Vai ir iespējams atrast darbu?
Mēs jau visi esam ļoti labi informēti par to, ka ekonomikā valda krīze ar visām tās izrietošajām sekām. Parasto mirstīgo darbinieku tas skar tieši darba atrašanas iespēju jautājumā.
Ļoti labi zināms, ka krīžu laikā likvidējas un bankrotē uzņēmumi, tādējādi samazinās darba vietu skaits. Tāpat esošajiem uzņēmumiem samazinās apgrozījums tā iemesla dēļ, ka vairs nevar pārdot tik daudz cik agrāk. Rezultātā esošie darbinieki ir mazāk noslogoti, kas rezultējas “lieko” darbinieku atlaišanā. Gudrāk to parasti sauc par darbaspēka izmantošanas optimizāciju jeb, respektīvi, paliekošajiem darbiniekiem tiek uzlikts atlaisto darbinieku darba apjoms, kas krīzes laikā tāpat paliek arvien mazāks un mazāks.
Tieši tāda pati situācija šobrīd vērojama arī restorānu sfērā. Pagaidām masveida bankrotus mēs neredzam, bet masveida darbinieku atlaišana nu jau būs kļuvusi par normālu parādību.
Tomēr vistrakākais ir tas, ka arī vienā objektā (restorānā) atstātajam darbaspēkam bieži vien ir tāpat par maz ko darīt un tas meklē papildus darbu (vietu, kur “piehaltūrēt”). Tātad neskatoties uz to, ka jau tā šobrīd bezdarbnieku rindās tiek iepludinātas lielas masas ar cilvēkiem, izskatās, ka arī paliekošie darbinieki, strādājot divās darba vietās, izspiedīs vēl lielāku daudzumu potenciālo bezdarbnieku. Tas viss rezultēsies ar to, ka DARBU ATRAST NEBŪS IESPĒJAMS VISPĀR, vismaz sabiedriskās ēdināšanas nozarē.
Starp citu tīri informācijai – restorānu nozarē visas vakances ir aizpildītas apkopēju, trauku mazgātāju un bārmeņu/baristu pozīcijās. Vēl var mēģināt dabūt darbu viesmīļu amatā, taču ir jāpiedāvā kaut kas unikāls (piemēram, spēja strādāt konkrētos vajadzīgos laikos). Restorānu vadītāji, izskatās, arī tik viegli savas pozīcijas neatdos. Un vislabākais ir tas, ka veidojas rindas uz šīm darba vietām. Problēmu atrast darbiniekus vairs nav un ja pieņem darbā jaunu kadru, tad tas ir ar mieru strādāt arī par zemāku samaksu.
Starp citu, vai man arī liekas, ka krīze (tāpat kā augšupeja) šobrīd Latvijā tiek mākslīgi uzpūsta, lai varētu:
1) pamatoti atlaist valsts iestādēs strādājošo kvantumu?
2) esošajiem uzņēmumiem piegādāt jaunas porcijas ar lēto darbaspēku, kas būtu ar mieru strādāt par minimālo samaksu?
JAUTĀJUMS: Vai bankas bankrota gadījumā iespējams saņemt savu naudu?
Pēdējā laika notikumi ap Parex Banku un pārējām ar to saistītajām lietām, man liek par šo to aizdomāties. Labi, ar Parexu ir cits stāsts – cilvēku naudai nekur it kā nevajadzētu pazust, jo to savā paspārnē šobrīd ir pārņēmusi valsts.
Taču mani visu laiku māc šaubas, kas būtu, ja būtu tas otrs gadījums – bankas maksātnespēja un bankrots.
Sākšu visu pamazām. Tātad, piemēri:
1) Turīgajam latvietim CL klases Mersedesā ar piederošu dzīvokli Klusajā Centrā bankā X stāv noguldīti 20 000 Ls.
2) Parastajam latvietim 1988.gada Opelī ar īrētu dzīvokli Purvciemā tajā pašā bankā X stāv noguldīti 400 Ls.
Tagad seko interesantais jautājums – kas notiks ar šiem noguldījumiem bankas X bankrota gadījumā?
Mani kā uzņēmējdarbības vadības studentu šīs lietas ļoti interesē. Mēs visi (nu ceru, ka visi) zinām, ka ir tāds likums, kas regulē izmaksājamo kompensāciju apjomu un kārtību, gadījumā, kredītiestāde (šajā piemērā banka X) bankrotē. Šis likums saucas Noguldījumu garantiju likums, kurā skaidri un gaiši ir viena konkrēta rindiņa rakstīta (3.panta 1.punkts):
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums.
Tātad sakarā ar šo likumu, mēs, parastā mirstīgā tauta, kas dzīvo no algas līdz algai, atbilstot aprakstam “Parastais latvietis” varam mierīgi gulēt, tāpat arī Turīgais latvietis var mierīgi gulēt, jo savu noguldījumu dabūs atpakaļ pilnā apmērā, gadījumā, ja banka X bankrotēs.
