ERASMUS II: ierašanās Vācijā un pirmie iespaidi
Iepriekšējā rakstā rakstīju par pieteikšanos un gatavošanos ERASMUS studijām.
Šis ir otrais raksts, kas veltīts pārdzīvojumiem un iespaidiem ierodoties savā jaunajā mītnes zemē Vācijā.
Uzreiz varu pateikt, ka visi tie, kas ar mani draudzējas, var visas būtiskākās bildes redzēt manā galerijā, kā arī izlasīt dažādus rakstus dienasgrāmātā, jo tur nonāca sīkākā up-to-date informācija, ar kuru vēlējos padalīties ar saviem tuvākajiem cilvēkiem.
Bet nu pie lietas.
Izlidošana uz Frankfurtes-Hānas lidostu paredzēta 9.septembrī plkst 11:00 no Rīgas lidostas. Kādu nedēļu pirms tam jau sāku domāt, ko likt ceļojuma somā, jo kā jau Ryanair prasa – maksimums 15 kg nododamā bagāža un 10 kg rokas bagāža. Somu sakravāju iepriekšējā vakarā, bet pirms tam vēl pāris sīkumi. Jau kādas 2 nedēļas pirms aizbraukšanas, sāku plānot savu bye-bye party, lai tā skaisti atvadītos no saviem tuvākajiem draugiem un pēdējā laika saistītajiem cilvēkiem. Pati atvadu ballīte notika pēdējā nedēļas nogalē manās mājās dziļi laukos kopā ar draugiem un Studējošo pašpārvaldes cilvēkiem visai interesantā un savdabīgā formā – kartupeļu talka. 
Manuprāt, pasākums bija visai foršs.
Tālāk vēl tikai pirmdiena un otrdiena, trešdien jau lidojums. Pirmdien vēlreiz aizbraucu uz Rīgu (augusta vidū tiku pie tiesībām, tāpēc varu aizbraukt ar mašīnu), paņēmu Turības kopmītnēs pēdējās mantiņas un atzīmējos, ka esmu izvācies ārā līdz jaunajam gadam. Tuvējā Swedbankā izņēmu no konta 1000 EUR, lai būtu uzreiz pietiekami daudz naudas līdz ko ieradīšos Vācijā. Studējošo pašpārvaldē atstāju savu “darba” (pašpārvaldes) telefonu, kā arī pašpārvaldes kabineta atslēgu, uzmetu vēl pēdējo skatienu skolai un devos atpakaļ uz Jelgavu, tad uz savu dzimto galu (Sesava, ja kādam tas kaut ko izsaka ).
Otrdienā, dienu pirms braukšanas, sāku likt somā saturu. Rokas bagāžā (mugursomā) dators ar saviem pričendāļiem jau vien aizņem 4 kg un … tas ir arī viss + vēl daži sīkumi. Ar lielām šausmām liktu mantas nododamajā bagāžā un kopā ar visu smago un masīvo ziemas jaku, 2 pāriem apavu, kaudzei drēbju un vēl un vēl sanāca … 9kg. Un vairs neko nevaru iedomāties, ko vēl varētu ņemt līdzi. Yes - ļoti labi un ar maržu iekļaujos limitos. Ā jā un Ryanair.com tikai veikts check-in lidojumam, izdrukājot arī to boarding-pass.
TREŠDIENA. Sākam dienu ar to, ka es braucu uz lidostu. Mani pavadīt brauca vecāki un mazais brālis, taču es biju mašīnai pie stūres vēl pēdējo reizi nākamo trīs mēnešu laikā. Lidostā mierīgi nododu bagāžu. Atvados no vecākiem un izeju caur drošības kontroli. Tā kā šis būs manā mūžā pirmais lidojums, biju īpaši pozitīvu emociju pārņemts (kā normāli iztulkot vārdu excited? ), jo lidošana man ir kaut kas jauns. Pēc savā mūžā pirmā lidojuma jutos vnk drausmīgi. 
