ERASMUS: visa sākums jeb kā piedalīties?
Nu šķiet, ka beidzot man ir vairāk vai mazāk laiks, lai apkopotu visus līdzšinējos ERASMUS piedzīvojumus. Vairāki cilvēki deg nepacietībā un nevar sagaidīt rakstu sēriju par manām ERASMUS studijām.
Šis raksts būs par to, kā es tiku ERASMUS, kas man bija nepieciešams lai pieteiktos konkursam, kā konkurss notika, kā arī par visu pārējo līdz lidojumam uz ārzemēm.
Pirms sāku sīkāk aprakstīt, neliela fona informācija:
1) Latvijas augstskola – Biznesa augstskola Turība (BAT)
2) Studiju periods – 5.semestris (Septembris – Decembris, 2009.gads)
3) Studiju programma – Uzņēmējdarbības vadība (UV)
4) Valsts – Vācija
5) Viesaugstskola – Duale Hochschule Baden Wurrtemberg Mannheim. (DHBW)
Tātad viss, ko es šeit turpmāk aprastīšu būs attiecināms uz BAT un doto Vācijas skolu DHBW. Citās skolās ERASMUS process notiek savādāk un tas atšķiras katrā augstskolā.
Lai nokļūtu ERASMUS apmaiņas programmā, nepieciešams izturēt konkursu savā mājas augstskolā. Turībā konkurss uz rudens semestri notiek tekošā gada martā – aprīlī. Skola parasti mēdz paziņot par konkursa sākumu, pieteikšanās datumiem utt.
Piesakoties man vajadzēja aizpildīt pieteikuma anketu (cik atceros latviešu valodā). Pēc pieteikuma iesniegšanas skolas Ārzemju departamentā (kaut kā tā to sauc) jāgaida kādas 2 – 3 nedēļas, kamēr pieteikumi tiek izskatīti. Jāatceras tas, ka pietiekuma iesniegšanas laikā ir uzreiz jau jānorāda izvēlētā ārzemju skola, tāpēc pirms tam ir kāds laiciņš jāpavada pie ārzemju skolu mājaslapām un jāsaprot, vai tajās ir nepieciešamās studiju programmas ar daudz maz atbilstošajiem priekšmetiem. Studiju priekšmetiem vairāk vai mazāk jāsakrīt ar mājas augstskolu. Uz doto semestri Turība piedāvāja UV fakultātei doties uz kādu no sešām valstīm (Somija, Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Turcija).
Mana izvēles loģika bija sekojoša: LT, PL, TR uzreiz atkrita, jo tajās nekas labs nav sagaidāms. FI likās pārāk garlaicīga, DK – pārāk dārga+ programmas īsti nesakrīt, atlika DE – pietiekami normāla valsts, ar normālu cenu līmeni un iespējams labu izglītības līmeni. Un vēl – Vācija būtu ideāla vieta, lai redzētu, kā dzīvo augsti attīstīta valsts, kuru krīze skārusi salīdzinoši minimāli.
Pieteikumu izskatīšana notiek ņemot vērā vairākus rādītājus: vidējā atzīme iepriekšējā gadā un angļu valodas atzīme. Angļu valoda spēlē visai būtisku lomu, taču jāatceras, ka ne visas ERASMUS studijas notiek angļu valodā.
Pēc konkursa rezultātu paziņošanas, notiek kopīga lekcija visiem laureātiem, kur izskaidro pamata lietas par ERASMUS studijām un citus sīkumus.
Tālāk ir jāaizpilda ārzemju skolas pieteikuma anketa (jāliek klāt arī pases kopija un bildīte + norāda studiju priekšmetus), mājas skolas learning agreement (norāda priekšmetus, kurus mācīsies). Learning agreement jāparaksta fakultātes vadītājam, kurš piekrīt izvēlētajiem priekšmetiem un Ārzemju depratamenta vadītājam. Kad visi dokumenti sakārtoti, tos iesniedz Ārzemju departamentā. Tas visu apkopos un nosūtīs pieteikumus ārzemju skolām + paralēli sāks gatavot ERASMUS stusiju līgumus. Šajā brīdī sākas gaidīšana, jo paiet laiks kamēr viss tiek aizsūtīts, apstrādāts un dotas atbildes.
Man sanāca tā, ka es atbildi no Vācijas gaidīju teju 2 mēnešus. Principā biju pats pēdējais, kas uzzināja, ka Vācijas skola mani ņem pretī. No Vācijas jūnija vidū atnāca visai paliela aploksne ar daudz dažādu informāciju. Vācu ERASMUS koordinatori atsūtīja informāciju par pilsētu, kurā apmetīšos (Mannheima), dažādu ar dzīvošanu saistītu info, kā arī kopmītņu pieteikuma veidlapu, kuru man vajadzēja aizpildīt un nosūtīt ASAP. Visa komunikācija turpmāk ar Vāciju notika caur e-pastu. Jūlija sākumā atnāca pēdējais apstiprinājums, ka viss ir OK, un vācu gals tikai gaida informāciju par manu ierašanos Mannheimā.
