STUDENTiskas lietas
Kā jau zināms ir sācies jauno studentu uzņemšanas vilnis. Visi vidusskolnieki metās uz savām izredzētajām augstskolām iesniegt savus dokumentus, lai apgūtu savas tālākās nākotnes zinības. Nezinu precīzi, kas notiek citās augtskolās, bet Biznesa augstskolā Turība viss pagaidām ir vislabākajā kārtībā piedevām arī rindu pie iestāšanās nav.
Vispār jaunos studentus neapskaužu, jo šis ir pirmais gads, kas saskaras ar grūtībām finansēt savas studijas. Kredītus daudzi nevar dabūt, jo vecāki vairs nestrādā vai arī nav vairs cilvēku, kas varētu galvot. No otras puses jāsaka, ka katra nākamā paaudze paliek arvien neizlēmīgāka un ar neskaidrāku skatienu savā nākotnē. Varbūt tāpēc šogad daudziem vidusskolu beidzējiem līdzi uz iestāšanos nāk arī vecāki, jo senči ta noteikti grib redzēt par ko viņi maksās. Brīžiem liekas, ka kartas nākamās paaudzes jaunie studenti vispār nezinās, ko grib mācīties un kādu nākotni vispār veidot.
Kā jau iepriekš esmu teicis, es no septembra vidus līdz decembra vidum braucu studēt uz Vāciju ERASMUS apmaiņas programmā. Lai nepiesārņotu savu blogu ar iespaidiem un piedzīvoto, esmu izveidojis atsevišķu Vācijas blogu, kurā viss būs aprakstīts. Domāju, ka informācija noderēs arī tiem, kas tikai domā studēt ERASMUSa ietvaros.
Vispār atceraties tādu pasākumu kā Studentu Paradīze? Jā tas pats, kur pagājušo gadu bija pilns ar 16-gadniekiem un Arēna Rīga teju vai sprāga kopā no tā nenormālā cilvēku daudzuma. Pasākums arī šogad būs. Ja lieto Twitter vari sekot līdzi Studentu Paradīzes kontam un vērot, kā norisinās organizācija, kas būs programmā, kā arī izteikt savu viedokli par pasākumu. Viedoklis tiks ņemts vērā – es organizatorus piespiedišu to darīt. 
Tas tā nelielām pārdomām. Šodien ārā forša diena bija.
FAIL: Kur nopirkt eksāmenus? CE noplūde!
Kā jau zināms, katru gadu panesās tas nenormālais bums ar eksāmenu pirkšanu! Parasti sarosās visādi viltus tirgoņi, kas mēģina iesmērēt neesošus darbus, lai nopelnītu papildus naudiņu!
Šogad izskatās, ka viss ir vēl vienkāršāk! Valsts centralizētie eksāmeni ir vienkārši noplūduši internetā. Avots nezināms, taču pēc struktūras un uzbūves izskatās pēc reāliem šī gada CE eksāmeniem!
Lai atbrīvotu darbus piedāvāju lejuplādēt šīs gada vidusskolas centralizētos eksāmenus tepat savā blogā par brīvu.
Lūdzams. Nokačāt valsts centralizētos eksāmenus. Te ir pats fails.
Neko nevajag pirkt, visi eksāmeni ir internetā.
7things par mani
Skatījos ilgi uz šo kārtējo interneta memi un nu tā ir sasniegusi arī mani.
Mani kā izskatās ir izaicinājis Jokerz un Renards. Lai arī domāju, ka visā šajā pasākumā nepiedalīšos, tomēr lauzīšu savu lēmumu un izstāstīšu 7 lietas par sevi, kuras daudzi iespējams nemaz nezina.
1. Mana dzimtā puse ir Jelgavas rajons, Sesavas pagasts un kā beigu beigās izrādās, esmu kaimiņš Endijam. Es dzīvoju kādus 3 km tālāk no vietas ar nosaukumu Bērvircava, kur rezidējas Endijs. Ja nemaldos, tad kādu laiku esam arī mācījušies vienā skolā, pat dejojuši vienā deju kolektīvā. Ehh, Latvija tomēr ir sasodīti maza.
