Kā veidojas ERASMUS stipendija?
Tā kā es pirms 4 mēnešiem atgriezos atpakaļ no savām ERASMUS studijām Vācijā, tad pēdējā laikā man gan Turībā, gan arī citur dažādi interesenti uzdod jautājumus saistībā ar došanos šajā apmaiņas programmā. Turībā ERASMUS konkurss uz nākamo semestri jau ir beidzies. Taču pirms konkursa noslēguma daudzi jaunie ERASMUSnieki ar mani sazinājās, lai noskaidrotu dažādu nianšu praktisko pusi.
Jautājumi, ar kuriem saskāros bija daudz un dažādi, taču viens, šķiet, atkārtojās neskaitāmas reizes. Kā rādās skaidras atbildes uz to nav, tāpēc izmantošu šo iespēju par to uzrakstīt šeit. Lielai daļai nav īsti skaidrs kā veidojas ERASMUS stipendija? Cik liela ir šī stipendija? Kad to izmaksā? Kā ERASMUS stipendiju var saņemt un tā tālāk.
Tālāk ar bildītēm un piemēru no savas pieredzes centīšos maksimāli vienkārši izstāstīt, no kā sastāv ERASMUS stipendija.
Uzsveru vēlreiz, ka piemērs un apraksts ir balstīts uz manis paša personīgo pieredzi, kas gūta pirms gada, ejot visam šim procesam cauri.
STIPENDIJAS APMĒRS. Sāksim ar jautājumu - uz cik lielu stipendiju ir iespējams cerēt? Atbilde ir ļoti vienkārša – viss atkarīgs, uz kuru valsti taisāties doties studēt. Ņemtas vērā pamatā tiek divas lietas – mērķa valsts dārdzība un studiju ilgums ERASMUS ietvaros. Piemēram, man pašam studijām Vācijā uz nedaudz vairāk par trīs mēnešiem (precīzi 100 dienām) tika piešķirti 2430 EUR, kas ir apmēram 730 EUR mēnesī. Dānijā šis cipars ir apmēram 800 – 900 EUR, Lietuvā tie būs maksimums 350 EUR mēnesī. Zinu, ka piemēram tie, kas brauc uz Latviju, ir arī saņēmuši apmēram 350 EUR mēnesī (tātad ~245 Ls). Dārgajās valstīs (Dānija, Norvēģija, iespējams Zviedrija) visticamāk būs vēl pašam jāpiemet klāt, lai normāli varētu dzīvot, lētajās valstīs (Polija, Vācija, Beļģija) visticamāk vēl atvedīsiet arī atpakaļ kādu stipendijas daļu. Man personīgi izdevās ap 500 EUR ietaupīt.
KĀ VEIDOJAS STIPENDIJA un KĀ TĀ TIEK IZMAKSĀTA? Šis ir jautājums, kas daudziem nav īsti līdz galam skaidrs. Standarta atbilde ir – pirms došanās ceļā izmaksā 80% no kopējās stipendijas daļas. Tātad visu uzreiz nesaņemam. Šī atbilde ir visai nepilnīga, tūlīt pateikšu kāpēc.
ERASMUS stipendija sastāv no divām daļām: Latvijas valsts piešķirtā daļa un Eiropas Savienības piešķirtā daļa:
Abas daļas nav vienlīdzīgā apjomā, taču tas laikam ir atkarīgs no situācijas. LV daļa parasti ir lielāka nekā ES daļa. Manas stipendijas sadalījums bija sekojošs: 1000 LVL + 1000 EUR = 2430 EUR. Tātad LV daļa bija proporcionāli lielāka. Uzskatāmi tas izskatās apmēram šādi:
ES daļa piedevām vēl sadalās sīkāk. 80% no ES daļas ir nauda, ko izmaksā pirms došanās uz ārzemēm, bet pārējos 20% izmaksā pēc atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Lai dabūtu šos 20% ir jāaizpilda speciāla ERASMUS novērtējuma anketa – feedback no studenta, lai ERASMUS koordinatori zinātu, kā uzlabot programmas darbību:
Un tātad kopā PIRMS AIZBRAUKŠANAS izmaksājamā stipendijas daļa izskatās šādi: visa LV stipendija + 80% no ES stipendijas, un tā būs gala summa ar ko vajadzēs ārzemēs dzīvot:
ES daļu man ieskaitīja pašu pirmo. Studijas Vācijā bija plānot uzsākt 9.septembrī, ES izmaksājamo daļu (800EUR jeb 80% no 1000 EUR) saņēmu jau jūlija sākumā EUR valūtā, LV daļu ieskaitīja jūlija beigās (1000 Ls) LVL valūtā, kuru pēc tam konvertēju uz EUR. Tātad stipendiju pirms aizbraukšanas ieskaita apmēram pusotru mēnesi pirms došanās ceļā.
Kopā piešķirtā stipendija man bija 2430 EUR, bet pirms braukšanas saņēmu 2230 EUR.
Par šo piešķirto naudiņu ir jānopērk aviobiļetes un jāveic citi transporta maksājumi, jāiegādājas apdrošināšana, jāsamaksā visas drošības naudas (kopmītnēs utt) un par atlikušo naudiņu var sākt dzīvot, regulāri, protams, maksājot arī rēķinus.
