Darbs Double Coffee: iespējas vai morāla degradācija?
Brīdinājums: raksts ir tikai mans SUBJEKTĪVS skatījums uz Double Coffee kā uzņēmumu. Raksts nekādā gadījumā nevēršās pret kādu konkrētu tautu; tas nav rakstīts ar mērķi veicināt savstarpējo naidu. Rakstā pieminētās darbinieku īpašības NAV ATTIECINĀMAS uz manas konkrētās darba vietas pamatsastāva darbiniekiem, kas, manuprāt, ir bijuši mani LABĀKIE darba kolēģi ever.
Kā jau mani pastāvīgi lasītāji noteikti zina, es apmēram 2 gadus esmu stradājis Baltijas lielākajā espresso-kapučīno restorānu ķēdē Double Coffee (saīsinājums – DC). Šobrīd nu jau kādus divus ar pusi mēnešus esmu pametis tās burvīgās DC telpas, un kā solīju arī visiem bijušajiem darba kolēģiem, kā arī citiem interesentiem pastāstīt, kā tad ir strādāt DC, ko var iegūt un ko var pazaudēt.
Tā kā visas līgumsaistības ar DC Restorāniem man ir beigušās, jau pirms kāda mēneša, tad varu pastāstīt, kā manuprāt, DC izskatās un kas to iespējams sagaida.
Ja man tā jāsāk stāstīt, tad īsti nezinu no kura gala ķerties klāt.
DC sāku strādāt 2006.gada 12. decembrī. Tajā laikā biju tikko pametis mācības RTU, kā arī iepriekšējo darbu Olympic Casino Radisson, tāpēc uznāca neliela depresija no nekā nedarīšanas. Kaut kā izdomāju, ka gribu pastrādāt bārā un tā arī nokļuvu savā līdzšinējā darba vietā – Double Coffee Galerija Centrs. Tajā laikā strādāju par bārmeni – no nulles izaugu par kaut ko, un darbs gāja tīri neslikti. Strādāt patika, vienīgi, lai kaut ko sakarīgu nopelnītu, vajadzēja strādāt apmēram 240 stundas mēnesī (mēnesī pavisam ir 720 stundas – tas sanāk, ka tieši 1/3 mēneša pavadīju darbā), par ko maksāja apmēram 300 LVL.
Tajā laikā no 2006.gada decembra līdz apmēram 2007.gada oktobrim dzīve nebija nemaz tik slikta – varēja mierīgi nopelnīt papildus kabatas naudiņu un kaut kā tajā laikā vispār nevienam no uzņēmuma vadības tā arī īsti neinteresēja, kas notiek uzņēmumā – nauda nāca pati no sevis, ofisam uz visu bija pajāt un viss likās diezgan skaisti. Vienīgi darba apjoms tajā laikā bija MILZĪGS – kā nekā tas laiks bija trekno gadu nobeigums, kad nauda vēl cilvēkiem bija visai padaudz. Cenas ēdienkartē cēlās katrus divus mēnešus. Darbaspēks nomainījās apmēram reizi mēnesī. Bardaks principā bija milzīgs, un ieguva tie, kas šajā bardakā saprata, kā paņemt kaut ko sev. Milzīgi iztrūkumi kasē bija normāla parādība (kadru mainības rezultātā atradās arī tādi, kas pastrādā dažas dienas, savāc no kases 100 Ls un notin makšķeres).
