Twitter my ass: twitter mārketings gone mad
Twitter ir labs rīks. Twitteris man patīk. Ar Twitteri es vienmēr varu būt in tune ar jaunākajām ziņām. Man patīk tas, ka ar ārējo aplikāciju thwirl, visas ziņas no tiem, kuriem sekoju, ērti pienāk pa tiešo uz mana datora un ir redzamas bez ieiešanas pašā twittera lapā.
Taču man goda vārds besī šī ideja bīdīt mārketingu caur Twitteri. Kurš to vispār ir izdomājis?
Manam twittera kontam šobrīd seko visādi dieva brīnumi – TIO saldējums, Ādažu čipsi, Zelta Zivtiņa un vēl un vēl un vēl šo sarakstu var tupināt un turpināt. Pēdējais sekotājs, kas man pieteicās, uzvārīja mani, kā rezultātā izdomāju uzrakstīt, ko domāju par šo mārketinga paveidu. Šis pēdējais sekotājs ir mana bijusī darba vieta – Olympic Casino.
Es mēģinu iedomāties – cik kafijas tases un cik magoņu bulciņas Olympic mārketinga daļa apēda un izdzēra, lai izdomātu šo “ģeniālo” ideju izveidot twittera kontu, kurā spamot savus jaunumus? Manuprāt daži uzņēmumi sāk pārvērtēt sevi, kā arī pārprast dažu saziņas kanālu lietojamību un tās jēgu.
Twittera ideja – sekoju tiem, kas mani interesē – kaut kā nesaistās kopā ar uzņēmumu nodomiem bīdīt mārketingu. Smieklīgi protams ir tas, ka lai no Twitter-mārketinga būtu jēga, ir nepieciešams pietiekami liels sekotāju skaits, bet to tā vienkārši dabūt nevar. Katram lietotājam pašam jāizlemj kam seko un kam nē. Tāpēc šie reklāmas nolūka twitter konti seko VISIEM pēc kārtas ar domu, ka šie cilvēki arī sekos viņiem. Es personīgi nevienam no šiem uzņēmumu twittera kontiem nesekoju, jo negribu regulāri redzēt kaut kādu sviestu savā twittera ziņu listē. Iesaku tā darīt arī citiem!
Es nesaprotu, vai tiešām ir jēga un maz vispār kāda reāla atdeve no tā, ka uzņēmums postē savus twittera reklāmas ziņojumus. Sanāk, ka ar to ir kādam jānodarbojas un viņam vēl par to maksā algu (visticamāk)!
Ok, jā, labi cēlā 21.gs. mārketinga doma, ka mārketingam ir jākļūst izdividualizētākam un vairāk saistītam ar katru klientu atsevišķi, bet peronīgi es NESPĒJU uzņēmumu uztvert nopietni caur twitteri, kas reāli ir paredzēts savā starpā pazīstamiem cilvēkiem, kuriem patīk zināt dažādus sīkus jaunumus vienam par otru.
Mans ieteikums – uzņēmumi, pirms taisāt šādu visai apšaubāmu mārketingu iekš twitter padomājiet:
- Vai twitterī vispār atrodas Jūsu mērķauditorija?
- Vai cilvēki vispār gribēs Jūsu kontam sekot, kā panākt šo sekotāju skaitu?
- Kas vispār un kādu liks to saturu iekš twittera?
- Varbūt var labāk atvērt uzņēmuma draugiem.lv kontu un visiem spamot vēstules?
Man liekas, ka visa šī twitterošana ir aizgājusi par tālu. Ja tas tā turpināsies, tad drīz jau mana pakaļa atvērs savu twittera kontu un rakstīs par katru manu kustību un darbību ķermeņa lejasgala skatījumā. Fui!
Un vispār ja tomēr gribat bīdīt mārketingu caur twitter tad, manuprāt, labākais variants būtu:
- Sarunāt / uzpirkt kādu citu twitterotāju, kas varētu tā draudzīgi ietvītot Jūsu reklāmu.
- Ieskatīties šajā saitē, kur ir lieliski padomi kā nodarboties ar twitter mārketingu – How to use Twitter for Marketing and PR.
26 komentāri
Ierakstīt komentāru
Čau!
ar twitteri ir tāpat kā blogiem, lai uzsāktu kaut ko, kaut nedaudz efektīvu darbību, no sākuma ir jāvēro un jāiesaistas kā privātpersonai, lai visu izsprastu un saprastu no otras puses nevis pateikt cilvēkam, kas nekad nav blogus vai twitteri lietojis, ka viņam tagad IR tas jādara un uz pilnu klapi – fail in roots.
