Nekustamo īpašumu attīstītāju PR fail
Beidzot ir pienācis tas, ko jau gaidīju visai ilgi. Bet par to pēc neliela ievada.
Kā jau visiem zināms, tāpat kā visā lielākajā daļā pasaules arī pie mums skaistajā Latvijā bija visai neslikts nekustamo īpašumu tirgus bums. Visi pirka un pārdeva, pirka un pārdeva uz nebēdu. Tajā laikā ievēroju, ka nekustamo īpašumu kompānijas īpaši neaizrāvās ar nekādu tur mega reklamēšanos. Pietika tikai pateikt, ka mums ir “perspektīvs” projekts, izlikt smuku websaitu plašajā tīmeklī ar visu nepieciešamo info un “pisness” gāja griezdamies. Kā jau visi to pieredzējām, 2007.gadā situācija tā kā nedaudz pagriezās pavisam uz citu pusi un nek-īp attīstītājiem parādījās problēmas ar noietu. Tad sākās šovs. Viena atbalsta kampaņa, otra atbalsta kampaņa un tā tālāk. Visi centās panākt to, lai viņu vārds kaut kur iespiestos un parādītos, līdz ar to palielinātos iespēja, ka kāds tās sērkociņkastītes nopirktu. Tomēr tirgus īpaši nereaģēja un viss nonāca tur kur tagad nu esam.
Un tagad tas. Kā spilgts piemērs šim ārkārtīgi sīvajam un neatlaidīgajam PR un mārketinga procesam, manuprāt, ir Capitolia Group.
Capitolia Group ir viena aktīva nek-īp attīstītāju kompānija, kurai padomā bija vairāki nekustamie projekti. Kā spilgtākais no visiem ir Tekstiliana. Tekstiliana manā uztverē ir salīdzinoši interesants projekts, kurā būtu tā saucamie lofti – divstāvīgi dzīvokļi ir 6 metrus augstiem griestiem. Šādi dzīvokļi vecajā Eiropā skaitās visai prestiži, un pārsvarā tos iekārto vecās rūpniecības ēkās, jo tieši te ir pieejams šāds milzīgs griestu augstums. Pats projekts ir visai interesants. Toties neko labu nevarētu teikt par tā apkārtni: no vienas puses ekskluzīvs skats uz Torņakalna kapiem, vienā malā padilusi bruģēta iela ar garām braucošu grabošu tramvaju, apkārt tāds nedaudz graustu rajons. Projekta skicēs jau tā apkārtne izskatās baigi smuki, taču reālā dzīvē tur viss ir vienkārši drausmīgi.
Tā kā nekustamo īpašumu krīze uzņēma apgriezienus, tad acīmredzot Capitolia Group saprata, ka jāsāk pielietot arī visai spēcīga PR kampaņa, lai uzsvērtu Tekstilianas superīpašo atrašanās vietu – jauno Rīgas centru Pārdaugavu. Visa PR kampaņa tā arī vēstīja – Pārdaugavā nekustamo īpašumu cenas noteikti nākotnē celsies, jo tur būs jaunais Rīgas centrs. Tajā laikā parādījās dažādi reklāmraksti: Pārdaugava var kļūt par nākamo Rīgas centru (db.lv), Vai un kur ir sagaidāms jauno mājokļu cenu pieaugums nākotnē? (db.lv), Uzzini, kurā rajonā jāiegādājas īpašumi (db.lv) un tamlīdzīgi. Visos rakstos bija skaidri redzams, ka uzsvērta tiek Pārdaugava, kurā Tekstiliana ir plānota. Acīmredzot Tekstilianas projekts spēlēja ļoti lielu lomu Capitolia Group eksistencē, ka visi spēki tika likti tieši uz šī projekta virzīšanu. Pārējie projekti šķiet tā arī paliks tikai un vienīgi uz papīra. Tekstilianas būvniecība jau bija nonākusi līdz būvbedres sagatavošanai, šobrīd tur izskatās visai izrakņāts un pusnojaukts.
