Biznesa augstskola Turība: 2.gads, kursa darbs, pašpārvalde un prezis
Pēdējā laikā neesmu rakstījis par to, kā man augstskolā iet. Nu ir pienākusi kārta to izdarīt.
Šodien pirms kādām 2 stundām beidzās pēdējais pārbaudījums – prakses atskaites aizstāvēšana – un tas nozīmē, ka otrais mācību gads BAT Uzņēmējdarbības vadības fakultātē man jau ir beidzies. Vēl 2 gadi to go. 50% no studijām completed.
Atceramies, ko es domāju par Turību beidzot pagājušo gadu.
Rezumē par šo gadu: nekas diži nav mainījies, kvalitātes līmenis tāds pats (tas ir, augsts). Šogad gan cītīgi iesaistījos studējošo pašpārvaldē būdams Saimniecības daļas vadītājs, līdz ar to biju non-stop aizņemts, jo regulāri notika dažādi pasākumi. Sēdēšana lekcijās bija vairāk tāda kā atpūta, jo tajās tev stāsta nevis tu stāsti. 
Otrais kurss Uzņēmējdarbības vadības fakultātē (UVF) ir balstīts pārsvarā uz uzņēmējdarbības pamatiem. Pirmajā semestrī lielāko masu deva tādi priekšmeti kā Uzņēmējdarbības pamati (R.Zvirgzdiņa), Mārketings (dekāne S.Vītola) un Komerctiesības (A.Iesalnieks), otrajā semestrī jau sākas specializācija vai nu mārketinga virzienā, vai arī grāmatvedībā. Pamata priekšmeti otrajā semestrī ir Vadīšanas principi (G.Liepiņa), Grāmatvedības pamati (V.Zariņa) un Nodokļi (A.Medne). Mans uzskats ir tāds, ka sniegtās zināšanasdod ļoti labu PAMATU uzņēmējdarbībai no teorētiskā skatu punkta, sīkākas un precīzākas detaļas tomēr būs jāpiemācās pašiem pastāvīgi, sevišķi kādā konkrētā nozarē, jo studiju programma tomēr ir balstīta uz uzņēmējdarbību kopumā.
Man ja godīgi ir ļoti grūti pateikt, kas ir bijis tāds ekskluzīvs un īpašs. Pirmais kurss likās pasaka un mīlasstāsts, tad otrajā kursā ir jāsāk nolaisties uz zemes. Ak jā, otrajā kursā vērtēšana notiek kudiš stingrāk, ar atzīmēm vairs tā nemētājas, bet tiešām nopietni uz visu skatās. Šajā jautājumā žetons grāmatvedības pasniedzējai Zariņai, kas pēc pirmā kontroldarba 1/3 kursa salika nesekmīgas atzīmes. Kaut ko tādu pirmo reizi redzēju Turībā. 
Principā priekšmets grāmatvedība man ļoti patika un padevās, sakārto loģisko domāšanu tikpat labi kā matemātika.Vispār es gribētu, lai tie mani kursa biedri beidzot kļūst pieauguši un lekcijās neuzvedas kā mazi bērni no bērnudārza.
Otrajā kursā sapratu, ko nozīmē pastāvīgās studijas. Tagad pilnībā sapratu Turības teicienu, ka “augstskola ir trenažieru zāle, kur tu nopērc aprīkojumu un trenējies pats, nevis frizētava, kur tu apsēdies un visu tev izdara tavā vietā”. Tā arī ir! Ja pats neko papildus nedarīsi paralēli lekcijām un nodarbībām, tad arī neko neiemācīsies. Tā kā šovasar būs ļoti daudz brīva laika, jāsāk apzināties skolas plašais bibliotēkas krājums, kur var atrast nu ļoti labas lietas.
Kursa darbu un prakses atskaiti aizstāvēju uz 8. Daži brīnījās, kāpēc tik “zemu“, jo pieraduši, ka man standarta atzīme ir 9. Vnk nebija vairs motivācijas un spēka vēl censties, jo svarīgie rezultāti jau bija paziņoti pirms šo darbu nodošanas. Jā, arī nākamgad es Turībā studēšu bez maksas un atkal ietaupīsies 1170 Ls. Tiem, kas nezin – Turībā ir budžeta vietas un stipendijas.