Kā es arī citiem iesaku, pirms taisi twitter koorporatīvo lietotāju, nu palieto vismaz pāris nedēļas, kā privātpersona – kaut vai neko nerakstot, bet pasekojot tikai līdzi.
p.s. ne velti jau saka “X firmai ir accounts twitterī, kas arī atbild un jautā citiem lietas nevis tikai rakstu savu, un linko savas lapas…”
Ieksh taa Twitter.com sekoju visiem, kas mani seko. Tie var buut gan Tio saldeejumi, gan Shleseri vai tukshie profili.
Ja kaads no vinjiem saak rakstiit pilniigi negremojamu info, tad atsakos.
Bet no shiem kooparatiivajiem profilem es vairaak gaidiitu aizkulishu info, piemeeram, @panorama ir gana labs ar saviem zinjojumiem par izbraukumiem vai atsevishkju politikju aizkadra izeikumiem.
Nūča, saprotu par ko tu runā, es domāju daļēji līdzīgi, taču nesaprotu par ko tāds cepiens – tevi taču neviens nespiež viņiem sekot pretī
. BET ja tiešām tik ļoti nevēlies, lai vņi redz ko tu saki – BLOCK! Doma par tavas pakaļas twitter kontu nav slikta, sāc sekot Skujiņam, viņš, kā saproti, tev sekos sākaumā pretī… 
)
Vārdsakot, cepiens pilnīgi ne par ko, nav nekāda iemesla. Bez tam, kāpēc lai, piemērām, kazino mārketinga vadītājs neizdomātu sev uztaisīt twitter kontu, darbam, tā pat kā darba e-pastu, kurā viņš seko tiem, kas viņu interesē (pat tagad ja šai gadījumā tas tā nav, saprotu), un ja kāds ko viņiem jautā, tad arī atbildēt no tā konta?
Tomam Grēviņam ir divi konti – viens ir publiskais, darba, kad viņš twittero tikai kad ir ēterā (lielaisvakars), un otrs ir privātais, ko zina tikai viņa tuvākie draugi, ko viņš nereklamē nekur publiski. Bites twitter konts ir labs piemērs kādā veidā viņi nodrošina savu klātbūtni twitterī, jo caur to kontu viņi atbild uz jautājumiem… Lattelecom caur savu twitter kontu stāsta kur kādas problēmas, un kā viņi tās risina (bet pārāk reklāmistiski, jāatzīst). Nu, Zeltazivtina twitter konts jeb tā vienīgie 4 ieraksti gan ir baigais reklāmas sūds, to mēs jūtam, un redzam ka sākt sekot 600 twitteristiem dod nelielu rezultātu – 181 ir sakauši sekot pretī
, taču tas laikam ir slikts piemērs. TIO saldējuma konts, starp citu, iesaistās diskusijā, nevis tikai sevi reklamē, kas ir labi, un Adazu cipsi dara līdzīgi. Arī ja paskatās ko raksta Olympic Casino, tad es neredzu iemesla tik satraucošām bažām, par kādām tu raksti šai rakstā.
Tad kur ir problēma?!
es uzskatu ka problēma ir tajā faktā, ka manuprāt trūkst izpratnes par to ko var reklamēt twitterī un ko nē! manuprāt twitterī var bīdīt tikai tās lietas, kas attiecas uz internetu!
Personīgi man pietiek reklāmas apjoms mēdijos, bet kā jau zināms reklāmisiti grib sačakarēt jebkuru vidi, kur vien tusē sabiedrība.
Mans uzskats ir tās, ka twittera mārketings varētu drīz vien arī beigties, jo ieraugot kāda uzņēmuma/produkta vārdu cilvēki varētu vienkārši neņemt un nesekot piedevām vēl manuprāt varētu pat rasties negatīvs iespaids par konkrēto produktu!
Es pēdējā laikā atrunāju vienu uzņēmumu no ieiešanas Twitterī, jo nesapratu jēgu to darīt!