Šajā brīdī palika vēl vairākas izdarāmas lietas:
1) parasktīt ERASMUS līgumu un saņemt stipendiju kontā;
2) nokārtot EVAK;
3) nopirkt aviobiļetes;
4) nokārtot apdrošināšanu;
5) reģistrēties Konsulārajā reģistrā;
6) pieslēgt starptautisko pieslēgumu mob.telefonam;
Tālāk neliels izklāsts par katru punktu:
ERASMUS līgums tika izlasīts un parakstīts – apmēram 10 A4 lapas ar sīkas drukas tekstu. Stipendija veidojas no divām daļām: pirmā daļa ir tā, kas nāk pa tiešo no ES (eiro valūtā), otrā daļa – nauda no Latvijas Valsts (LVL valūtā). jūlija vidū saņēmu abas summas, kas kopā sastādīja apmēram 2200 EUR. Šī summa man ir atvēlēta apmēram 100 dienām, ko pavadīšu Vācijā (9.septembris līdz 17.decembris), jeb rupji rēķinot apmēram 700 EUR mēnesī. Priekš Vācijas esot pietiekami (par dzīvošanu raksts vēlāk).
Pēc tam es ķēru īsto momentu, kad rezervēt aviobiļetes. Plānoju lidot ar Ryanair no Rīgas uz Frankfurtes-Hānas lidostu, pēc tam ar autobusu līdz pašai Frankfurtei un tad ar vilcienu līdz Mannheimai. Noķēru īsto mirkli 31.jūlijā, kad Ryanair sadomāja uztaisīt izpārdošanu un pa 35 EUR tiku pie biļetes līdz Frankfurtei (visi nodokļi + visi papildus maksājumi + 1 nododamā bagāža). Tā kā nezināju precīzi, kad braukšu mājās, atpakaļ biļeti vēl nepirku.
Ja brauc uz ārzemēm, nepieciešams nokārtot EVAK un kādu ceļojumu apdrošināšanu. EVAK ir plastikāta kartiņa, kuru var bez maksas izņemt VOAVA, un tā nodrošina elementārāko veselības aprūpi Eiropas Ekonomiskajā zonā (pirmā palīdzība +elementārākā veselības aprūpe). Ar EVAK vien nepietiks un tāpēc vēlams nopirkt arī kādu ceļojumu apdrošināšanas polisi (vai jebkuru veselības apdrošināšanu, kas darbojas arī ārvalstīs). Es kopā ar savu jauno OPEN karti iegādājos Swedbankas piedāvāto Seesam ceļojumu apdrošināšanas polisi pa 25 EUR uz vienu gadu.
Kad dodas uz ārzemēm vienmēr ieteicams reģistrēties LR Konsulārajā reģistrā. Tur var izveidot tādu kā profilu, kur norāda savus datus un pēc iespējas precīzākus ceļojuma laikus un datus. Kāpēc ieteicams reģistrēties? Gadījumā, ja vietā, kur būsiet, notiks kāda globālāka nelaime (dabas stihija, ASV valdības organizēts brīvprātīgo teroristu uzbrukums utt.), Konsulārā reģistra ierēdņi varēs ārti atrast, kuri LR pilsoņi atrodas skartajā zonā, un sazināties ar tiem, kā arī piedāvāt palīdzību, ja nepieciešama. Reģistrējoties, jūs pasakat valstij, ka “es atradīšos tur un tur un jūs to tagad zināt”. Drošība pašam un mazāk problēmu valstij, no kuras nākat.
Un kā pēdējo vajag izdomāt, kā uzturēsiet sakarus brīžos, kad nebūs pieejams dators. Iespējas divas – vai nu pieslēgt telefonam starptautisko pieslēgumu, vai arī galamērķī nopirkt priekšapmaksas karti. Tā kā esmu Meteorīta operatora klients ar pieslēgumu, izvēlējos ņemt starptautisko pieslēgumu. Viesabonēšanas cenas likās tīri pieņemamas un ja iespēja ir, tad kāpēc gan ne!
Tas pagaidām viss. Nākamajā rakstā būs informācija par gatavošanos pašam ceļojumam, pašu ceļojumu un pirmajām lietām pēc ierašanās Vācijā.
Rezumē: Turībā ir ļoti ērti pieteikties ERASMUS studijām, pašam būs jāatrod skola un jāaizpilda pieteikumi – pārējo izdarīs atbildīgie ERASMUS koordinatori. Galvenās prasības – vidējā atzīme un angļu valodas atzīme.
3 komentāri
Ierakstīt komentāru
[...] Iepriekšējā rakstā rakstīju par pieteikšanos un gatavošanos ERASMUS studijām. [...]
[...] Iepriekšējā rakstā rakstīju par pieteikšanos un gatavošanos ERASMUS studijām. [...]
[...] Erasmus: visa sākums jeb kā piedalīties? Erasmus II: ierašanās Vācijā un pirmie iespaidi [...]