2007.gada vasarā es iestājos savā pašreizējā augstskolā Turībā un tad dzīve pagriezās citā virzienā – man viss sāka iet uz augšu, darbs bija tikai tāda sekundāra padarīšana. Laikā no 2007.gada septembra līdz decembrim strādāju daudz daudz mazāk – apmēram 140 stundas mēnesī. Oktobrī DC tīkls izdomāja pacelt algas un dzīve palika vēl skaistāka – nu jau saņēmu apmēram 220 Ls mēnesī, ar ko pilnīgi pietika lai nosegtu visas dzīvošanas izmaksas un pat vēl pāri palika. Tomēr šajā laikā pats DC izdomāja sākt mainīties. Tā kā šis laika posms bija tas laiks, kas Latvijas brīnumainā ekonomika sāka krist, DC īpašnieki laikam ievēroja, ka viņiem peļņa paliek mazāka un mazāka, līdz ar to nodomāja kaut ko darīt. Šajā brīdī tika pievērsta maksimāla uzmanība kases sitēmai. Tika nogrieztas visas iespējas kases sistēmu apiet, kā rezultātā nedaudz krita motivācija strādāt. DC algu līmenis vienmēr tika turēts nedaudz zem tirgus vidējās algas, kas arī visu laiku bija par pamatu kadru mainībai. Neskatoties uz to – algas tika paceltas un vismaz personāla pamatsastāvs (t.sk. es) palika. Šajā laikā bija viena problēma – apmēram 5 menešu laikā nomainījās veseli 3 vecākie bārmeņi. Vecākais bārmenis ir cilvēks, kas organizē bāra darbu, veic pasūtījumus, pieņem un atlaiž personālu, kārto papīrus utt. Principā veic apmēram 5 cilvēku darbu. Tā kā decembrī labprātīgi aizgāja pēdējais vecākais bārmenis, kas bija nostrādājis apmēram 2 nedēļas, pienāca kārta atrast jaunu – pastāvīgo darbinieku acis krita uz mani. Iepazīstieties – DC Galerija vecākais bārmenis visā 2008.gadā – Gundars Strazdiņš.
Tā kā Turība man deva MILZĪGU motivāciju gāzt kalnus, tad es ar lielu atdevi sāku strādāt savā jaunajā amatā. Tā es tos kalnus nogāzu veselu gadu. Lai labāk saprastu, kāda bija mana izaugsme vecākā bārmeņa amatā, lūdzu, diagramma:
No janvāra līdz maijam viss likās tik forši, tik super, tik cool, viss padevās, iemācījos daudz jaunas lietas, personīgā izaugsme bija fantastiska. Augustā tika sasniegts maksimālais motivācijas punkts, pēc kura es sev uzdevu jautājumu – “Vai tas ir tā vērts?” Lieta tāda, ka viss iekš DC attiecībā uz darbiniekiem sāka iet uz leju, un tāpēc sāku domāt, vai ir vērts pieciest visu to teroru, kas pret dabiniekiem tiek vērsts. Oktobrī, kad kļuvu par Turības Studējošo pašpārvaldes valdes locekli, pavērās jaunas, interesantākas iespējas, līdz ar to interese par darbu dramatiski nokrita. Darbā vispār vairs nekā interesanta nebija – atnāc, nostrādā, aizej. Viss. Nekādas pilnveidošanās, tikai totāla enerģijas tērēšana. Oktorbra beigās tika uzrakstīts atlūgums un 31.decembrī (reāli 2.janvārī) šķīros no burvīgajām DC telpām. Aiziet bija morāli smagi, jo 2 gadi vienā vietā tomēr arī kaut ko nozīmē.
Par pašu DC es teiktu tā: “Tipisks ekonomiskās uzaugsmes tipa uzņēmums, kas labajos laikos ne par ko nedomā, bet krīzes laikā saskaras ar ĀRKĀRTĪGĀM problēmām.” Man ļoti patika meitenes Sindijas Vildes, bijušās DC kreativās direktores vārdi: “Es brīnos, ka tas uzņēmums vēl eksistē!” Tieši tā! Tālāk uzskaitīšu lietas, kas manuprāt DC ir vienkāši drausmīgas:
1) Attieksme pret darbiniekiem ir zem katras kritikas. Visos jautājumos. Sākot ar algu, beidzot ar komunikāciju. Algas sistēma man tā arī 2 gados palika neizprotama. Tas vēl būtu sīkums. Pats drausmīgākais ir tas, ka augstākie vadības līmeņi pilnīgi nekomunicē ar zemākajiem. Iekšējā komunikācija vispār nebija nekāda. Es kā salīdzinoši atbildīga amata darbinieks vēlētos, lai augstākais vadības līmenis ar mani runātu, izskaidrotu situāciju, argumentētu savus lēmumus. Tādējādi rastos vismaz kaut kāda uzticība savā starpā.
