Slikto lietu PR Latvijā
Dzīve šajā fantastik kantrī laikam nekad nebūs garlaicīga. Es labāk neizteikšu viedokli par to, ko domāju par mūsu lielisko valsts tautsaimniecību un tās izaugsmes perspektīvām, taču šīs nedēļas ziņas par visnotaļ interesantajām idejām galējas ekonomikas bezizejas gadījumā ieviest talonu sistēmu jau rudenī manī rosināja dažas pārdomas.
Pamatojoties uz to, ka es un arī daudzi citi īsti nesaprot, kā šī talonu sistēma varētu izpausties un kāda īsti no tās vispār būtu jēga (vietējo produktu noieta veicināšana???), man kaut kā liekas, ka šīm dīvainajām ziņām ir kāds cits mērķis.
Ievadam: talonu sistēma no PSRS sabrukuma laikiem sabiedrībai neasociējas ar neko pozitīvu. Līdz ko piemin vārdu “talons” tā cilvēkiem prātā rodas kaut kāda 80.gadu beigu 90.gadu sākuma bilde ar visu to bardaku un preču deficītu. Vienkāršāk sakot – vārds talons ir pielīdzināms frāzei kaut kas ļoti slikts.
Un tātad mans viedoklis ir sekojošs: man ir tāda ļoti liela pārliecība, ka rudenī tiešām ar Latvijas ekonomiku notiks kaut kāda katastrofa. Un pie valsts stūres esošie vīri to ļoti labi apzinās. Taču sabiedrība šai katastrofai ir jāsagatavo, un te nu parasti tiek izmantots visai interesants slikto lietu un notikumu PR.
Ideja sekojoša: pirms kāda sabiedrības uztverē slikta notikuma, mēdijos tiek laistas ziņas ka iespējams sliktā notikuma iestāšanās dienā būs vēl sliktāk. Šādas ziņas regulāri atkārtojot, sabiedrība tiek sagatavota katastrofai, bet beigu beigās notiek kaut kas slikts, taču ne tik briesmīgs, kā līdz tam brīdim mēdijos publiskots. Rezultāts ļoti vienkāršs – sabiedrība, lai arī cietusi, tomēr ļoti atviegloti nopūšas sakot: “FŪŪ PALDIES DIEVAM TAS NENOTIKA TIK BRIESMĪGI”. Tad nu rudenī iestājoties šai šobrīd īsti nezināmajai katastrofai, cilvēki teiks: “PALDIES DIEVAM, VISMAZ NAV TALONU SISTĒMA!”.
Piemēri šādam PR nav tālu jāmeklē. Kāds atceras, kā Rīgas Satiksme paaugstināja savas biļešu cenas no 20 uz 30 santīmiem? Pirms tam mēdijos ar lielu blīkšķi izskanēja ziņas par biļešu cenu paaugstināšanu par 100% (līdz 40 santīmiem). Tauta sākumā iztrakojās, izkliedza savu sāpi un domas par Rīgas Satiksmi, taču pēc tam Rīgas iedzīvotāji jutās manāmi atviegloti, kad biļešu cena tika pacelta “tikai” līdz 30 santīmiem. Reāli sabiedrība paliek zaudētājos (biļešu cena tomēr manāmi pieauga), taču jūtas manāmi atvieglota jo neiestājās safabricēts katastrofālais scenārijs.
Gaidam rudeni, lai redzētu, kas nu mūs sagaidīt. 
FAIL: Kur nopirkt eksāmenus? CE noplūde!
Kā jau zināms, katru gadu panesās tas nenormālais bums ar eksāmenu pirkšanu! Parasti sarosās visādi viltus tirgoņi, kas mēģina iesmērēt neesošus darbus, lai nopelnītu papildus naudiņu!
Šogad izskatās, ka viss ir vēl vienkāršāk! Valsts centralizētie eksāmeni ir vienkārši noplūduši internetā. Avots nezināms, taču pēc struktūras un uzbūves izskatās pēc reāliem šī gada CE eksāmeniem!
Lai atbrīvotu darbus piedāvāju lejuplādēt šīs gada vidusskolas centralizētos eksāmenus tepat savā blogā par brīvu.
Lūdzams. Nokačāt valsts centralizētos eksāmenus. Te ir pats fails.
Neko nevajag pirkt, visi eksāmeni ir internetā.
Eiroparlamenta FAIL: Eiropas naudu ieguldam VISTĀS!