2. Daudzi jautā par manu iesauku – Nuucha – kā kaut kas tāds ir radies. Šo vārdu izrunā, kā “Ņūča” un patiesībā ir īsāka mīlināmā forma no vārda “Ņūtons”. Ņūtons bija mana populārākā iesauka vidusskolā. Kāpēc Ņūtons? Es domāju, ka centralizēto eksāmenu rezultāti (A, A, A, A un B līmeņi) visu izsaka. Skolā vienmēr esmu bijis apdāvināts audzēknis, ar labām prāta un loģikas spējām, kas protams atspoguļojās arī pārāk labās atzīmēs (vidējā beidzot vidusskolu bija 8,6). Pašai iesaukai gan ir vēsture 7 gadu garumā. Iesauku Ņūča drīkst lietot tikai man tuvi un īpaši atlasīti cilvēki, ja to lieto citi, tad uzskatu to par apvainojumu.
3. Man nepatīk motocikli un līdzīgi motorizēti transporta līdzekļi. Tāpēc, ka sen atpakaļ, vienā vasarā cietu autoavārijā. Ar vienu čomu braukājāmies ar viņa Stellu, veicām pagriezienu un nepārliecinājāmies vai aiz mums nebrauc mašīna. Mašīna protams nelaimīgā kārtā tur bija, kā rezultātā bija viens liels BAMS. Man noskrāpēts deguns, vaigi utt. Šo principā vispār nezina mani vecāki (viņiem nevajadzētu to zināt), jo toreiz samuldējām, ka mēs vienkārši lielā ātrumā braucot nokritām. 
Man tad bija 12 gadi (ja nemaldos).
4. Man nav draudzenes, kā brīžiem citi varētu domāt, un arī nopietna nekad nav bijusi. Neesmu atradis vēl to īsto, kurai patiktu mans raksturs un untumi.
5. Es mēdzu izrādīt interesi sarunas laikā par otru cilvēku arī tad, ja man pilnīgi neliekas saistošs tas, ko otrs saka. Tāpēc cilvēki parasti mēdz ar mani runāties un runāties un runāties. Un es jūtos totāli nogarlaikojies, lai gan ārēji to neizrādu. Nezinu vai tā ir pozitīva īpašība vai nē.
6. Neesmu VISPĀR lidojis ar lidmašīnu.
7. Man ļoti patīk tādas lietas, kā teātris, opera utt., utjpr. Šī laikam ir tāda reta īpašība vīriešu vidū.
Tas nu būtu tā par mani.
Stafeti tālāk padodu:
Mfz, jo gribas šo to uzzināt arī par viņu.
Edijam, jo viņš vēl neko nav uzrakstījis.
Mārcim, jo viņš vnk ir manā blogrullī.
Mednim, jo varētu būt interesanti.
un Pbs, jo man tiešām patīk lasīt viņa rakstus. Tie brīžiem tiešām uzlabo garastāvokli.
Pirmais Latvijas starpskolu peintbola turnīrs : PIEDALIES!
Tā kā man pašam patīk peintbols, kā arī noteikti ir vēl daudzi tādi, kam arī šis sporta veids iet pie sirds, tad, lūk, kas tiek organizēts:
Pirmais Latvijas starpskolu peintbola turnīrs.
Kad notiek: atlases kārtas 2009.gada 4.aprīlī; FINĀLS 18. un 19.aprīlī.
Kur notiek: atlases kārtas peintbola klubā Bušas, fināls CityPaintball laukumos Rīgā, Maskavas ielā 446C.
Kas piedalās: 6.-12.klases skolēni komandās pa 6 cilvēkiem katrā.
Pasākums norisināsies šādi:
1. Atlases etaps:
Atlases etaps notiks Peintbola klubā “Bušas” (Saulkrastos, Murjāņu iela 2) 04.04.2009. Komandas, kas nepaspēj izspēlēt turnīra dienā, turnīru turpina 5.,11.,12. datumos (tās visas ir nedēļu nogales)
2. Fināla etaps:
Fināls- Latvijas peintbola laukumos “Citypaintball” Maskavas ielā 446C. Šie laukumi ir izveidoti pēc visiem Eiropas standartiem un ir vienīgie visā Baltijā un tieši šeit skolēniem tiks dota iespēja spēlēt, parādīt savu izveicību un prasmi. Cīņa finālā ir ļoti sīva un katru spēles etapu vēros spēles tiesneši, kā arī tiks skaitīti punkti, lai netiktu pieļauta vieglprātīga attieksme pret spēles gaitu.
Komanda, kas izrādīsies visstiprākā un aktīvākā visā turnīra gaitā, sava īpašumā iegūs peintbola mārkerus un daudzas citas sponsoru balvas arī tiem, kas izrādīsies ne tik spēcīgi.