Taču tagad padomājiet no otras puses. Lai sakārtotu, katra bankrota rezultātā zaudētā depozīta kompensācijas juridisko pusi (dokumentus), rodas attiecīgas izmaksas (algas valsts ierēdņiem, iespējams arī juristiem utt). CIK IZDEVĪGI BŪS KOMPENSĒT 400 LS LIELU (MAZU) DEPOZĪTU?
Lai piemēru padarītu vēl dramatiskāku ieviesīsim arī trešo dalībnieku:
3) latvietim Trūcīgajam bankā X bija noguldīti 5 Ls (pieci lati).
Jautājums vēlreiz – vai dokumentu sakārtošana šo piecu latu izmaksai ir tā vērta, lai atgrieztu bankas bankrota gadījumā šos zaudētos piecus latus?
Doma, uz ko es Jūs gribu mudināt ir tāda: bankas bankrota gadījumā, visticamāk kompensācijas saņems lielie noguldītāji, taču, manuprāt, pastāv liela iespēja, ka tā saucamie sīkie noguldītāju līdzekļi tiks vienkārši NORAKSTĪTI kā neatgūstami. Un tas viss tīri izdevīguma dēļ. Jo papīru darbs (un arī pārējais darbs) 20 000 Ls izmaksai maksās tikpat cik 400 Ls vai 5 Ls izmaksai. Visticamāk, neviens nečakarēsies ar sīku naudas summu izmaksām, bet ķersies uzreiz pie lielajām summām.
Tātad secinājums viens: ieguvējs viennozīmīgi būs Turīgais latvietis, jo 20 000 ir summa, kas ir ievērības cienīga. Toties Parastajam un trūcīgajam latvietim iespējams nekas netiks, jo viņu nauda tiks norakstīta kā zudusi, tāpēc, ka noguldījuma summa ir pietiekami maza, lai to vispār aiztiktu.
Pie šādas atklāsmes es nonācu, kad parunājos ar vienu augstskolas pasniedzēju, par to, kā šīs kompensāciju lietas darās. Tieši tas pats esot bijis Bankas Baltija gadījumā, kad tā saucamo Sīko Investoru līdzekļus (kas kopā sastādīja virs 2 miljoniem Ls) vienkārši norakstīja. Līdz ar to pusi tautas iedzenot totālā nabadzībā, jo toreiz pat 50 Ls parastam cilvēkam bija LIELA nauda. Ieguvēji ir tikai un vienīgi lielie noguldītāji.
Iesaku padomāt par to, lai nav tā, ka pēkšņi paliekat bez savas mēnešalgas, vai dažām iekrātajām mēnešalgām.
Iespējams šobrīd tomēr visdrošāk glabāt naudu vietējā Zeķes bankā un piedevām vēl Eiro valūtā.
Sargājiet sevi un Jūs tiksiet pasargāti. 
Krīze X: Latvijas ekonomika kopumā
Kā Jums patīk pēdējie aptuvenie Latvijas IKP pieauguma krituma dati? Nu vienkārši fantastiski mīnuss 4 komats 2 procenti. Tagad vēl Parex banka ir uz bankrota robežas, un to pārņem valsts. Viss baigi forši ne? Pasakiet vēl, ka tas nebija gaidāms.
Piedāvāju Jums savu pētījumu par situāciju Latvijas ekonomikā, ko esmu izpētījis regulāri iepērkoties SuperNetto veikalos:
Lai Jums patīkams vakars!
Krīze IX: Mārketings – gan lēts, gan gudrs
Pēdējā laikā man visai reti parādās raksti, sakarā ar nelielu aizņemtību. Sīkas ziņas, kā jau vienmēr parādās Twitterī.
Taču nebūs runa par mani! Šis būs raksts par kārtējiem novērojumiem mūsu ekonomikas vidē.
Pedējā laikā pievēršu uzmanību dažādu uzņēmumu, iestāžu utt mārketinga aktivitātēm. Jo krīzes laikā cilvēkiem ir mazāk naudiņas un tie iepērkas mazāk. Bet ai nu kā negribas pelnīt mazāk, tā negribas. Tāpēc ir vajadzīga reklāma un dažādas mārketinga aktivitātes, lai piesaistītu to nabaga patērētāju.
Tā kā ir krīze, tad tagad neviens nevar atļauties tērēt mega summas kaut kādam vēl tur mārketingam ar apšaubāmu atdevi. Tāpēc mārketinga budžeti bieži vien tiek apcirsti un tiek mēģināts “iziet” uz salīdzinoši lētiem pasākumiem.
