Kā veidojas ERASMUS stipendija?
Tā kā es pirms 4 mēnešiem atgriezos atpakaļ no savām ERASMUS studijām Vācijā, tad pēdējā laikā man gan Turībā, gan arī citur dažādi interesenti uzdod jautājumus saistībā ar došanos šajā apmaiņas programmā. Turībā ERASMUS konkurss uz nākamo semestri jau ir beidzies. Taču pirms konkursa noslēguma daudzi jaunie ERASMUSnieki ar mani sazinājās, lai noskaidrotu dažādu nianšu praktisko pusi.
Jautājumi, ar kuriem saskāros bija daudz un dažādi, taču viens, šķiet, atkārtojās neskaitāmas reizes. Kā rādās skaidras atbildes uz to nav, tāpēc izmantošu šo iespēju par to uzrakstīt šeit. Lielai daļai nav īsti skaidrs kā veidojas ERASMUS stipendija? Cik liela ir šī stipendija? Kad to izmaksā? Kā ERASMUS stipendiju var saņemt un tā tālāk.
Tālāk ar bildītēm un piemēru no savas pieredzes centīšos maksimāli vienkārši izstāstīt, no kā sastāv ERASMUS stipendija.
Uzsveru vēlreiz, ka piemērs un apraksts ir balstīts uz manis paša personīgo pieredzi, kas gūta pirms gada, ejot visam šim procesam cauri.
STIPENDIJAS APMĒRS. Sāksim ar jautājumu - uz cik lielu stipendiju ir iespējams cerēt? Atbilde ir ļoti vienkārša – viss atkarīgs, uz kuru valsti taisāties doties studēt. Ņemtas vērā pamatā tiek divas lietas – mērķa valsts dārdzība un studiju ilgums ERASMUS ietvaros. Piemēram, man pašam studijām Vācijā uz nedaudz vairāk par trīs mēnešiem (precīzi 100 dienām) tika piešķirti 2430 EUR, kas ir apmēram 730 EUR mēnesī. Dānijā šis cipars ir apmēram 800 – 900 EUR, Lietuvā tie būs maksimums 350 EUR mēnesī. Zinu, ka piemēram tie, kas brauc uz Latviju, ir arī saņēmuši apmēram 350 EUR mēnesī (tātad ~245 Ls). Dārgajās valstīs (Dānija, Norvēģija, iespējams Zviedrija) visticamāk būs vēl pašam jāpiemet klāt, lai normāli varētu dzīvot, lētajās valstīs (Polija, Vācija, Beļģija) visticamāk vēl atvedīsiet arī atpakaļ kādu stipendijas daļu. Man personīgi izdevās ap 500 EUR ietaupīt.
KĀ VEIDOJAS STIPENDIJA un KĀ TĀ TIEK IZMAKSĀTA? Šis ir jautājums, kas daudziem nav īsti līdz galam skaidrs. Standarta atbilde ir – pirms došanās ceļā izmaksā 80% no kopējās stipendijas daļas. Tātad visu uzreiz nesaņemam. Šī atbilde ir visai nepilnīga, tūlīt pateikšu kāpēc.
ERASMUS stipendija sastāv no divām daļām: Latvijas valsts piešķirtā daļa un Eiropas Savienības piešķirtā daļa:
Abas daļas nav vienlīdzīgā apjomā, taču tas laikam ir atkarīgs no situācijas. LV daļa parasti ir lielāka nekā ES daļa. Manas stipendijas sadalījums bija sekojošs: 1000 LVL + 1000 EUR = 2430 EUR. Tātad LV daļa bija proporcionāli lielāka. Uzskatāmi tas izskatās apmēram šādi:
ES daļa piedevām vēl sadalās sīkāk. 80% no ES daļas ir nauda, ko izmaksā pirms došanās uz ārzemēm, bet pārējos 20% izmaksā pēc atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Lai dabūtu šos 20% ir jāaizpilda speciāla ERASMUS novērtējuma anketa – feedback no studenta, lai ERASMUS koordinatori zinātu, kā uzlabot programmas darbību:
Un tātad kopā PIRMS AIZBRAUKŠANAS izmaksājamā stipendijas daļa izskatās šādi: visa LV stipendija + 80% no ES stipendijas, un tā būs gala summa ar ko vajadzēs ārzemēs dzīvot:
ES daļu man ieskaitīja pašu pirmo. Studijas Vācijā bija plānot uzsākt 9.septembrī, ES izmaksājamo daļu (800EUR jeb 80% no 1000 EUR) saņēmu jau jūlija sākumā EUR valūtā, LV daļu ieskaitīja jūlija beigās (1000 Ls) LVL valūtā, kuru pēc tam konvertēju uz EUR. Tātad stipendiju pirms aizbraukšanas ieskaita apmēram pusotru mēnesi pirms došanās ceļā.