Turnīra organizatori sadarbojas Latvijas Skolēnu Sporta Federāciju. Tā kā katru gadu notiek dažādi basketbola, futbola u.c. ierastu sporta veida turnīri, tad peintbola turnīrs ir kaut kas jauns, vēl neredzēts.
Daudziem šķiet, ka peintbols ir sāpīgs un brutāls sporta veids. Reāli tā nemaz nav, jo jebkurš sporta veids kļūst brutāls, ja tajā pārkāpj visiem zināmus noteikumus. Peintbols nav radīts ar mērķi kādam nodarīt miesas bojājumus, tāpat arī šajā sporta veidā tiek ievērota noteikta disciplīna un noteikumi. Šis turnīrs ir veids, kā kliedēt mītus par peintbolu kā par agresīvu sporta veidu.
PIETEIKŠANĀS līdz 2009.gada 31.martam. Pieteikuma veidlapas, kā arī visu pārējo informāciju meklējam www.busas.lv.
Banku darbības reforma kavējas 200 gadu
Finanšu krīze, bankroti, štatu samazināšanas, pieprasījuma samazināšanās, energoresursu cenu kāpumi un kritumi utt. – tas viss šķiet raksturo šodienu. Jautājums – kāpēc tā notiek? Kāpēc pēc straujas un brīnišķīgas izaugsmes, pēkšņu mūs ir pārsteigusi krīze. Nē krīzi neizraisa ekonomika pati par sevi. Krīzes izraisa mūsu iesīkstējusī banku sistēma. Šajā sakarā iesaku izlasīt šo brīnišķīgo Financenet rakstu – Banku darbības reforma kavējas 200 gadu.
Teikšu godīgi – cepuri nost Financenetam, kas kaut ko tādu ir publicējis, jo es piekrītu visam, kas šajā rakstā rakstīts. Principā raksts atspoguļo to, kā mūsdienās strādā ekonomika.
To, kā darbojas mūsdienu monetārā sistēma, es uzzināju un dziļāk papētīju pirms kāda gada. Vieglu ieskatu šīs sistēmas darbībā var redzēt filmiņā Money as Debt.
Atsaucoties uz rakstu – visvairāk man nepatīk tas, ka:
1) mūsdienās naudai nav reālas vērtības – tā ir nosegta ar principā NEKO. To rada no zila gaisa. Es naudu pieņemu, jo zinu, ka kāds cits arī no manis naudu ņems apmaiņā pret kaut ko citu.
2) inflācija, kas tiek uzskatīta par normālu parādību augošai ekonomikai, patiesībā nav normāla parādība. Nauda nedrīkstētu zaudēt vērtību. Naudas funkcijai būtu jābūt vērtības saglabāšana. Inflācija reāli ir slēpts nodoklis. Ir divi veidi, kā valsts var atņemt patērētājiem naudu – nodokļi un inflācija. Ja Jums ir 100 Ls, tad valsts var vai nu paņemt no Jums 50 Ls nodokļos, vai arī vienkārši piedrukāt 50 Ls klāt, taču Jūsu 100 Ls pirktspēja būs attiecīgi samazinājusies. Starpība ir tāda, ka no nodokļiem mēs cenšamies izvairīties, bet inflācija redz liekas pat pilnīgi normāla. Tāpēc inflāciju var, manuprāt, uzskatīt “Ekonomiskās izaugsmes nodokli“.
3) valstis, kuru banku sistēmai ir vislielākā uzticība (ASV, Lielbritānija utt) var brīvi piedrukāt sev vajadzīgo naudas daudzumu tādējādi sagrābjot savā varā pasaules resursus, tādējādi arī pakļaujot pasauli sev.
4) lai šai banku sistēmai nezustu uzticība, pretī sadrukātajam naudas daudzumam jābūt arī atbilstošam preču un pakalpojumu daudzumam. Tas noved pie tā, ka drukājot bezgalīgi naudu, mums ir arī bezgalīgi jāņem no dabas resursi. Taču kā zināms, Zeme ir tikai viena un tās resursi ir ierobežoti, tāpēc var droši teikt, ka šī sistēma noēd mūsu planētu arī tīri fiziski.
Problēma ir tāda, ka iespējams šo sistēmu nespēsim mainīt vēl vismaz 100 gadus. Bankas ir tomēr ļoti nopietns spēks. Līdz šim visi pretinieki ir nonākuši citos medību laukos (Kenedijs, Linkolns utt.)