Šodien Maximā ievēroju kā rodas viltus atlaides. Maxima vēl tirgo Laimas šokolādi Sahne – jau kādu labu laiku. Izskatās, ka no tās nevar tikt vaļā. Ko šādā gadījumā dara veikals? Uzliek atlaidi. Bet ko dara Maxima? Paņem to pašu cenu, nodrukā uz spilgti dzeltenas cenu zīmes un pasniedz to kā atlaidi. Dažas dienas atpakaļ šī pati šokolāde maksāja 0.44 Ls gab, šodien atlaides cena uz dzeltenas cenu zīmes vēsta 0.44 Ls. Tā teikt pievēršam pircēju uzmanību.
Pēdējā laikā mani šokē arī Galerija Centrs. Parasti Galerijas mārketings man patika – glītas reklāmas, skaista paskata klienta kartes utt. Taču pēdējais brīnums ir vienkārši mazbudžeta kalngals.
Galerija ir sākusi reklāmveidīgi savu klientu informēšanu un izglītošanu preču kvalitātes garantijas jautājumos. Galerijā ir pieejami skaisti bukleti, kas parāda, kādas garantijas precēm pienākas pēc patērētāju tiesību aizsardzības likumiem un ko darīt. Bukletiņā glīti aprakstīts, ka rīkoties ar brāķētu un nekvalitatīvu preci. Viss ir it kā OK, klientiem rodas iespaids, ka tieši Galerijā Centrs (un nekur citur) pirktajām precēm pienākas 2 gadu garantija, līdz ar to Galerija rada par sevi tādu kā varoņa tēlu – uhh redzi, klient, šeit pirktajām precēm ir divu gadu garantija, mēs par tevi rūpējamies. Tas loģiski ir attiecināms uz VISUR pirktām precēm – gan Galerijā, gan Dominā un tā tālāk. Taču tagad seko pats labākais – Galerija visiem pirkumiem virs 25 Ls informācijas centrā dod dāvanu … uzminiet ko? Kastīti čeku glabāšanai – lai būtu vieta, kur šos pirkumu čekus 2 gadus glabāt. PRASTU, LĒTU KARTONA KASTĪTI, kuru es varu pats mājās izlocīt no A4 lapas 10 minūtēs. Es saprastu, ja kastīte būtu no koka, metāla vai vēl no kādas kvalitatīvas plastmasas, bet nē – par to, ka jūs atstājat Galerijā Centrs 25 Ls, jums piedāvā kartona izstrādājumu ar skaistu apdruku. Mārketinga lētuma kalngals.
Toties, lielākas kompānijas ar populārākiem produktiem pielieto gudrākas mārketinga metodes. Es domāju, ka RedBull aktivitātes nav vērts pieminēt, jo tās tiešām, manuprāt, ir pārdomātas.
Mani ir pārsteiguši Snickers izplatītāji. Šie Turības telpās ir uzstādījuši reklāmas LCD monitorus, pa kuriem Turība var translēt savas reklāmas un info, taču ik pa laikam parādās arī Snickers reklāma.
Reklāmas paliek arvien lētākas. Diemžēl. Man kā pircējam-parastajam atkal jāskatās uz visu to drazu. Protams, ka manu uzmanību piesaistīs kaut kas orģinālāks.
Kas notiek ar bankām Latvijā?
Vispirms Dienas Bizness uzraksta rakstu, ka Swedbankas akciju cena vienas dienas laikā kritusies par teju vai 20%. Pēc tam nezin no kurienes sāk klīst baumas, ka Swedbankai draud bankrots, uz ko loģiski pati Swedbanka reaģē ar atbilstošām ziņām. Tam visam uguni vēl vairāk piešauj fakts, ka Swedbanka Latvijā atlaidīs 10% no saviem darbiniekiem, neskatoties uz to, ka iepriekš tika ziņots, ka banku darbinieki ir vieni no tiem, kam nedraud bezdarbs. Piedevām vēl parādās arī raksts, ka Igaunijā nekādu problēmu bankām neesot.
Kā jau gaidāms, sākās runas arī blogosfērā. Twitterī ik pa laikam parādās kāds rakstiņš par Swedbanku.
Šodien visvairāk ir izcēlies Jeremy, kurš uzrakstīja savas domas par visu šo bardaku sakarā ar Swedbank, piedevām izskatās, ka viņš noslauc nesliktu trafiku no Googles. Tālāk risinās jautājums par to, kas varētu būt vainīgs pie šīs baumu palaišanas. Tajā pašā Jeremy bloga rakstā, savu komentāru ieraksta kāds nezināms Edgars, kurš saka, ka visu šo baumu sviestu ir uzsākusi Parex banka ar mērķi iegūt sev Swedbankas klientus, jo Parexam esot kaut kādas nopietnas finanšu problēmas Krievijas tirgū.
Lūk tas pašreiz notiek ar Latvijas bankām! Man gan liekas, ka tas vēl ir tikai sākums.