Šodien prakses atskaiti aizstāvot, pamēģināju citu prezentāciju rīku - PREZI. Vispār ļoti elegants rīks uz tā fona, ka PowerPoints jau nu ir totāli izbesījis un man šķiet, ka PPointa funkcionalitāte ir totāli atpalikusi. Tuvākajā laikā visas prezentācijas gatavošu ar Prezi, ja vien datoru tehniskās iespējas atļaus to atskaņot. Prezi prezentācijas manā uztverē kādu laiku pievērsīs lielu uzmanību, kamēr to nesāks lietot kritiskā masa. Prezis ir ļoti ērts teiksim SVID analīžu vizualizēšanai, jo var smuki pārbīdīt skatus no kopskata uz katru kvadrantu atsevišķi, bet staigāšanas turp un atpakaļ, kā tas ir PPointā.
Un jā, septembrī es laižu prom no šīs mūsu dzimtās … khmm … zemītes, lai 4 mēnešus pamācītos skolā Vācijā. Drīzumā no manis blogs par ERASMUS apmaiņas programmas piedzīvojumiem. Jārezervē aviobiļetes, jo ja Raianeirs saka pareizi, tad septembra sākumā lidojumi uz Frankfurti ir par 20 Ls ar visiem nodokļiem.
Tele2 sviests
Sākšu uzreiz ar jautājumu: ja jūs nomaināt savu telefona numuru, vai uzreiz arī nomainat savu kontaktinformāciju visās iestādēs, ar kurām jums ir kaut kādas saistības? Teiksim – paziņojat bankai par numura maiņu, augstskolai, darbavieta utt. Es personīgi cenšos sekot līdzi savas kontaktinformācijas esamībai citās iestādēs vai pie citām personām, īpaši bankā un augstskolā.
Taču kā izrādās ir cilvēki, kas tā nedara un pat visai nozīmīgās iestādēs atstāj savus vecos numurus.
Sen sen atpakaļ (tālajā 2006.gada vasarā) es nopirku jaunu telefonu par akcijas cenu iekš TELE2. Tā kā nebija līdzi vēl esošās ZeltaZivtiņas numura orģinālpaka ar visu sensitīvo informāciju, tad diemžēl nācās nomainīt arī telefona numuru. Tik tālu viss bija baigi skaisti un labi.
Problēmas sākās visai drīz, principā uzreiz. Pirmajā nedēļā teju katru dienu zvanīja kāds nezināms numurs un prasīja kaut kādu mistisku Valentīnu pie telefona. Un regulāri. Pēc tam zvanu apjoms samazinājās, jo pietiekami daudziem cilvēkiem jau biju pateicis, ka uz manu numuru zvanot Valentīnu nedabūt.
Tālāk sākās sekss ar Swedbanku (toreiz vēl Hansabanku). Gribēju nomainīt savu numuru Hanzanetā, bet to nevarēju izdarīt, jo sistēma sparīgi apgalvoja, ka mans numurs jau eksistējot. Zvanīju uz Hanzanetu, prasīju kas un kā, šie teica, ka tiešām nurus jau esot. Šajā brīdī sapratu, ka Tele2 man ir iebarojis kādu no reciklētajiem numuriem – numurs, kas kādreiz kādam ir bijis, slēgts un atkal atlikts atpakaļ tirgū. Zvanīju uz Tele2 un skaidrojos, bet šie man ar visiem saviem pieciem orgāniem apgalvoja, ka viņi reciklētos numurus neizsniedzot un vienīgais ieteikums no viņu puses – vienkārši sakiet viņiem ka Valentīnu nevar uz manu numuru sazvanīt. Hanzanetā numuru izdevās nomainīt tikai pašā bankā.
Tā nu es dzīvoju 3 gadus laimīgi atbildot svešiem zvanītājiem un sakot, ka šis nav Valentīnas numurs. Apmēram reizi mēnesī man kāds Valentīnu sagribējies zvanīja.
Šodien visai šai sāgai notika kulminācija. Atnāk īsziņa. No INSERVISS kredītu grupas.
“Paziņojam, ka Jūs kavējat maksājumu pēc līguma NR.xxxxxxxxxx! Lūdzu veikt samaksu SIA Inserviss Credit nodaļā vai zvanīt pa tel.xxxxxxxx”.
Es vienkārši apsēdos. Ātrumā mēģināju saprast, cik kādi kredīti kur ir ņemti. Ņemti ir tikai trīs, no kuriem viens jau ir atmaksāts. Un neviens Inservisā. Pierakstu līguma numuru un zvanu uz Inservisu. Domāju, ka nu izteikšu visu ko par viņiem domāju. Laipns Inserviss darbinieks paprasīja manus personas datus un neko neatrada. Tad nosaucu viņam līguma numuru un visa pasaule atvērās. Mans numurs Inservisa datubāzē reģistrēts ar Valentīnas Sveikstes (laikam tā bija) vārdu, kura dzīvo Valkā. Kundzīte 2005.gadā ņēmusi kredītu. Manāmi atviegloti nopūtos.