Nē, problēma nav Ryanair! Problēma ir pašā lidošanā kā tādā, kā procesā. Es secināju, ka lidošana nav priekš manis. Un nē – ar laika apstākļiem viss bija kārtībā – saulains visa lidojuma laikā un nekāda gaisa bedru. Brīdī kad lidmašīna ieskrējās uz skrejceļa, man eksaitments uzskrēja nebijušos augstumos un viss likās tik forši, tik super. Taču tajā mirklī, kad lidmašīna atrāvās no zemes viss prieks momentā nokritās zem nulles. Tādas sajūtas es nebiju gaidījis. Mans organisms nespēj panest šīs spiedienu maiņas, lidmašīnas nolaišanās momentu, kad ir tāda sajūta, ka krīti un tā tālāk. Jutos kā kaķis, kad to ved mašīnā. Un šķiet uzvedos arī – visu laiku skatījos ārā pa logu, kurš izrādās man ir labu gabaliņu zem apmēram pleca augstumā. Visu laiku bija prātā tāda doma – get me the f**k out of here! Nopietni!
Pēc izkāpšanas no garastāvoklis visai sačakarēts. Kas gan vēl varētu noiet greizi? Opā, pārsteigums no meteorītu operatora TELE2. Pareizāk šajā gadījumā būtu MELE2. Starptautiskais pieslēgums nezināmu iemeslu dēļ NESTRĀDĀ. Tātad nu jau vēl telefona un skaru problēmas būs jārisina. Mēģināju visādi pieslēgties, manuāli un automātiski, taču visus Vācu tīklus uzrāda kā aizliegtus. Nu Bāc!!! Visai sašutināts iekāpju autobusā uz Frankfurtes centrālo dzelzceļa staciju (12 EUR). Autobuss brauc 3 stundas, jo Frankfurtes-Hānas lidostai ar Frankfurti nav nekāda sakara, tikai nosaukums kopīgs. Lidosta no Frankfurtes atrodas apmēram 180 km attālumā. Frankfurtē nopērku vilciena biļeti uz Mannheimu un ieeju stacijas McDonaldā uzēst. Čīzburgers, lielie frī un lielā kola kopā maksā 5.28 EUR. Pirmajā momentā liekas dārgi, taču šķiet Latvijā tas pats vien būtu (~ 3.60 LVL). Čīzburgers viņiem maksā 1 EUR, kas tajā brīdī bija lētāk nekā Latvijā (0.85 LVL, ja pareizi atceros). PigMac viņiem 3.35 EUR.
Vilciens līdz Mannheimai stundu, reģionālais ekspresis. 15 EUR. Vilciens brauc ļoti komfortabli, nekratās, negrab, bremzē un uzsāk braukt bez rāvieniem, pretēji tam, kā tas notiek Latvijā.
Centrālajā stacijā mani sagaida viņu vietējās skolas studente – ERASMUS koordinatore – Sāra. Tiek sagadīta arī vēl viena apmaiņas studente Ariela no ASV, kas arī ierodas ar vienu no vilcieniem. Tālāk nopērku sabiedriskā transporta pusgada biļeti par 128 EUR. Šī biļete dod tiesības braukt ar VISIEM reģiona sabiedriskajiem transportiem bez papildus maksas pusgadu. Sāra palīdz nopirkt jaunu telefonu ar piesaistītu priekšapmaksas karti par … dodu 5 sekundes laika uzminēt … 25 EUR 
Jā, 25 EUR un tavā īpašumā nonāk jauns, vienkāršs telefons (LG GB102) ar piesaistītu operatora O2 priekšapmaksas karti. Un tas nav lētākais piedāvājums – ir arī vēl lētāki. Izrādās viņiem te populāri mainīt telefonus regulāri – kā viens tiek sasists, pazaudēts vai sabojāts, tā ņem jaunu .