Kopā piešķirtā stipendija man bija 2430 EUR, bet pirms braukšanas saņēmu 2230 EUR.
Par šo piešķirto naudiņu ir jānopērk aviobiļetes un jāveic citi transporta maksājumi, jāiegādājas apdrošināšana, jāsamaksā visas drošības naudas (kopmītnēs utt) un par atlikušo naudiņu var sākt dzīvot, regulāri, protams, maksājot arī rēķinus.
Kad atgriezos atpakaļ Latvijā, aizpildīju ERASMUS novērtējuma anketu, kas bija pielikta klāt pie ERASMUS studiju līguma un divu nedēļu laikā saņēmu atlikušos 200 EUR (20% no ES daļas).
Varu vēl piebilst to, ka ES daļas apmērs būtiski katru gadu nemainās. Taču LV daļa mainās atkarībā no tā, cik valsts var katru gadu šim pasākumam atvēlēt līdzekļus. Neskatoties uz visādām dižķibelēm, man LV daļa sanāca ļoti normāla.
Ceru, ka šis raksts daudziem ERASMUS doties gribētājiem atvieglos dzīvi un padarīs šo stipendijas jautājumu skaidrāku. 
Ja būs vēlme un pieprasījums – varu uzrakstīt arī vēl kādu paskaidrojošo rakstu par ERASMUS lietām.
Biznesa augstskola Turība: 2.gads, kursa darbs, pašpārvalde un prezis
Pēdējā laikā neesmu rakstījis par to, kā man augstskolā iet. Nu ir pienākusi kārta to izdarīt.
Šodien pirms kādām 2 stundām beidzās pēdējais pārbaudījums – prakses atskaites aizstāvēšana – un tas nozīmē, ka otrais mācību gads BAT Uzņēmējdarbības vadības fakultātē man jau ir beidzies. Vēl 2 gadi to go. 50% no studijām completed.
Atceramies, ko es domāju par Turību beidzot pagājušo gadu.
Rezumē par šo gadu: nekas diži nav mainījies, kvalitātes līmenis tāds pats (tas ir, augsts). Šogad gan cītīgi iesaistījos studējošo pašpārvaldē būdams Saimniecības daļas vadītājs, līdz ar to biju non-stop aizņemts, jo regulāri notika dažādi pasākumi. Sēdēšana lekcijās bija vairāk tāda kā atpūta, jo tajās tev stāsta nevis tu stāsti. 
Otrais kurss Uzņēmējdarbības vadības fakultātē (UVF) ir balstīts pārsvarā uz uzņēmējdarbības pamatiem. Pirmajā semestrī lielāko masu deva tādi priekšmeti kā Uzņēmējdarbības pamati (R.Zvirgzdiņa), Mārketings (dekāne S.Vītola) un Komerctiesības (A.Iesalnieks), otrajā semestrī jau sākas specializācija vai nu mārketinga virzienā, vai arī grāmatvedībā. Pamata priekšmeti otrajā semestrī ir Vadīšanas principi (G.Liepiņa), Grāmatvedības pamati (V.Zariņa) un Nodokļi (A.Medne). Mans uzskats ir tāds, ka sniegtās zināšanasdod ļoti labu PAMATU uzņēmējdarbībai no teorētiskā skatu punkta, sīkākas un precīzākas detaļas tomēr būs jāpiemācās pašiem pastāvīgi, sevišķi kādā konkrētā nozarē, jo studiju programma tomēr ir balstīta uz uzņēmējdarbību kopumā.