Kad atgriezos atpakaļ Latvijā, aizpildīju ERASMUS novērtējuma anketu, kas bija pielikta klāt pie ERASMUS studiju līguma un divu nedēļu laikā saņēmu atlikušos 200 EUR (20% no ES daļas).
Varu vēl piebilst to, ka ES daļas apmērs būtiski katru gadu nemainās. Taču LV daļa mainās atkarībā no tā, cik valsts var katru gadu šim pasākumam atvēlēt līdzekļus. Neskatoties uz visādām dižķibelēm, man LV daļa sanāca ļoti normāla.
Ceru, ka šis raksts daudziem ERASMUS doties gribētājiem atvieglos dzīvi un padarīs šo stipendijas jautājumu skaidrāku. 
Ja būs vēlme un pieprasījums – varu uzrakstīt arī vēl kādu paskaidrojošo rakstu par ERASMUS lietām.
Bezmaksas rēķini no Tele2
Pēdējā laikā neesmu neko rakstījis blogā, tāpēc pārtraukšu šo četru mēnešu pauzi ar kādu ierakstu.
Vispār jāsaka, ka Tviteris ir radikāli noīsinājis vēlmi rakstīt blogu, tāpat arī citos blogos pēdējā laikā visai maz iegriežos. Tviterī visu uzzinu daudz ātrāk, un bez liekiem komentāriem: ieraksts, links un atbildes.
Pastāstīšu, kā man pēdējā laikā izgāja ar manu mīļo operatoru Tele2. Kad atbraucu atpakaļ no Vācijas, kur man Tele2 starptautiskais pieslēgums izrādījās pilnīgi nefunkcionējošs, izlēmu, ka pāriešu uz kādu sev daudz izdevīgāku tarifu. Līdz tam man bija tā saucamais Starta tarifs jau kopš tālā 2006.gada, kad pieslēdzu sev Tele2 pieslēgumu. Tā kā Starta tarifs uzskaita pilnīgi visu, ko vien var uzskaitīt, man tas sāka palikt neizdevīgi. Rēķini katru mēnesi nāca pilnīgi dažādi – sākot ar 12 Ls beidzot ar 27 Ls atkarībā no norunātajām minūtēm, notrenkātajiem megabaitiem un nosūtītajām īsziņām.
Tā nu izdomāju, ka beidzot kļūšu par cilvēku un pieslēgšu kādu no Brīvajiem tarifu plāniem. Pēc nelielas diskusijas ar Galerijas Centrs Tele2 punkta administratori, secinājām, ka manam sarunu apjomam vislabāk derētu Brīvais 6. Matemātika vienkārša: 6 Ls pieslēgums + 1 Ls internets + 3 Ls telefona mēneša maksa. Tātad maniem rēķiniem nevajadzētu pārsniegt 10 Ls mēnesī.
Decembra beigās pieslēdzu un sāku lietot. Līdz martam viss rādās pat ļoti OK – rēķini zem 10 Ls, tātad viss notiek plānotajos limitos. Dīvainības sākās martā. Saņēmu ļoti interesantu rēķinu par kopējo summu 14 Ls. Nedaudz izbrīnīts skatījos rēķina izdruku un nu nekādīgi nevarēju saprast, kas ir nogājis greizi. Ne īsti sarunas pārtērētas, ne SMS, ne internets ne kas, bet rēķins par 4 Ls pārsniedz vēlamo ciparu.
Toreiz Tviterī ierakstīju arī attiecīgu ziņu par šo gadījumu. Un negaidīti uz to saņēmu arī direct message no Tele2 – lai es atsūtu viņiem pa DM savu telefona numuru. Atzvanīs un izskaidros visu.
Aiznākamajā dienā zvans no Tele2. Izskaidroja man visas rēķina pozīcijas, jo tas aprēķina mehānisms viņiem tiešām ir nedaudz nesaprotams, bet nu kaut kāda skaidrība tapa. Tālāk sekoja pārsteigums. Izrādās, ka decembrī, kad pārslēdzu pieslēguma veidu, Tele2 datorsistēmās kaut kas nogājis greizi un man izrādās nezinot pieslēgts nevis Brīvais 6, bet gan Brīvais 1, lai gan līgumā skaidri un gaiši rakstīts Brīvais 6. Līdz ar to radās pārtēriņš par iepriekšējo mēnesi un 10 Ls vietā man atnāca 14 Ls rēķins. Tele2 operators mani informēja, ka esmu pārmaksājis visu šo laiku. Tanī pašā brīdī tika sarēķināta pārmaksas summa, kas rezultējās apmēram 11 Ls. Tātad reālais rēķins ir 14 – 11 = 3 Ls, kurus Tele2 man uzsauca, kā kompensāciju par radītajām neērtībām. Tātad Tele2 apmaksāja man sarunas viena mēneša apjomā.
Rezumē ir divi:
1) ja vēlaties bezmaksas rēķinus no Tele2, ļaujiet viņiem kaut ko sačakarēt;
2) izskatās, ka sociālo mediju nozīme tomēr pieaugs, un uzņēmumi sāks arvien aktīvāk sekot līdzi savam zīmolam šajos medijos.