Sapratu. Tev nepatīk ka viņi savus twitter kontus tiešā veidā nosauca savā produkta vārdā. ET tas taču ir labi! Cilvēkam uzreiz ir skaidrs, par ko būs runa, un ja nevēlas var nesekot. Vai tad tas nav labāk kā otrādi, kad tu sāc sekot, bet tad izrādās ka tas ir reklāmas kanāls!? Bez tam, kā jau minēju, nav svarīgi kā saucas twitter konts (tad varētu piesieties Dievam un Velnam), bet gan kāds ir tā saturs, un es jau minēju, ka dažiem tas ir ok, manuprāt, un dažiem nē, bet twitterī būtu muļķīgi kādu mācīt kā vajag un kā nē, tāpēc mēs izsakām tikai savu viedokli. Es nevēlos nevienu aizstāvēt, taču šis raksts bija pārāk uzbraucošs, pat daļēji nepamatoti, un tu nebiji apskatījis pat to twitter kontu saturu, liekas.
Patiesībā dēļ šāda tipa rakstiem, iespējams, tiešām uzņēmumi bīsies nākt uz twitteri. Bet zini kāpēc tas ir forši, ka viņi nāk? Lūk tev daži piemēri:
a) viens no twitterotājiem piedāvājās visiem uzsaukt saldējumu tweetupā (nē, tas nav saldējuma konts),
b) cits twitterotājs piedāvāja 20% atlaidi saviem sekotājiem riteņa iegādei, un es to taisos izmantot (riteņu veikals).
Tie ir tikai daži piemēri.
Kā jau minēju – tev viņiem nav jāseko twitterī. Bez tam, tad jau mēs visi, kas lietojam internetu vai rakstām blogus, tagad sāksim rakstīt tāda tipa rakstus blogā, ala, “FUCK! Kāpēc saldējumam POLS ir sava mājaslapa!?”. Vai tad viņiem nedrīkst būt sava mājasalapa, vai savs blogs, vai flash spēlīte, tikai tāpēc, ka viņi ir komerc produkts un vēlas mums sevi vairāk pārdot? C’moon, atver acis, skaties uz to plašāk…
Nez, pret LV uzņēmumu twitter sekotājiem man nav nekādu iebildumu, bet visvairāk kretinē visādas sīkas amerikāņu [it īpaši apdrošināšanas] firmas, kas drošvien pat neievēro, ka 75% manu tweet’u ir viņiem galīgi nesaprotamā valodā, un ka man wsp ir pilnīgi pie kājas par viņiem
Man liekas, ka jautājums nav ko drīkst/ nedrīkst reklāmēt, bet gan kā to darīt. Bet nevar nepiekrist, padomāt tiem reklamētājiem točna nekaitētu.
Piekrītu augstākminētajam, ka ir jautājums par to, KĀ notiek reklamēšana. Vienīgais, ko var patiešām pārmest lielai daļai no tiem, kas izveido Twittera kontus, lai reklamētu savu firmu/produktu/kaķi vai sazinko vēl ir tas, ka viņi nav aizdomājušies par to, kā lietot Twitteri, lai reklamēšana nebūtu apnicīga. Pēdējā laikā taču ir n-raksti par to, kā labāk darīt: kādam būtu jābūt saturam, kā likt cilvēkiem būt ieinteresētiem (piemēram, par produktu tweetot tikai 15% no visiem ierakstiem, lielākoties vienkārši komunicēt ar pārējiem followeriem) utt.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Man gan ir jāpiekrīt Artūram! Katram ir tiesības uz savu vietu internetā – blogs, twitter, facebook acc – what ever. Gluži tas pats attiecas arī uz uzņēmumiem. Keywordi, kuri ir izskanējis biežāk un biežāk 21 .gs ir Transparency (jeb caurrredzamība) un komunikācija, jo redziet šajos laikos nevajadzētu būt noslēpumiem un jābūt ir super komunikācijai. Ja uzņēmums māk sakombinēt šos vārdus un izmantot to caur twitteri, tad cepuri nost. Ok, es tev piekrītu par acc, kuri tiešām ir debīli. Laiku pa laikam tikai izsviež “Nāc pie mums, jo te ir krutāk,” vai arī citus līdzīgus tekstus, kuri ir domāti tam, lai pasviesu ziņu “Eu…skaties, arī mēs esam moderni, mums ir twitteris”. Vēlreiz arī pieminēšu Artūra viedoklim pa to, ka no uzņēmumu twitteriem, mums, ka egoistiskiem radijumiem, ir labums – pieminetas atlaides un informacija, kura ir pieejama tikai twitter sekotajiem. Bet lai parak daudz neaizrautos rakstot šo tekstu – Tev tak patiktu, ja, piemēram, Statoil būtu konts, kurš teiktu, ka visiem, kuri seko twitterī, katru mēnesi dabūnj 20L benžas bez maksas – tad jau nebūtu nekādi jautājumi un šāds posts nebūtu, bet būtu par to, kurš uzņēmums māk twitterot un kurš nē.