2) Ofiss - tagad viņi tur ir turpina iesākto lieko darbinieku tīrīšanu, taču agrāk vienā kabinetā sēdēja septiņas blondas sekretāres, kuras nevar laicīgi man sagatavot inventarizācijas atskaišu lapu.
3) Vadošo darbinieku mūžīga neapmierinātība ar notiekošo – principā visi vadošie darbinieki tur ir slāvu izcelsmes. Augstākā vadība DC laikam neapzinās, ka daži viņu lēmumi var radīt negatīvu efektu, par ko būtu vainojami viņi paši, nevis zemāki darbinieki, kas šos lēmumus pilda. Tā vietā viņi mūžīgi vaino darbiniekus, kurus uzskata par nejēgām.
4) Attieksme pret piegādātājiem - labi DC ir liels tīkls, taču rēķini būtu tā kā jāmaksā neatkarīgi no izmēriem. Es bieži sastapos ar situāciju, ka nevaru kaut ko pasūtināt, jo nav nomaksāti rēķini.
5) Darbiniekiem nepiedāvā izaugsmes iespējas - parasti normāls uzņēmums darbiniekus tukšajās vakancēs meklē starp savējiem. DC gandrīz VIENMĒR piesaista no ārpuses. Tādējādi esošie dabinieki nevar bīdīties pa trepēm uz augšu.
6) Darbiniekiem nepiedāvā kvalitatīvu apmācību – pēdējā apmācība ko es saņēmu (neskaitot jauno dzērienu apmācību jaunajām ēdienkartēm) bija 2008.gada maijā. Šādas lietas man liekas ļoti interesantas, taču DC tādas vispār nepiedāvā.
7) Darbinieki by default tiek uzskatīti par nejēgām, kas neko nesaprot un diemžēl tādus arī pārsvarā DC tīkls piesaistīja – totālas aunapieres.
8 ) Vadošie darbinieki bieži vien tiek ņemti darbā pēc pazīšanās principa vai darba pieredzes lieluma. Restorānu direktori parasti bija vienkārši ilgāk pastrādājuši front-line darbinieki, bez augstākās izglītības un sapratnes par uzņēmuma vadīšanu, personāla atlasi un motivēšanu, grāmatvedību utt.
Šos trūkumus nācās pieciest, ja bija vēlme strādāt iekš DC. Neskatoties uz visu mīnusu gūzmu, ir arī pozitīvas lietas DC tīklā:
1) Ideāls darba grafiks, kuru var savienot ar mācībām. Varēja pat dabūt nedēļu brīvu, ja gribēja. Šis ir galvenais motivators darbam DC.
2) Pati DC atmosfēra ir mājīga, patīkama, kafejnīcu interjers, manuprāt, lielisks – paraugs citiem. Šī bija viena no lietām, kas mani noturēja iekš DC, man patīk strādāt vizuāli pievilcīgā vidē.
3) Lēta darbinieku ēdināšana – mēneši ietaupās MEGA summa, ja ēd pārsvarā darbā. Man vidēji trīs pilnvērtīgas ēdienreizes dienā izmaksāja ap 2,50 LVL.
4) Nezinu kā citur, bet DC Galerija – FANTASTISKS kolektīvs. Tik forši darba kolēģi, ka DC man nekad vēl nebija bijuši. Brīnišķīgs kontakts mūsu strapā izveidojās. Kaut kā visu laiku turējāmies kopā.
Vispār es gribu pateikt lielu PALDIES DC par šādu iespēju strādāt arī vecākā bārmeņa amatā. Es iemācījos ļoti daudzas jaunas lietas:
1) lieliski plānot savu laiku.
