Eiroparlamenta FAIL: Eiropas naudu ieguldam VISTĀS!
Kā Jums patīk notiekošā Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņa? Man jau tie zilie plakāti ar dažiem akcentiem virsū ļoti patīk.
Viss būtu baigi labi, ja vien kāds biku piedomātu par to, kādi teksti tiek uz šiem plakātiem likti. Šādi plakāti ir parādījušies manā rajonā, kur dzīvoju. Totāls FAIL:
Ilgi stāvēju un brīnījos. Pieļauju, ka līdzekļu taupības nolūkos visi Eiropai paredzētie plakāti un materiāli tika drukāti vienā tipogrāfijā, kā arī tos maketēja viens kantoris. Tad nu man skatoties uz šiem brīnumiem, acu priekšā rādījās bilde, kā viens konjaku sadzēries un zāli pīpējošs francūzis – datormākslinieks maketē plakātus, ņemot tekstus no viena liela ekseļa faila, un tieši pie Latvijas plakātiem sajauca Ctrl+C un Ctrl+V podziņas uz īstajiem plakātiem.
Pieļauju arī iespēju, ka tas varētu būt darīts speciāli, lai pamudinātu tautu čalot par so FAIL, tādējādi pievēršot uzmanību pašam svarīgākajam – pašām vēlēšanām. Tāds virālais mārketings.
Tiem, kas nesaprot, šeit un šeit ir īstās plakātu versijas.
Lieldienas – tā tas saucās!
V
ispirms visiem sveiciens Lieldienās! Lai Jums olu nepietrūkst, ko sist! 
Bet nu paradokss. Tā kā manas jautrās Lieldienas paliek arvien jautrākas, sēžot savā Graudu ielā, Rīgā, tad nu izdomāju palasīt arī kaut ko kas notiek blogos. Kā jau vienmēr veru vaļā nekur.lv un ko es ieraugu – ABSOLŪTS TUKŠUMS!
Tas ir kaut kāds gļuks vai tiešām lieldienās neviens neko nav uzrakstījis??? No šī nakas secināt, ka jebkāda veida mārketinga aktivitātes šādos svētkos ir pilnīgi noteikti nelietderīgas – iztērēta nauda, bet redzējis nebūs īsti neviens.
Loģika: Mēs nodarbojamies ar žurku izdzīšanu un vēl web-dizainu
Mācību ietvaros veicu nelielu mārketinga pētījumu saistībā ar dizaina tirgu Latvijā. Secinājums pie kura es nonāku: man šķiet, ka mums ir pārlieku daudz tie dizaina kantorīši. Man personīgi izdevās uzskaitīt apmēram 30 tādus vēl daudz maz normālus, ar kaut kādu vērā ņemamu portfolio. Cik vēl ir visādi kaktu iestādījumi – nestādos priekšā. Kas vēl trakāk – visi pārsvarā piedāvā vienveidīgus pakalpojumus, atšķirība pārsvarā ir dizaina darba skaistumā un profesionalitātē.
Brīžiem es domāju: kas ir tas pamats, lai šāds manā uztverē nenormāls daudzums dizaina pakalpojumu piedāvātāju eksistētu? Acīmredzot daudziem dizains ir kā papildus bizness. Un te nu man ir jautājums: vai ir prātīgi zem vienas firmas ar pamatbiznesu norādīt kaut kādu absolūti nesaistītu papildbiznesu kā piemēram dizainu?
Piemēri nav tālu jāmeklē. Agrāk jau paceltais Artem, kas pamatā piedāvā de-ratizācijas, desinsekcijas pakalpojumus, piedāvāja arī web-dizaina pakalpojumus. Vai arī Eglītis un Partneri, kas pamatā piedāvā tulkojumus, bet papildus piehaltūrē ar dizainu. Vai tiešām, ja ļoti grib nodarboties arī ar zīmēšanu, nevar uztaisīt otru kantori ar atsevišķu zīmolu, kas nodarbojas tikai ar grafiskajiem darbiem? Manā uztverē šādas neloģiskas saimnieciskās darbības kombinācijas rada visai negatīvu iespaidu par firmu kopumā.
Bet par pētījumu. Man izskatās, ka ar tradicionālo grafisko dizainu Latvijā vairs nav kur iespraukties. Šis tirgus manā izpratnē jau ir sadalīts. Ja grib nodarboties ar mākslu, ir jāmeklē kaut kas jauns un neredzēts.
Nekustamo īpašumu attīstītāju PR fail
Beidzot ir pienācis tas, ko jau gaidīju visai ilgi. Bet par to pēc neliela ievada.