man arī kretinē visādi sekotāji-a-la viesnīcas utt., bet uz TIOsaldējumu es pagaidām nedusmojos, jo kādam twiterotājam tas bezmaksas aizsūtīja 6 saldējumus
kūl
Twitterī niekojos un darbojos no 5 kontiem. Daži no tiem ir privāti, citi ir korporatīvi konti (un jā – kaut kādu naudiņu arī par to saņemu), vēl kāds ir kur vienkārši izlikt žulti un rakstīt jēlības (kam gan negadās, ar sievu taču arī parasti mīlējas misionāru pozā, ar mīļāko – traki un ekstrēmi). Savu ID īpaši neslēpju un arī nestresoju par to, ka “piediršu ēteri” – Twitter nav braucošs trolejbuss ar smirdīgu bezpajumtnieku tajā – gribu bloķēju, unfollowoju, negaidot nākošo pieturu. Viss notiek tagad un tūlīt.
Es saprotu, ka tavs raksts nav nekāds asarains cepiens a la “ko man tagad darīt, viņi man seko, kapitālistu cūkas”, bet vienkāršas pārdomas. Varu piebilst vienīgi to, ka katrs korporatīvais konts var kalpot kā neliels case study -komunikācija ar “patērētājiem” ir wide open, visi var noskatīties kā cilvēki priecājas par open.lv konkursiem, bites tarifiem vai otrādāk – kā nodirš IZZI internetu, kāda izveidojas (ja izveidojas) tālākā saruna, kā piebiedrojas citi utt.
Īsumā – mani pēc Twitterī varētu būt kaut vai katra Centrāltirgus būdiņa un katras pašvaldības darbinieks (par S. Kalnieti vispār nerunājot), galvenais lai komunicē interesanti, parāda idejas, kuras pēc tam varam izmantot mēs-jūs-viņi.
slinkums un nav laika gari rakstīt.
Twitter nav spamošanas rīks tieši pateicoties brīnišķīgajai iespējai – nesekot un bloķēt citus lietotājus. Tikko man nepatīk teksti, ko kāds uzņēmums raksta – pāris peles klikšķi un varu par viņiem aizmirst. Savukārt, lai viņi man seko, ja vēlas, nevarētu teikt, ka tas traucē dzīvot, vai ne?
Twitter spēks ir komunikācijā nevis vienpusējā savu tekstu bīdīšanā un es apsveicu tos uzņēmumus, kas izveido korporatīvos kontus tieši komunikācijai, jo tas nozīmē, ka viņi ir gatavi uzklausīt jautājumus, tai skaitā reizēm arī visai skarbu kritiku. Labs piemērs ir BITE (http://twitter.com/bitelv), kas aktīvi atbild uz jautājumiem, līdzīgi arī Lattelecom.
Nevajag jaukt mārketingu un spamošanu, tās ir divas dažādas lietas.
Tak tehnoloģiju laikmets… Mēģināsim arī ko pozitīvu visā atrast, nu teiksim labi ka pastnieks spamu nenes
No mārketinga/reklāmas viedokļa: uzņēmumu konti ir pilnīgi OK. Tie seko tev kā potenciālajam klientam – ja tu, kādu iemeslu pēc, to nevēlies, tad neraksti blogu, neapdeito twitteri, nobloķē viņu kontu vai uztaisi savu kontu par privāto un apstiprini tikai tos, kurus vēlies. You choose.
Uzņēmumu kontu taimlainā parādās informācija, kas ir interesanta un noderīga dotā produkta/pakalpojuma/brenda lietotājiem. Ir cilvēki, kas fano par kādu no brendiem; uzņēmuma klienti, partneri, konkurenti. Tie arī izvēlas sekot uzņēmuma kontam.
Protams, nevar pārspīlēt un tvītot tikai un vienīgi reklāmas ziņojumus/akcijas vai ttml.. Tie uzņēmumi, kas būs gudri un to sapratīs, veidojot aizraujošu un saistošu diskusiju (atbildot uz jautājumiem, uzdodot tos), rakstot par lietām, kas interesē viņu sekotājus, kā arī pievienojot citas vērtības (konkursi?dāvanas,atlaides), gūs panākumus Twitterī, arī mūsu mazajā Latvijā =)
Atkal esi atradis neeksistējošu problēmu. Congratulations.