2) efektīvi komunicēt ar piegādātājiem, izplatītājiem
3) efektīvi apmācīt jaunu darbinieku, pieņemt darbā jaunu darbinieku, saprast, vai potenciālais kandidāts būs derīgs darbam.
4) atlaist darbinieku – pirmo reizi bija smagi, bet tad sapratu, ka man vairs nav problēmu argumentēti atlaist darbinieku, kas nav vajadzīgs dažādu iemeslu dēļ.
5) paciest vadības augstāko līmeni.
6) sadarboties, komunicēt, virzīt savus padotos darbiniekus, viņus motivēt.
7) man uzticēja apmācīt vienu franšīzes pircēju no Ķīnas. 16 stundu 2 dienu non-stop angļu valodas praktizēšanās bija lieliska, līdz ar to man ir pieredze darbā ar ārvalstu partneriem.
8 ) esmu noteikti iemācījies, KĀ NEVAJADZĒTU VADĪT UZŅĒMUMU!
Pats DC tīkls noteikti krīzes apstākļos izdzīvos, bet ne tādā apjomā kā šobrīd. Mana prognoze ir tāda, ka Rīgā paliks apmēram 12 Double Coffee restorānu.
Darbu DC es noteiktu atcerēšos visu savu mūžu, jo tas mani ir ļoti mainījis. Esmu guvis vērtīgu pieredzi vadītāja amatā, kas man jau ir palīdzējis Studējošo pašpārvaldē, un pilnīgi noteikti iegūtās iemaņas palīdzēs man arī vēlāk citās darba vietās.
28 komentāri
Ierakstīt komentāru
pāris DC jau tagad ir aizvērušies, piemēram, tas pats, kas bija pretī viesnīcai Latvijai.
Bet es domāju, ka šādi ir citos lidzīgos uzņēmumos, kebabos, čilli picās (btw, 1 mēnesi tak tur nostrādāju pirms daudziem gadiem, noteikti negribu atgriezties) u.c. vietās, kas izveidojuši vairāku iestāžu tīklu.
…bet arī jāsāka, ka cilvēks normālu darbu novērtēs tikai tad, kad būs pastrādājis apkalpošanas sfērā
tu trāpīju desmitniekā! Tagad pēc 2 gadiem apkalpošanas sfērā, citi darbi liekas vienkārši fantastiski forši!
no tava ieraksta skaidrs, ka esi kārtējais debīlais mudaks, kurš vienīgo darba jēgu saskata tajā, ka var pa kreiso samuhļīt un apzagt darba devēju. interesanti, ka līdz brīdim, kad varēji brīvi zagt, tev viss bija fantastiski, bet kā piegrieza papildus “peļņas” iespējas, tā uzreiz viss ir tik slikti, tik slikti. zini ko puisēn – dēļ tādiem pipukiem kā tu mūsu valstī ir problēmas – sēž, klusiņām zog un jūtas laimīgs. bet tavu stulbumu var saprast 22 gados, ar cerību, ka paaugsies arī prātiņā.
šitas bij interesanti, iestumbloju
problēma nebija faktā kad piegrieza kreisās “peļņas” iespējas. Tas bija pilnīgi skaidrs, kad šīs “peļņas iespējas” tiks nogrieztas. Ja uzmanīgi tika lasīts raksts, tad jāsaprot, ka vislielākā apmierinātība ar darbu bija pēc paaugstinājuma, kad sākās lielās izaugsmes iespējas. Naudai šajā brīdī nozīme bija daudz mazāka. Man svarīgāka bija izaugsme un tas, ko varu mācīties no uzņēmuma. Tā kā izaugsmes iespējas pārtrūka, tad pazuda arī motivācija un kritās apmierinātība ar darbu!
otrkārt ir arī sakarība, kāda alga – tādi darbinieki. zema alga = darbinieki šmaukļi. Normāla alga = atbildīgi darbinieki. Tās ir uzņēmuma intereses – ciest no neuzticamiem darbiniekiem, vai palielināt izdevumus maksājot normālas algas!