Šī nedēļa pārsteidza ar visai loģisku ziņu – Tekstiliānas attīstītājam Capitolia Group draud maksātnespēja. Visu laiku bija redzams, ka Tekstiliāna nu netop pēc plāna, jo tā sagatavotā būvvieta tāda arī stāvēja – tukša. Ja var ticēt Capitolia Group informācijai, ka 30% no tur paredzētajiem dzīvokļiem jau ir rezervēti, tad jūtu līdzi tiem pasūtītājiem, kas vēlējās iegūt skaistu dzīvokli šajā projektā. Izskatās, ka dzīvokļi tur visai ilgi vēl nebūs, jo kā redzams – nevienam laikam tos dzīvokļus galīgi nevajag. Protams, man gan liekas, ka tas 30% cipars arī ir izdomāts mārketinga elements. Starp citu izrādās, ka Capitolia Group ir saistīts ar nu jau bankrotējušo Lehman Brothers.
Šādi krīt mūsu nekustamo īpašumu attīstītāji. Jautājums: vai esam jau bedrē vai vēl krītam?
3 komentāri
Ierakstīt komentāru
Vēl tikai krītam. Bedre būs baigi baigi dziļā.
Paveiksies, ja nebūs baigi ilgā, par ko gan šaubos
To ka būs bedre varēja redzēt pašā plaukuma sākumā. Izrādās neviena nek-īp iestade nezin, kas ir saskaitīšana.
Tad kad sāka būvēties Rīgā vecajos fondos (un runa nav par grauztiem) pēc oficiālajiem datiem bija vairāk kā pusotra tūkstoša tukšu dzīvokļu. No būvfirmām tiku dzirdējis arī pāri par 3500. Tikai Rīgā vien.
Daži to bija ņēmuši vērā un būvēja biznesa centrus, vēl būvēja ekskluzīvus dzīvokļus. Taču atkal nesaskaitīja reālo iespējamo tirgu. Cilveku skaits Latvijā tomēr arī treknajos gados bija ļoti ierobežots. Arī ārzemnieku skaits, kuri varētu gribēt dzīvokli šeit nebija nemaz tik liels.
Tad nu lūk – tirgus pārsniedz iespējamo, maksātspējīgo gribētāju skaitu.
Ja grib pārdot nekustamo īpašumu, tad tai tautai jābūt pārtikušai ar pamatoti labiem ienākumiem, nevis neveselīgu pārdoto kredīta apjomu.
Bet zemūdens akmeņi slēpās mūsu bāleliņu un krievu spējā apčakarēt mūsu arābu brāļus (pārfrāzējot Demakovas kundzi). Kā jūs domājat kādēļ Panorama Plaza tika pabeigts otrais tornis un pat iesākts trešais? Kā zināms no būvniekiem, tad investors ļoti ilgi nebija papētījis reālo pārdoto dzīvokļu skaitu pirmajā. Kad beidzot to izdarīja, tad pateica lai tiekam paši galā un aizgāja.
Var jau taisīt kādus trikus grib, bet pie esošās nodokļu politikas un reālā pirktspējīgā cilvēku skaita nekas nemainīsies.
Tie kas ir turīgi – viņiem jau ir savs īpašums, bet ar pārējiem dara visu, lai viņi atbrīvotu vietu jaunām pasaules vēsmām – Daugava Dņepra ūdensceļam. Augšpusē jau visi būvdarbi ir gandrīz pabeigi – lielākais iekritiens ir ar Latviju. Pat Lielais kāposts Latvijas ūdensceļu attīstībai, ko deva Vācija aizgāja garu ceļu pa Jaunā zīda ceļa kontiem.
http://www.daugava-latvijai.lv/?page=53
esmu pētījis šos cilvēkus un finanšu plūsmu un varu pateikt, ka tie procesi ļoti izskaidro notikumu neloģiskumu Latvijā. Pamēģinat paši no LV budžeta atrakstīt 10 miljardus LV dalības maksai samērā ierobežotā laikā un tā, lai avīzēs par to nerakstītu. Viņiem tas izdevās. Summa ir tā kurai es spēju izsekot līdzi, bet cik ir patiesībā aizgājis????