Nuucha, noteikti nepiekrītu un domāju, ka daudzi man pievienosies, šim Tavam izteikumam – “manuprāt twitterī var bīdīt tikai tās lietas, kas attiecas uz internetu!”. Tas tā kā pateikt “Avīzēs var bīdīt tikai lietas, kas attiecas uz avīzēm”.
Savukārt no šī Tava izteikuma “Es personīgi nevienam no šiem uzņēmumu twittera kontiem nesekoju, jo negribu regulāri redzēt kaut kādu sviestu savā twittera ziņu listē. Iesaku tā darīt arī citiem!” izriet, ka Tev principā ir negatīva nostāja pret jebkura uzņēmuma Twitter kontu. Tādā gadījumā, kāpēc Tu seko @Turiba un @RadioSWH? Tie taču arī ir uzņēmumi.
Tā kā uzskatu, ka Tu cepies pilnīgi veltīgi. Uzņēmumi var izmantot Twitter, lai komunicētu ar saviem klientiem, kuriem tiešām ir interese par uzņēmumu ziņām. Piemēram, ja Adidas veikalam būtu savs Twitter konts, kur tas paziņotu par to, ka, piemēram, no šodienas ir atlaides vai jaunā kolekcija, es domāju, ka tas būtu lielisks Twitter lietotājs, kuram es ar prieku sekotu un arī reizēm izmantotu iegūto info.
Think positive! (-:
Dell pērn pateicoties savam twitter kontam vien nopelnīja vienu miljonu dolāru. Domā tā pat vien? Tātad, bija tūkstošiem cilvēku, kas iegādājās izdevīgāk tur izliktos piedāvājumus. Kā jau teica Elīna – “neeksistējoša problēma”.
Izskatās, ka Nuucha ar šo tekstu mazliet nošāvis greizi. Ja neproti atšķirt spamu no marketinga, tad necepies un bloķē to, kurš,tavuprāt, nav interesants.
Ja Tevi “uzcepa” Olympic Casino, tad jau laikam kāda sāpīte ir aizķērusies sirsniņā ?! Ne par velti saki, ka esi bijušais darbinieks. Neatceros nevienu Gundaru Strazdiņu, kurš būtu ar ko īpašu izcēlies strādājot Olympic Casino (nekā personīga )
Ar tvitterošanu Olympic nodarbojas ne tikai mārketinga nodaļa, bet arī citi departamenti un nevajag skaitīt kam , cik un par ko maksā. Ja neesi mērķauditorija, tad klusējot bloķē un neraksti par lietām, kuras īsti neizproti.
P.S. Vēl viens Olympic Casino twitter konts http://twitter.com/OlympicPoker_LV
Sūds jautājums. Tas, ka negribi lasīt visādu spamu, nebūt nenozīmē, ka tie, kam seko, ir jābloķē. Esmu Tweetdeckā uztaisījis vairākas mapes, kurās sašķiroju tos, kam sekoju. Populārākā mape, kurā krīt 90% tweetu, saucās Spams(cik orģināli). Tātad reāli lasu info no kādiem 10 profiliem, bet imitēju, ka sekoju visiem. Spriežot pēc tā, ka ietwītoju tvītu ar fočeni Tweetpicā, un to ir apskatījušies ~50 sekotāji no ~200, tad secinu, ka citi dara tāpat un mani twīti daudziem arī reāli krīt kaut kādā spama mapē. Tāda ir tā Twitera realitāte. Rolands Laķis seko 6605 profiliem, neticu, ka viņš ir spējīgs visu izlasīt. Vai uzņēmumam ir jēga taisīt Twitera kontu, zinot, ka viņa twītus reāli lasīs ļoti maz? Bet nekad jau nevar zināt, cik lasa un cik nē. Protams, svarīgs ir saturs, ko tvīto. Twiteris gan jau nebūs(vismaz šobrīd) galvenais kanāls, caur ko sasniegt mērķauditoriju, bet kā papildus kanāls varētu būt gan. Un pietam tas neko nemaksā. Ir jēga taisīt.