Man ja godīgi ir ļoti grūti pateikt, kas ir bijis tāds ekskluzīvs un īpašs. Pirmais kurss likās pasaka un mīlasstāsts, tad otrajā kursā ir jāsāk nolaisties uz zemes. Ak jā, otrajā kursā vērtēšana notiek kudiš stingrāk, ar atzīmēm vairs tā nemētājas, bet tiešām nopietni uz visu skatās. Šajā jautājumā žetons grāmatvedības pasniedzējai Zariņai, kas pēc pirmā kontroldarba 1/3 kursa salika nesekmīgas atzīmes. Kaut ko tādu pirmo reizi redzēju Turībā. Principā priekšmets grāmatvedība man ļoti patika un padevās, sakārto loģisko domāšanu tikpat labi kā matemātika.Vispār es gribētu, lai tie mani kursa biedri beidzot kļūst pieauguši un lekcijās neuzvedas kā mazi bērni no bērnudārza.
Otrajā kursā sapratu, ko nozīmē pastāvīgās studijas. Tagad pilnībā sapratu Turības teicienu, ka “augstskola ir trenažieru zāle, kur tu nopērc aprīkojumu un trenējies pats, nevis frizētava, kur tu apsēdies un visu tev izdara tavā vietā”. Tā arī ir! Ja pats neko papildus nedarīsi paralēli lekcijām un nodarbībām, tad arī neko neiemācīsies. Tā kā šovasar būs ļoti daudz brīva laika, jāsāk apzināties skolas plašais bibliotēkas krājums, kur var atrast nu ļoti labas lietas.
Kursa darbu un prakses atskaiti aizstāvēju uz 8. Daži brīnījās, kāpēc tik “zemu“, jo pieraduši, ka man standarta atzīme ir 9. Vnk nebija vairs motivācijas un spēka vēl censties, jo svarīgie rezultāti jau bija paziņoti pirms šo darbu nodošanas. Jā, arī nākamgad es Turībā studēšu bez maksas un atkal ietaupīsies 1170 Ls. Tiem, kas nezin – Turībā ir budžeta vietas un stipendijas.
Šodien prakses atskaiti aizstāvot, pamēģināju citu prezentāciju rīku - PREZI. Vispār ļoti elegants rīks uz tā fona, ka PowerPoints jau nu ir totāli izbesījis un man šķiet, ka PPointa funkcionalitāte ir totāli atpalikusi. Tuvākajā laikā visas prezentācijas gatavošu ar Prezi, ja vien datoru tehniskās iespējas atļaus to atskaņot. Prezi prezentācijas manā uztverē kādu laiku pievērsīs lielu uzmanību, kamēr to nesāks lietot kritiskā masa. Prezis ir ļoti ērts teiksim SVID analīžu vizualizēšanai, jo var smuki pārbīdīt skatus no kopskata uz katru kvadrantu atsevišķi, bet staigāšanas turp un atpakaļ, kā tas ir PPointā.
Un jā, septembrī es laižu prom no šīs mūsu dzimtās … khmm … zemītes, lai 4 mēnešus pamācītos skolā Vācijā. Drīzumā no manis blogs par ERASMUS apmaiņas programmas piedzīvojumiem. Jārezervē aviobiļetes, jo ja Raianeirs saka pareizi, tad septembra sākumā lidojumi uz Frankfurti ir par 20 Ls ar visiem nodokļiem.
Iesoļo Turībā 2008
Kas notika?: Iesoļo Turībā 2008
Kad notika?: 2008.gada 30.-31.augusts
Kur notika?: Talsu rajona “Strēlniekos”
Šodien esmu atpakaļ no pasākuma / semināra ar nosaukumu “Iesoļo Turībā 2008″.
