uzskatīt “Ekonomiskās izaugsmes nodokli“.
3) valstis, kuru banku sistēmai ir vislielākā uzticība (ASV, Lielbritānija utt) var brīvi piedrukāt sev vajadzīgo naudas daudzumu tādējādi sagrābjot savā varā pasaules resursus, tādējādi arī pakļaujot pasauli sev.
4) lai šai banku sistēmai nezustu uzticība, pretī sadrukātajam naudas daudzumam jābūt arī atbilstošam preču un pakalpojumu daudzumam. Tas noved pie tā, ka drukājot bezgalīgi naudu, mums ir arī bezgalīgi jāņem no dabas resursi. Taču kā zināms, Zeme ir tikai viena un tās resursi ir ierobežoti, tāpēc var droši teikt, ka šī sistēma noēd mūsu planētu arī tīri fiziski.
Problēma ir tāda, ka iespējams šo sistēmu nespēsim mainīt vēl vismaz 100 gadus. Bankas ir tomēr ļoti nopietns spēks. Līdz šim visi pretinieki ir nonākuši citos medību laukos (Kenedijs, Linkolns utt.)
5 komentāri
Ierakstīt komentāru
Šis ir nedaudz primitīvs viedoklis.
1) Nauda pēc definīcijas ir vērtības mērs, nevis pati vērtība. Ja tā vispārina, tad nauda ir vienkārši ieraksti valdības datubāzē, uz cik lieliem resursiem vai privilēģijām katrai personai ir tiesības, kas vēl nav izmantotas. Ja tu kaut ko nopērc, tad šajā datubāzē izmaina ierakstus, ka tagad šī manta pieder tev, bet pārdevējam piepluso neizmantotās tiesības uz resursiem (naudu).
2) Inflācija patiešām ir kā nodoklis, bet nodokļi nav aizliegti. Neliela inflācija ir labvēlīga, jo tā mudina cilvēkus naudu ieguldīt ekonomikā, nevis sēdēt uz tās. Tam ir arī dabisks izskaidrojums – arī saražotās preces ar laiku zaudē vērtību. Izceptā maize sacietē, medikamenti kļūst nederīgi, apģērbs iziet no modes.
3) No otras puses, tieši tāpēc jau arī cilvēki visvairāk uzticas ASV banku sistēmai, jo viņi vieglprātīgi nedrukās naudu bez ierobežojumiem, atšķirībā no Zimbabves.
4) Resursus mēs patērējam nevis pašas naudas dēļ, bet tāpēc, ka vēlamies labi dzīvot. Nauda tikai atspoguļo šo vēlmi. Bet ne visu vērtību radīšanā tiek patērēti lieli dabas resursi – piemēram, datorprogrammas vai datorspēles radīšanā patērētie dabas resursi ir daudz mazāki nekā automašīnas saražošanā un lietošanā. Arī “zaļā ražošana” var būt ekonomiska.
Es domāju, ka naudas reforma ir vajadzīga, taču problēma ir daudz sarežģītāka, nekā šeit minēts. Lielākā problēma ir tas, kā kontrolēt bankas nekontrolēti izdotos kredītus, kas ir galvenais krīžu iemesls. Bet šeit domas dalās: vieni uzskata, ka valdībai jāuzņems lielāka kontrole, citi atkal uzskata, ka valdība visu sabojā.
Iesaku noskatīties un tad komentēt!
http://video.mail.ru/mail/ekatema/16/55.html
Viena lieta ir noskatīties, pavsisam cita – saprast par ko vispār ir runa. Kāds pasaka, ka “nauda ir parāds” un visi uzreiz šausmās ģībst OMG! Tas ir no sērijas par skābekļa dihidrīda indīgumu.
Financenet raksts ir vismaz solis pareizajā virzienā.
Kintu:
Naudai VAJADZĒTU būt vērtību mēram, taču tad jāizpilda divi nosacījumi:
1. Tai ir jāapzīmē kaut kas reāls. Piemēram, 10 kg pārvietošana 1 km attālumā ir 1 lats.
2. Nauda nedrīkst būt prece, kuras cenu nosaka pēc peldošā kursa citā naudā, kā tas ir šodien.
Un vēl, naudai derētu novecot kā kartupeļiem. Citādi visi tiecas pārvērst kartupeļus naudā, un naudu aizdot uz procentiem.
Datorspēles izgatavošanā patērētie resursi ir lieli, jo visiem programmētājiem jāmaksā labas algas. Toties PAVAIROŠANA gan praktiski neko nemaksā, atšķirībā no rūpniecības precēm.
Vai tik problēma nebūs finanšu sistēmas atražotajā viedoklī, kas ir pretējs teicienam “parāds nav brālis”, kas rezultējas kredītu izmantošanai nevietā.
Otra lieta ir (produktu) izcelsme, par kuru runā praktiski jebkurā nozarē t.i. tai jābūt zināmai t.sk. naudas izcelsmei.