Tiem, kas nezina:
a) bloķējot kādu tu viņam liedz iespēju tev sekot un lasīt tavus twītus,
b) ja pats kādam neseko, tad tu arī neredzi viņa twītus.
Viss ir gaužām vienkārši.
Sarežģītāk ir tādiem kā jau pieminētais Laķis un tiem, kas seko visiem automātiski pretī, vai sāk sekot kaudzei ārzemnieku tikai lai tie sekotu pretī, utt – tas ir stulbi, un hvz vai tam ir jēga, jo tie, tai galā, ir tādi paši k;a tu, kam neinteresēs tavs tvīts…
Es arī izmantoju tweetdeck, bet neko nesadalu, negrupēju, tieši otrādāk – sekoju līdzi kam sekoju twitterī, kam nē, un vēsu prātu atrakstos no tiem, kam vairs nevēlos sekot, bet diez vai kādreiz es spēšu sekot vairākiem tūkstošiem. Bet es redzu cik ir uzspiests uz saitēm, ar kurām dalos, vai bildēm, kuras publicēju, un man tomēr ir sajūta ka ir tur ir daudz īstu cilvēku, kam tas interesē.
Bet tas jau ir cits topiks…
Mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, par kuriem iesaki padomāt uzņēmumiem, pirms lietot twitter kā mārketinga rīku:
1. Vai twitterī vispār atrodas Jūsu mērķauditorija?
– Ja skatamies uz to, kas notiek pasaulē, twitterī atrodas faktiski jebkura uzņēmuma mērķauditorija. Latvijā šobrīd tā vēl nav, bet lietotāju skaits strauji pieaug; pierādījums tam varētu būt fakts, ka jautājumu “kas tas twitter tāds ir?” arvien biežāk man sāk uzdot cilvēki, kuru interneta lietošanas paradumi aprobežojas ar draugiem.lv un youtube. Nekad nebūs tā, ka twitter būs galvenais mārketinga rīks, bet viens no gan. Kāpēc to neizmantot?
2. Vai cilvēki vispār gribēs Jūsu kontam sekot, kā panākt šo sekotāju skaitu?
– Saturs, saturs un vēlreiz saturs. Ja tu neuzskatīsi lasītājus par idiotiem (līdzīgi kā viens humpalu veikaliņš pārdaugavā, kuram agrāk katru dienu braucu garām – viņiem logā bija uzraksts “pirmdien jauns pievedums” (pirmdienās), “otrdien jauns pievedums” (otrdienās) utt., lai gan esmu pārliecināts, ka tie bija salti meli, ja vien par “jaunu pievedumu” neuzskata putekļu kārtu, kas katru dienu nomainījās uz skatlogā redzamajām lietotajām pusaudžu kurpītēm), bet sniegsi auditorijai vērtīgu info, kā arī piedalīsies diskusijās un godīgi atbildēsi uz jautājumiem, cilvēki labprāt sekos un ieteiks citiem. Jo vairāk dosi, jo vairāk saņemsi pretī.
3. Kas vispār un kādu liks to saturu iekš twittera?
– viens piemērs, kam sekoju – http://twitter.com/Zappos. Zappos ir kurpju/apģērbu utml. lietu tirgotāji, bet twīto viņu CEO, kurš raksta principā ar biznesu nesaistītas lietas, bet raksta interesanti, piem. – „Dropped my laptop on floor this morning. I usually drop my phone, so good to know I’m moving on to bigger and better things.” Un vienalga tas ir twitter mārketings, turklāt veiksmīgs. Varianti, kas un ko raksta, ir dažādi. Latvijā ir vairāki labi piemēri, piemēram, „Positivus” festivāls. Vēl daži minēti iepriekšējos komentāros. Nevaru ātrumā iedomāties nevienu negatīvo piemēru, kas nodarbojas ar lētu, vienpusēju spamošanu, jo nevienam tādam nesekoju.
4. Varbūt var labāk atvērt uzņēmuma draugiem.lv kontu un visiem spamot vēstules?
- NĒ!
Lai gan draugiem.lv ir liels spēks LV un par nedrīkst viņus norakstīt kā pilnīgi nevajadzīgu lietu. Dažās domubiedru grupās, piemēram, ir pieeja vislielākajai konkrētas nišas auditorijai, kādu LV interneta vidē var sasniegt. Tikai nevajag spamot, ar potenciālajiem un esošajiem klientiem ir jādraudzējas.