“Iesoļo Turībā” ir seminārs, kura mērķauditorija ir Turības jaunie un aktīvie 1.kursa studenti. Semināra gaitā dalībnieki tiek iepazīstināti ar saviem jaunajiem tikpat aktīvajiem kursa biedriem, tiek parādīta Turības iekšējā uzbūve un struktūra, lektori no vadības pastāsta par augstskolas ideju kopumā, kā arī vecāko kursu studenti izstāsta par savu pieredzi un dod lietderīgus padomus jaunajiem studentiem. Protams, visam pa vidu ir arī izklaidējošā daļa.
Šādi semināri notiek daudzās augstskolās, tāpēc Turības Studējošo pašpārvalde nolēma arī pamēģināt šādu pasākumu saorganizēt.
Arī es gadījos pa vidu starp organizatoriem (ORG).
Pasākumā piedalījās 53 jaunie Turības studenti, kā arī 9 ORG un 6 ORG palīgi. Tālāk nedaudz par maniem iespaidiem no ORG skatu punkta.
Vispirms gribu uzslavēt kā arī pat pabrīnīties par jaunajiem studentiem. Izrādās, ka viņi ir izcili apzinīgi. Uz noteikto sapulcēšanās laiku 9:00 bija ieradušies VISI. Neviens pat nebija aizkavējies. Parasti šādos pasākumos pirms izbraukšanas vēl jāzvana n-tajiem dalībniekiem, kuri kavē.
Tāpat man izskatās, ka katru gadu vidusskolu beidzēji paliek arvien komunikablāki, atvērtāki, drošāki. Vismaz es nespēju pārstāt brīnīties par to, cik ārti šie jaunie studenti sapazinās savā starpā. Varbūt man tikai tā izskatās.
Man bija interesanti uzzināt šo jauno studentu motivāciju, kāpēc viņi izvēlējušies Turību. Atbilde, kas man iekrita visvairāk ausīs bija atsauksmes no draugiem, radiem, paziņām, kas beiguši Turību.
Jāsaka, ka man šis pasākums bija pirmais, kurā arī es esmu organizators. Es ieguvu ļoti vērtīgu pieredzi, kā tiek attīstīti projekti no idejas līdz realizācijai. Protams, neiztikt arī bez lielākiem un mazākiem stresiem. Pēdējās 3 naktis nebiju normāli gulējis.
Starp citu, viesu māja Strēlnieki ir viena brīnišķīga vieta, kur rīkot dažādus seminārus. Šeit ir gan pietiekami lielas telpas nopietnajām semināra daļām, gan arī lieliskas atpūtas iespējas: liela pirts, baseins pie pirts, āra karstā ūdens baļļa (bathtub), batuts, šūpoles, 30 metru augsts skatu tornis, tāpat ēkās ir daudz istabu, kurās izmitināt dalībniekus. Saimnieki ir forši cilvēki, ar kuriem visu var sarunāt.
Šobrīd jūtos morāli un fiziski noguris, bet šis ir patīkams nogurums. Nākamgad noteikti arī piedalīšos šāda pasākuma rīkošanā.
2.semestris Turībā: paliek arvien labāk
Vai es jau Jums esmu teicis, cik Turībā ir forši mācīties? Par to, cik brīnišķīgi ir saplānoti lekciju grafiki? Cik patīkami ir pasniedzēji un viss pārējais? Šķiet, ka esmu jau pietiekami par to rakstījis.
Ar lielām bažām gaidīju jauno lekciju sarakstu, jo no tā būs atkarīga pārējā ikdiena – gan darbs, gan izklaides, kā arī viss pārējais. Tā nu šodien lekciju grafiks tika publicēts. Sīkāk to izpētot, man Turība iepatikās vēl vairāk.
Kur var būt vēl labāk? Nepāra nedēļā man lekcijas ir pirmdienās, otrdienās un trešdienās maksimums līdz plkst 14.00, pāra nedēļā pagaidām vispār lieliski – tikai pirmdiena un otrdiena pa vienai lekcijai katrā. Vēl labāk nekā varētu iedomāties. Var apskatīties TE (pašķirstīt nākamo nedēļu).
Latvijā labākā augstskola turpina ar uzviju attaisnot visas uz to liktās cerības. Paldies, Turība, par patīkamo studiju procesu.