Tagad būtu grūti iedomātiessteādāt šādu darbu- veselu gadu skraidīju, kā viesmīle:) Bet savi plusi-dzeramnaudas, kolektīvs& var savienot ar mācībām.
par vadību gan domāju savādāk..
Uzrakstīts diezgan atklāti, visu cieņu par iekšām. Bet kur tu tagad saskati izaugsmes iespējas?
Sveiks, Gundar Strazdiņ. Tagad tavi potenciālie darba devēji ir informēti, ka tev galvenais motivējošais faktors ir zagšanas iespējas. Way to go.
Rakstā aprakstītais laika posms attiecībā uz bezrūpīgajām darbībām ir 2 gadus atpakaļ. Kases sistēmas trūkums nebija motivējošais faktors iestāties darbā. Šis trūkums tika atklāts laika gaitā apmēram 3 mēnešus pēc darba uzsākšanas! vissmieklīgākais ir arī tas, ka restorāna direktors tajā laikā tika informēts par šādu potenciālo draudu, uz ko sekoja atbilde – “Vienalga”. Apmēram – droši varat to darīt bet tikai ne daudz.
vienmer esmu domajis ka esi nuugis un taa ar tev iet spriedeleejot par super getto cenu politiku un stradajot par 220 ls… kaa tev ta apasparvalde iztur???
atcerēsimies tomēr vienu lietu, ka virtuāli viss bieži vien izskatās citādāk nekā reālajā dzīvē. Interesanti par cik tad LASIS strādā un kur iepērkās. Pašpārvaldē attiecības ir ļoti draudzīgas, esmu pierādījis savas spējas virzīt projektus, kā arī ģenerēt idejas!
Līdz šim strādāju vienā džeza bārā. Bijām 2 bārmeņi. Bija zināmas daudzas metodes kā varētu apiet kasi un taisīt kreiso naudiņu, BET, mēs to nedarījām, jo no priekšniecības bija nenormāli forša attieksme, bija kauns pat domāt par kaut ko tādu kā kases apiešana. Algas bija tam laikam diezgan labas gan viesmīļiem (pats kā tāds sāku), gan visiem pārējiem. Kā jau varētu paredzēt, arī mums sākās algu samazināšana un darba stundu samazināšana, proti ciet bijām 3 dienas nedēļā, tādējādi salīdzinot ar vasaras sezonu alga vidēji samazinājās par ~ 30-40%. Es to pieminu tāpēc, ka tas notika nevis kad par to uzzina algas dienā, bet galvenais priekšnieks uztaisīja sapulci, izstāstīja reālo situāciju, pamatoja kāpēc tā ir. Respekts par to, visi turpināja strādāt. Kolektīvs arī bija nenormāli foršs (nevienam neniezēja nagi, jo, kā jau teicu, teicama attieksme no priekšnieka puses).
Lielisks raksts!
Interesants raksts. Paskaidro kāpēc apkalpošana tik bieži iekš DC ir ļoti slikta.
Ieteiktu par zagšanu tekstus izņemt laukā. Ja kāds no DC šo izlasīs, Tevi var itin viegli paņemt priekšā. Kriminālatbildība, etc..
man arī bija interesanti uzzināt ķēķa situāciju DC..
man jāatzīstas ka vienīgā reize kad pirms apmēram gada biju iegājis DC izrādījās liktenīgā, jo vairs nekad tur neesmu savu kāju spēris!
Novēlu veiksmes jauna darba meklējumos!