Un vēl mazs komentārs par „manuprāt twitterī var bīdīt tikai tās lietas, kas attiecas uz internetu!”. Tāda aina bija vērojama pirms pusgada-gada, kad aktīvākie, faktiski vienīgie lietotāji bija saujiņa blogeru, kuru tekstus cilvēkiem no malas nebija pārāk interesanti lasīt galvenokārt tieši šī iemesla dēļ – tika runāts gandrīz tikai par un ap internetu. Par laimi, tagad šī aina ir mainījusies.
Tiešām interesanta diskusija. Kā cilvēks, kura darba pienākumos ietilpst uzņēmumu konsultēšana par to, vai, kā un kāpēc izmantot Twitter un citus sociālos medijus, varu teikt, ka universālas atbildes un risinājuma nav un nevar būt. Kā pasaulē, tā arī Latvijā varam atrast gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus šī komunikāciju kanāla izmantošanas piemērus, bet domāju, ka satraukumam par to, ka nu visi kantori pēc kārtas spamos Twitterī, nav. Šajā vidē ir ārkārtīgi viegli izmērīt atdevi pret iegultīto laiku un resursiem (ROI), līdz ar to, tie uzņēmumi, kuri šim pasākumam pieiet no nepareizās puses, ātri vien zaudēs interesi par vīterošanu, jo sagaidīto rezultātu vienkārši nebūs. Jebkurā gadījumā, vīterošana no uzņēmuma prasa daudz vairāk, nekā sākotnēji varētu šķist, turklāt bez skaidra plāna un laba padoma nekas nenotiks.
Jāpievienojas tiem, kuri saka, ka uzņēummam, kas vēlas ienākt Twtterī (vai jebkurā citā online community) pats būtiskākais ir vispirms saprast spēles noteikumus, iekšējo etiķeti, jeb, citējot vienas starptautiskas social media kampaņas brīfu, “do not simply invade their space with marketing messages”.
Uldi, Zappos piemērs protams ir labs, taču viņi sen jau vairs nav tikai “kurpju/apģērbu utml. lietu tirgotāji” – viņu vadītājs ir lielisks biznesa konsultants, tas ir, ar to viņš tagad nopelna, domāju, ne mazāk, pasniedz, lasa lekcijas, utt.. Man prezentācija par Twitteri bija skrīnšots no lapas, kurā vienkopus parādīti Zappos darbinieki, kas tvīto, kopsummā vairāk kā 400.
Bet vienai lietai raksta autoram laikam visi piekritīs: “tiešām ir jēga un maz vispār kāda reāla atdeve no tā, ka uzņēmums postē savus twittera reklāmas ziņojumus”. Es sasmējos kad vienam uzņēmuma bija 5 reklāmas ziņojumi iepostēti, bet bija tikai divi sekotāji uz to brīdi pieteikušies.
Bez tam, sekot taču sāk tad, kad ir interesants saturs (bet kā lai par to uzzina? Ja būs labs, citi atsauksies, citēs, atbildēs), interesē pats autors (ja tagad Pans Kleklsis sāktu, daudzi sekotu tikai tāpēc, ka tas ir viņš) vai vienkārši automātiski visiem, kas tev seko. Uz pēdējo arī cer ala Zeltazivtina utml twitter konti (FAIL).
Artūrs – paldies par info, nebiju iedziļinājies tajā Zappos dziļāk. No otras puses – es twitterī sekoju lietotājam, kurš, manuprāt, raksta interesanti. Pieņemsim, ka es neko neesmu dzirdējis par visu Tevis rakstīto – es uzspiežu uz linka, lai uzzinātu, kas tas Zappos par zvēru, un ko es redzu – “Shoes, Clothing, Handbags, Sunglasses”. Protams, ka vienmēr ir cilvēki, kas gribēs parakt dziļāk, bet tādi būs tikai mazs procentiņš. Lielākajai daļai paliks priekšstats “tas džeks, kurš raksta tīri interesanti, ir Zappos vadītājs. Viņi tirgo kurpes.”
Principā varētu sākt garumgaru diskusiju par mārketinga lietām ,bet diez vai šī ir īstā vieta.
[...] tviterī ir spams tviterī, kā varbūt nedaudz juceklīgi un tomēr pamatoti norāda rakstītājs nuucha. Rakstu, protams, uzreiz apsēduši arī alternatīvā mārketinga guru ar episkiem komentiem. [...]
Kaut kā nespēju iebraukt tā tw jēgā…
Laikam esmu par vecu