Mīļā Valentīna – lūdzu apmaksājiet savu kredītu un nomainiet numurus vēl kaut kur, lai man visādi pārsteigumi negadās. Paldies jau iepriekš! Pēc šī gadījuma sapratu, kapēc man regulāri nāk visādu piedāvājumu īsziņas no Inservisa.
Tele2 šeit ir totāli izgāzies – NĒ NU NEDODAM MĒS RECIKLĒTOS NUMURUS NEKĀDĀ GADĪJUMĀ. Ko vēl viņi man ir samelojuši?
Twitter my ass: twitter mārketings gone mad
Twitter ir labs rīks. Twitteris man patīk. Ar Twitteri es vienmēr varu būt in tune ar jaunākajām ziņām. Man patīk tas, ka ar ārējo aplikāciju thwirl, visas ziņas no tiem, kuriem sekoju, ērti pienāk pa tiešo uz mana datora un ir redzamas bez ieiešanas pašā twittera lapā.
Taču man goda vārds besī šī ideja bīdīt mārketingu caur Twitteri. Kurš to vispār ir izdomājis?
Manam twittera kontam šobrīd seko visādi dieva brīnumi – TIO saldējums, Ādažu čipsi, Zelta Zivtiņa un vēl un vēl un vēl šo sarakstu var tupināt un turpināt. Pēdējais sekotājs, kas man pieteicās, uzvārīja mani, kā rezultātā izdomāju uzrakstīt, ko domāju par šo mārketinga paveidu. Šis pēdējais sekotājs ir mana bijusī darba vieta – Olympic Casino.
Es mēģinu iedomāties – cik kafijas tases un cik magoņu bulciņas Olympic mārketinga daļa apēda un izdzēra, lai izdomātu šo “ģeniālo” ideju izveidot twittera kontu, kurā spamot savus jaunumus? Manuprāt daži uzņēmumi sāk pārvērtēt sevi, kā arī pārprast dažu saziņas kanālu lietojamību un tās jēgu.
Twittera ideja – sekoju tiem, kas mani interesē – kaut kā nesaistās kopā ar uzņēmumu nodomiem bīdīt mārketingu. Smieklīgi protams ir tas, ka lai no Twitter-mārketinga būtu jēga, ir nepieciešams pietiekami liels sekotāju skaits, bet to tā vienkārši dabūt nevar. Katram lietotājam pašam jāizlemj kam seko un kam nē. Tāpēc šie reklāmas nolūka twitter konti seko VISIEM pēc kārtas ar domu, ka šie cilvēki arī sekos viņiem. Es personīgi nevienam no šiem uzņēmumu twittera kontiem nesekoju, jo negribu regulāri redzēt kaut kādu sviestu savā twittera ziņu listē. Iesaku tā darīt arī citiem!
Es nesaprotu, vai tiešām ir jēga un maz vispār kāda reāla atdeve no tā, ka uzņēmums postē savus twittera reklāmas ziņojumus. Sanāk, ka ar to ir kādam jānodarbojas un viņam vēl par to maksā algu (visticamāk)!
Ok, jā, labi cēlā 21.gs. mārketinga doma, ka mārketingam ir jākļūst izdividualizētākam un vairāk saistītam ar katru klientu atsevišķi, bet peronīgi es NESPĒJU uzņēmumu uztvert nopietni caur twitteri, kas reāli ir paredzēts savā starpā pazīstamiem cilvēkiem, kuriem patīk zināt dažādus sīkus jaunumus vienam par otru.
Mans ieteikums – uzņēmumi, pirms taisāt šādu visai apšaubāmu mārketingu iekš twitter padomājiet:
- Vai twitterī vispār atrodas Jūsu mērķauditorija?
- Vai cilvēki vispār gribēs Jūsu kontam sekot, kā panākt šo sekotāju skaitu?
- Kas vispār un kādu liks to saturu iekš twittera?
- Varbūt var labāk atvērt uzņēmuma draugiem.lv kontu un visiem spamot vēstules?
Man liekas, ka visa šī twitterošana ir aizgājusi par tālu. Ja tas tā turpināsies, tad drīz jau mana pakaļa atvērs savu twittera kontu un rakstīs par katru manu kustību un darbību ķermeņa lejasgala skatījumā. Fui!
Un vispār ja tomēr gribat bīdīt mārketingu caur twitter tad, manuprāt, labākais variants būtu:
- Sarunāt / uzpirkt kādu citu twitterotāju, kas varētu tā draudzīgi ietvītot Jūsu reklāmu.
- Ieskatīties šajā saitē, kur ir lieliski padomi kā nodarboties ar twitter mārketingu – How to use Twitter for Marketing and PR.