Sāra pavada līdz kojām. Tramvaji viņiem visai forši salīdzinot ar mūsējiem Rīgā. Zemās grīdas jeb es gribētu teikt – augstā perona. Perons tramvaja pieturā ir visai augsts. Un no tās zemās grīdas jēga nekāda, ja pieturā nav perona. Tramvaji brauc komfortabli. Kopmītnēs ieraugot savu istabu kārtējais šoks. Trešā lieta, kas man jau tajā dienā nepatīk. Istaba, lai arī paredzēta man vienam, atgādina vairāk slimnīcas palātu. It is very nice, isn`t it? - šāda frāze izskan no Sāras runas orgāniem . Es ar šokētu sejas skatienu piekrītu, lai gan patiesībā domāju pavisam ko citu – ārprāts, man šeit būs jadzīvo nākamās 100 dienas??? Istaba izskatās ļoti auksta, tukša, lampas apgaismojums ir totāli sterils. Nav mājīguma sajūtas nekādas. Aizkaru logiem nav, dekoru arī nekādu, nekas. Tikai gulta, galds, skapis, plaukti, izlietne, spogulis, 2 krēsli, baltas tapetes, gaiši zila grīda, balti radiatori un viss. Turībā tādos pašos kvadrātmetros dzīvo četri cilvēki + sajūta ir ļoti mājīga. Ieslīgu nelielā depresijā. Ēst negribējās vēl nākamās 2 dienas – vienkārši par ēšanu vispār nedomāju, jo domas bija novirzītas uz iedzīvošanās jautājumiem. Interneta arī nav. Izgāju ārā pastaigāties un piezvanīt no maksas telefona uz mājām, lai pateiktu, ka esmu galā. Mazliet nomierinājos. Aizgāju gulēt. Domās esmu vēl Latvijā un visu laiku sāku domāt – kāda vella pēc es te atbraucu? Aizmiegu.
Šim rakstam viss. Nākamajā rakstā par tālāk darāmajām lietām pēc ierašanās un pirmie iespaidi par skolu.
5 komentāri
Ierakstīt komentāru
man arī pirmajā lidojumā bija tādas sajūtas. mani mierināja, ka pieradīšot. neticēju. otrajā joprojām nepatika. trešo lidojumu pārlaidu jau ciešami.
kāds piektais – jau lidoju smaidīdams.
Baigi labs raksts.
Es, kad pirmo reizi lidoju apmēram 12 gadu vecumā, gandrīz apmīzos no bailēm. Tagad lidojot es vispār par lidošanu nedomāju. Vai nu guļu vai arī kaut ko lasu.
[...] ERASMUS II: ierašanās Vācijā un pirmie iespaidi | Nuucha Blogs http://www.nuucha.lv/2009/11/erasmus-ierasanas-un-pirmie-iespaidi – view page – cached Nuucha Blogs – blogs par biznesu, ekonomiku, sadzīvi un citām lietām mums apkārt, Iepriekšējā rakstā rakstīju par pieteikšanos un gatavošanos ERASMUS studijām. Šis ir otrais raksts, kas… Read moreNuucha Blogs – blogs par biznesu, ekonomiku, sadzīvi un citām lietām mums apkārt, Iepriekšējā rakstā rakstīju par pieteikšanos un gatavošanos ERASMUS studijām. Šis ir otrais raksts, kas veltīts pārdzīvojumiem un iespaidiem Read less [...]
Ja vēl neesi atrisinājis mistēriju ar Tele 2, tad tur viss ir ļoti vienkārši: starptautisko pieslēgumu viņi nepieslēdz automātiski, lai gan tas ir bezmaksas. Aizraksti viņiem uz supportu.
Jā, man arī nav skaidrs, kāpēc viņiem tas tā ir.
[...] Erasmus: visa sākums jeb kā piedalīties? Erasmus II: ierašanās Vācijā un pirmie iespaidi [...]