Viens no interesantākajiem rakstiem, ko pēdējā laikā nācies lasīt! Respecto! Man jau likās, ka kefijužņikos cilvēkiem klājas smagi. Bet nedomāju, ka ir tik traki.
visu cieņu, Gundar!
vispār, tad, kad pateici, ka ej prom, likās, ka nav īsti gudri.
ikdienā saskaros ar daudziem darba meklētājiem, kas tagad ir gatavi vergot par sīceni.
bet valstij nāk par labu un sabiedrībai arī – galu galā – jo vairāk gribas saglabāt darbavietu, jo vairāk izdari un ir lielāka motivācija
hei
arī man raksts gāja pie sirds un atgādināja daudz labu atmiņu. man pietika ar gadu un vienu mēnesi, ko tur pavadīju, un pashaas beigaas arī bija skumji aiziet- lieliski kolēģi, laba darba atmosfēra un vienmēr atmiņā paliekošais Igors 
)un Tu arii biji viens no tiem koleegjiem, kas darba dienas padariija interesantaakas un jautraakas! taa kaa paldies 
Vai tas nozīmē, ka studentu pašpārvaldē tagad ir labākas zagšanas iespējas nekā DC?
Pašpārvaldē ir izaugsmes un personīgās attīstības iespējas!
Nu Gundar, cik nostradajam kopa
reali ta bija, bet zini, kopuma a bija forshi!!!! bija gruti iet projam tieshi cilveku del… un dazhreiz ilgojos…pec cilvekiem!!!!
Nostrādāju DC gadu un 2 mēnšus. Štatu samazināšana un loze krita man. Bet es biju priecīga, ka atlaida mani, jo situācija tieši tāda, kā aprakstīts! Algas apcirpa bigās līdz pēdējam, motivācija 0, katru dienu pēdējos mēnešus uz darbu gāju ar cerību saņemt kādu labu ziņu, bet vienmēr bija tikai sliktās. Nopietni. Kolēģi (lielākoties) bija jauki, bet, visu laiku pienākošās, sliktās ziņas radīja spriedzi un kašķi sākās arī darbinieku starpā. Tas par izaugsmi tieši tā arī bija man: biju viesmīle, kļuvu par vecāko viesmīli un.. . Tas jau arī viss, kur varēju uzkāpt.
Un shēmiņa ir atbilstoša! Mats matā.
Es arī gribēju uzrakstīt kopsavilkumu par DC, bet atlaida mani pirms 2 nedēļām, tādēļ vēl kopoju domas.
Lasīju šo un domāju, kā pilnīgi svešs cilvēks var uzrakstīt to, kas notika ar mani!?
Īpatnēji, kad es lasīju rakstu, tad nemaz nelikās, ka džeks baigi sev kabatās kko bāztu.
Un “kolosāli”, kā cilvēki uzreiz traki brauc augumā. Nav brīmums, kādēļ es izvēlos latviešu nīgrajai publikai neko nerakstīt…
Prieks par labajiem komentāriem, though!
Es strādāju bārā starp studiju dienām (anglijā, lai gan… varu jau dzirdēt to potenciālo lavīnu, kas varētu gāzties manā virzienā) un saprotu, ko tu saki! Nu ko, ķeksis CV ir, medī labākas iespējas
Visu cienu! Loti labs raksts, visi detalizeti analizets. Esmu stradajusi apkalposanas sfera un man gadijas loti lidzigi darba deveji. Manuprat, Latvija human resource management vispar nav attistits. Un kamer tas ta ir, situacija viesmilibas nozare nemainisies….
Viss ir skaisti no vienas puses. No savas personigas pieredzes varu pateikt, ka viss izskatas pavisam savadak, kad pats megini taisit savu biznesu un organizet lietas.
Tad daudzas lietas, kas likaas passaprotams, klust otrskirigas, jo paradas daudzas citas prioritates, kuras bridi, kad esi tikai algots darbinieks, pat neiedomaajies.
Katra zina – vienmer vajag darboties ar pozitivu iniciativu un gelvenais, lai ir skaidri merki un rezultatu vertesanas kriteriji. Ja kopejie merki uznemuma un darbiniekam saskan, darbosanas rezultata ir labums abiem, tad jau viss ir ok!