Slikto lietu PR Latvijā
Dzīve šajā fantastik kantrī laikam nekad nebūs garlaicīga. Es labāk neizteikšu viedokli par to, ko domāju par mūsu lielisko valsts tautsaimniecību un tās izaugsmes perspektīvām, taču šīs nedēļas ziņas par visnotaļ interesantajām idejām galējas ekonomikas bezizejas gadījumā ieviest talonu sistēmu jau rudenī manī rosināja dažas pārdomas.
Pamatojoties uz to, ka es un arī daudzi citi īsti nesaprot, kā šī talonu sistēma varētu izpausties un kāda īsti no tās vispār būtu jēga (vietējo produktu noieta veicināšana???), man kaut kā liekas, ka šīm dīvainajām ziņām ir kāds cits mērķis.
Ievadam: talonu sistēma no PSRS sabrukuma laikiem sabiedrībai neasociējas ar neko pozitīvu. Līdz ko piemin vārdu “talons” tā cilvēkiem prātā rodas kaut kāda 80.gadu beigu 90.gadu sākuma bilde ar visu to bardaku un preču deficītu. Vienkāršāk sakot – vārds talons ir pielīdzināms frāzei kaut kas ļoti slikts.
Un tātad mans viedoklis ir sekojošs: man ir tāda ļoti liela pārliecība, ka rudenī tiešām ar Latvijas ekonomiku notiks kaut kāda katastrofa. Un pie valsts stūres esošie vīri to ļoti labi apzinās. Taču sabiedrība šai katastrofai ir jāsagatavo, un te nu parasti tiek izmantots visai interesants slikto lietu un notikumu PR.
Ideja sekojoša: pirms kāda sabiedrības uztverē slikta notikuma, mēdijos tiek laistas ziņas ka iespējams sliktā notikuma iestāšanās dienā būs vēl sliktāk. Šādas ziņas regulāri atkārtojot, sabiedrība tiek sagatavota katastrofai, bet beigu beigās notiek kaut kas slikts, taču ne tik briesmīgs, kā līdz tam brīdim mēdijos publiskots. Rezultāts ļoti vienkāršs – sabiedrība, lai arī cietusi, tomēr ļoti atviegloti nopūšas sakot: “FŪŪ PALDIES DIEVAM TAS NENOTIKA TIK BRIESMĪGI”. Tad nu rudenī iestājoties šai šobrīd īsti nezināmajai katastrofai, cilvēki teiks: “PALDIES DIEVAM, VISMAZ NAV TALONU SISTĒMA!”.
Piemēri šādam PR nav tālu jāmeklē. Kāds atceras, kā Rīgas Satiksme paaugstināja savas biļešu cenas no 20 uz 30 santīmiem? Pirms tam mēdijos ar lielu blīkšķi izskanēja ziņas par biļešu cenu paaugstināšanu par 100% (līdz 40 santīmiem). Tauta sākumā iztrakojās, izkliedza savu sāpi un domas par Rīgas Satiksmi, taču pēc tam Rīgas iedzīvotāji jutās manāmi atviegloti, kad biļešu cena tika pacelta “tikai” līdz 30 santīmiem. Reāli sabiedrība paliek zaudētājos (biļešu cena tomēr manāmi pieauga), taču jūtas manāmi atvieglota jo neiestājās safabricēts katastrofālais scenārijs.
Gaidam rudeni, lai redzētu, kas nu mūs sagaidīt. 
6 komentāri
Ierakstīt komentāru
Īstenībā diezgan interesants viedoklis, un ja aizdomājas kā kādreiz rasktīja medijos un notika reāli tad reizēm tā arī sanāk – velns nebūs tik melns kā viņu mālē
jautrākais sāksies pēc vēlēšanām, kad tiks pieņemta virkne nepopulāru lēmumu, kurus šobrīd baidās pieņemt (jo savādāk taču neievēlēs…)
Nāk rudens apgleznot Latviju….
Jāsapērkas zeķubikses kamēr vēl esmu ārzemēs… a to ar taloniem būs grūti dabūt jaunas :p
Labāk 5x īsāk, bet pa aktualitāti
Būs lata atsiešana no eiro. Sāpēs, bet cilveki būs laimīgi, ka varēs nopirkt maizi pa 2.50, nebūs jāstāv rindās pēc taloniem. Kā arī algas būs sākot no 900 Ls. Tikai tas lats būs līdzīgs LT litam.
Atskatoties ar laika distanci – NEKAS nav mainījies. Viena shēma – kompostrēt smmadzenes un pēcāk “atviegloti” uzelpot, ka solīja lielākas briesmas. Kad paskatās, kam pieder mediji un kam pieder vietas saeimā (runa ir par biznesmeņiem, kas algo savus darbiniekus, kuri atsēž saeimā laiku), tad nekādi brīnumi tie nav.
Ja kādam joprojām ir sajūta, ka Latvija ir bijusi brīva kopš padomju okupācijas (un varbūt pat kopš 1200. gada), tad varu teikt tikai to, ka jums ir trūcīgas zināšanas vēsturē. Nevajag arī, bet nebrēca, ka te ir slikti ar pašnoteikšanos – ko tad jūs gribat zem sveša jūga? Kā gribēs tā slauks.
Kas vēl – http://www.apollo.lv/portal/news/articles/219665
Bet tas sākās senatnē “Latvieši šo 25 gadus ilgo dienestu uzskatīja par lielāko nelaimi, kas var draudēt jaunam cilvēkam. Rekrūši tādēļ bija jāķer, jo tie slēpās. Prof. E. Dunsdorfs raksta, ka tā laika. Krievijas armijas lielākais lāsts bija žūpība un tālākās sekas – venēriskas slimības. Kas dzīvojuši Rīgā pirms 1914. g-, tie atminēsies, ka uz Vērmanes dārza vārtiem bija uzraksts: “Ieeja dārzā aizliegta suņiem un kareivjiem.”
http://www.liis.lv/latval/Valoda/Teksts/2nodalja/Citati/3.htm