Kā jau visiem zināms, tāpat kā visā lielākajā daļā pasaules arī pie mums skaistajā Latvijā bija visai neslikts nekustamo īpašumu tirgus bums. Visi pirka un pārdeva, pirka un pārdeva uz nebēdu. Tajā laikā ievēroju, ka nekustamo īpašumu kompānijas īpaši neaizrāvās ar nekādu tur mega reklamēšanos. Pietika tikai pateikt, ka mums ir “perspektīvs” projekts, izlikt smuku websaitu plašajā tīmeklī ar visu nepieciešamo info un “pisness” gāja griezdamies. Kā jau visi to pieredzējām, 2007.gadā situācija tā kā nedaudz pagriezās pavisam uz citu pusi un nek-īp attīstītājiem parādījās problēmas ar noietu. Tad sākās šovs. Viena atbalsta kampaņa, otra atbalsta kampaņa un tā tālāk. Visi centās panākt to, lai viņu vārds kaut kur iespiestos un parādītos, līdz ar to palielinātos iespēja, ka kāds tās sērkociņkastītes nopirktu. Tomēr tirgus īpaši nereaģēja un viss nonāca tur kur tagad nu esam.
Un tagad tas. Kā spilgts piemērs šim ārkārtīgi sīvajam un neatlaidīgajam PR un mārketinga procesam, manuprāt, ir Capitolia Group.
Capitolia Group ir viena aktīva nek-īp attīstītāju kompānija, kurai padomā bija vairāki nekustamie projekti. Kā spilgtākais no visiem ir Tekstiliana. Tekstiliana manā uztverē ir salīdzinoši interesants projekts, kurā būtu tā saucamie lofti – divstāvīgi dzīvokļi ir 6 metrus augstiem griestiem. Šādi dzīvokļi vecajā Eiropā skaitās visai prestiži, un pārsvarā tos iekārto vecās rūpniecības ēkās, jo tieši te ir pieejams šāds milzīgs griestu augstums. Pats projekts ir visai interesants. Toties neko labu nevarētu teikt par tā apkārtni: no vienas puses ekskluzīvs skats uz Torņakalna kapiem, vienā malā padilusi bruģēta iela ar garām braucošu grabošu tramvaju, apkārt tāds nedaudz graustu rajons. Projekta skicēs jau tā apkārtne izskatās baigi smuki, taču reālā dzīvē tur viss ir vienkārši drausmīgi.
Tā kā nekustamo īpašumu krīze uzņēma apgriezienus, tad acīmredzot Capitolia Group saprata, ka jāsāk pielietot arī visai spēcīga PR kampaņa, lai uzsvērtu Tekstilianas superīpašo atrašanās vietu – jauno Rīgas centru Pārdaugavu. Visa PR kampaņa tā arī vēstīja – Pārdaugavā nekustamo īpašumu cenas noteikti nākotnē celsies, jo tur būs jaunais Rīgas centrs. Tajā laikā parādījās dažādi reklāmraksti: Pārdaugava var kļūt par nākamo Rīgas centru (db.lv), Vai un kur ir sagaidāms jauno mājokļu cenu pieaugums nākotnē? (db.lv), Uzzini, kurā rajonā jāiegādājas īpašumi (db.lv) un tamlīdzīgi. Visos rakstos bija skaidri redzams, ka uzsvērta tiek Pārdaugava, kurā Tekstiliana ir plānota. Acīmredzot Tekstilianas projekts spēlēja ļoti lielu lomu Capitolia Group eksistencē, ka visi spēki tika likti tieši uz šī projekta virzīšanu. Pārējie projekti šķiet tā arī paliks tikai un vienīgi uz papīra. Tekstilianas būvniecība jau bija nonākusi līdz būvbedres sagatavošanai, šobrīd tur izskatās visai izrakņāts un pusnojaukts.
Šī nedēļa pārsteidza ar visai loģisku ziņu – Tekstiliānas attīstītājam Capitolia Group draud maksātnespēja. Visu laiku bija redzams, ka Tekstiliāna nu netop pēc plāna, jo tā sagatavotā būvvieta tāda arī stāvēja – tukša. Ja var ticēt Capitolia Group informācijai, ka 30% no tur paredzētajiem dzīvokļiem jau ir rezervēti, tad jūtu līdzi tiem pasūtītājiem, kas vēlējās iegūt skaistu dzīvokli šajā projektā. Izskatās, ka dzīvokļi tur visai ilgi vēl nebūs, jo kā redzams – nevienam laikam tos dzīvokļus galīgi nevajag. Protams, man gan liekas, ka tas 30% cipars arī ir izdomāts mārketinga elements. Starp citu izrādās, ka Capitolia Group ir saistīts ar nu jau bankrotējušo Lehman Brothers.
Šādi krīt mūsu nekustamo īpašumu attīstītāji. Jautājums: vai esam jau bedrē vai vēl krītam?