Kā Jums patīk notiekošā Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņa? Man jau tie zilie plakāti ar dažiem akcentiem virsū ļoti patīk.
Viss būtu baigi labi, ja vien kāds biku piedomātu par to, kādi teksti tiek uz šiem plakātiem likti. Šādi plakāti ir parādījušies manā rajonā, kur dzīvoju. Totāls FAIL:
Ilgi stāvēju un brīnījos. Pieļauju, ka līdzekļu taupības nolūkos visi Eiropai paredzētie plakāti un materiāli tika drukāti vienā tipogrāfijā, kā arī tos maketēja viens kantoris. Tad nu man skatoties uz šiem brīnumiem, acu priekšā rādījās bilde, kā viens konjaku sadzēries un zāli pīpējošs francūzis – datormākslinieks maketē plakātus, ņemot tekstus no viena liela ekseļa faila, un tieši pie Latvijas plakātiem sajauca Ctrl+C un Ctrl+V podziņas uz īstajiem plakātiem.
Pieļauju arī iespēju, ka tas varētu būt darīts speciāli, lai pamudinātu tautu čalot par so FAIL, tādējādi pievēršot uzmanību pašam svarīgākajam – pašām vēlēšanām. Tāds virālais mārketings.
Tiem, kas nesaprot, šeit un šeit ir īstās plakātu versijas.
Lieldienas – tā tas saucās!
V
ispirms visiem sveiciens Lieldienās! Lai Jums olu nepietrūkst, ko sist!
Bet nu paradokss. Tā kā manas jautrās Lieldienas paliek arvien jautrākas, sēžot savā Graudu ielā, Rīgā, tad nu izdomāju palasīt arī kaut ko kas notiek blogos. Kā jau vienmēr veru vaļā nekur.lv un ko es ieraugu – ABSOLŪTS TUKŠUMS!
Tas ir kaut kāds gļuks vai tiešām lieldienās neviens neko nav uzrakstījis??? No šī nakas secināt, ka jebkāda veida mārketinga aktivitātes šādos svētkos ir pilnīgi noteikti nelietderīgas – iztērēta nauda, bet redzējis nebūs īsti neviens.
Loģika: Mēs nodarbojamies ar žurku izdzīšanu un vēl web-dizainu
Mācību ietvaros veicu nelielu mārketinga pētījumu saistībā ar dizaina tirgu Latvijā. Secinājums pie kura es nonāku: man šķiet, ka mums ir pārlieku daudz tie dizaina kantorīši. Man personīgi izdevās uzskaitīt apmēram 30 tādus vēl daudz maz normālus, ar kaut kādu vērā ņemamu portfolio. Cik vēl ir visādi kaktu iestādījumi – nestādos priekšā. Kas vēl trakāk – visi pārsvarā piedāvā vienveidīgus pakalpojumus, atšķirība pārsvarā ir dizaina darba skaistumā un profesionalitātē.
Brīžiem es domāju: kas ir tas pamats, lai šāds manā uztverē nenormāls daudzums dizaina pakalpojumu piedāvātāju eksistētu? Acīmredzot daudziem dizains ir kā papildus bizness. Un te nu man ir jautājums: vai ir prātīgi zem vienas firmas ar pamatbiznesu norādīt kaut kādu absolūti nesaistītu papildbiznesu kā piemēram dizainu?
Piemēri nav tālu jāmeklē. Agrāk jau paceltais Artem, kas pamatā piedāvā de-ratizācijas, desinsekcijas pakalpojumus, piedāvāja arī web-dizaina pakalpojumus. Vai arī Eglītis un Partneri, kas pamatā piedāvā tulkojumus, bet papildus piehaltūrē ar dizainu. Vai tiešām, ja ļoti grib nodarboties arī ar zīmēšanu, nevar uztaisīt otru kantori ar atsevišķu zīmolu, kas nodarbojas tikai ar grafiskajiem darbiem? Manā uztverē šādas neloģiskas saimnieciskās darbības kombinācijas rada visai negatīvu iespaidu par firmu kopumā.
Bet par pētījumu. Man izskatās, ka ar tradicionālo grafisko dizainu Latvijā vairs nav kur iespraukties. Šis tirgus manā izpratnē jau ir sadalīts. Ja grib nodarboties ar mākslu, ir jāmeklē kaut kas jauns un neredzēts.
