Good job, Madara Drinks!
Arī es beidzot tiku klāt pie Latvijas ražotāju pēdējā laika brīnuma – Madaras jaunajiem dzērieniem. Man gan bija patīkams pārsteigums, ka tos var iegādāties arī RIMI Hiperos, ne tikai MADARAs veikalos.
Jāsaka godīgi, ka dzērienus pamēģināt mudināja vairāk tās negatīvās atsauksmes, kas klejoja pa blogiem un Tviteriem. Sākumā nevarēju saprast, kas tajos dzērienos ir tāds, kas lielākajai daļai nepatīk. Tā nu iepērkoties lielveikalā nejauši uzskrēju virsū melnajam MADARAs stendam, kur lepni viens pie otra stāvēja visi šie dabas dzērieni.
Taisnības labad teikšu, ka nopirku tikai vienu no tiem – Richard Berry – jo lielākais vairākums Latvijas patērētāju sabiedrības, kas tusē sociālajos tīklos, to nosauca par gāzētu klepus sīrupu. Vismaz tā garšojot. Ar lielu skepsi nopētīju stendu, ar ļoti kritisku rokas vēzienu paņēmu Ričardu Beriju un devos pie kasēm.
Uzreiz teikšu gan to, ka iepriekš jau biju saskāries ar tā saucamajām “dabīgajām limonādēm“. Vācijā ir ļoti populārs līdzīgs produkts – Bionade. Šo Bionādi biju pamēģinājis vairākas reizes un dažādus veidus un secinājums man bija viens – pretīgs. Nepatika man ļoti tās Bionādes garša. Limonāde nav vispār ne tuvu salda, pat ne saldena. Tāda visai parūgta garša. Gāzēta. Maksā apmēram 0.80 EUR par 330 ml pudelīti. Un korķītis ir nevis skrūvējams, bet attaisāms.
Zinot to, ka nosacīti vīlos Bionādē, ar ļoti, ļoti lielu skepsi pētīju MADARAs ražojumu. Savas izjūtas pirmo reizi lietojot šo produktu aprakstīšu secībā:
1) Taisam vaļā – ļoti būtisks bonuss ir skrūvējams korķis. Nav jāmeklē attaisāmais un ir iespēja pudelīti aiztaisīt nēsāšanai līdzi. Plusiņš MADARAi.
2) Smarža – nesaprotu kādus klepus sīrupus bērnībā ir lietojuši citi, tācu es šo smaržu par degunā cērošu vai intensīvu nenosauktu. Patīkams priežu aromāts. Plusiņš MADARAi.
3) Pirmais malks un… kā izrādās dzēriens garšo labi. Pat ĻOTI LABI. Patīkama garša un saldenums. Nejūtu, ka būtu itkā pārgāzēts. Esmu sajūsmā. Garšo daudz daudz daudz labāk ka vācu Bionāde. Vēl viens plusiņš MADARAi.
Un tagad nedaudz par manām kopējām pārdomām – par pašu dzērienu, cenu un zīmolu kā tādu. 85 santīmi par pudelīti dzēriena – jā, arī man tas likās dārgi, bet paskatīsimies uz to no citas perspektīvas. Es te nerunāšu par dabīgumu un tā radīto pievienoto vērtību. Par to, ka šis ir mūsu pašu ražojums, arī nepieminēšu. Tāpēc, ka dzēriens ir gāzēts + pildīts pudelē ar visai stilīgu etiķeti, es uzreiz uzķēru iespējamo MADARAs dzērienu mērķauditoriju un vēlamo patērētāju. Manuprāt, MADARA Drinks produkti nav paredzēti, kā ikdienā lietojama prece, bet gan kā sastāvdaļa īpašākos notikumos – ballītēs, tusiņos utt. Tusiņos parasti lieto alkoholu, bet kā jau zināms, ir tāda cilvēku grupa kā alkohola nelietotāji un autovadītāji. Kas ir tas, ko alkohola vietā visbiežāk šīs cilvēku grupas dzer? Tieši tā – enerģijas dzērieni! Un nevis sulu, jo sulu dzert nav stilīgi, bet enerģijas dzēriens ir pietiekami atzīta un pietiekami stilīga alternatīva alkoholam. Uzdodiet sev jautājumu – kad pēdējo reizi dzērāt enerģijas dzērienu, lai iegūtu no tā enerģiju? Bet tad kāpēc dzērāt? Lielākajā daļā enerģijas dzēriens tiek pirkts tikai imidža pēc – un to šķietamo enerģiju mēs iegūstam [manuprāt] ar placebo efekta palīdzību. Tā nu MADARAi ir lieliskas iespējas kļūt par vēl vienu stilīgu alternatīvu alkoholam – tieši tajā pašā kategorijā, kur šobrīd atrodas enerģijas dzērieni, piedevām MADARAs piedāvājums ir veselīgs, dabīgs un nebojā veselību. Un zinot to, ka RedBull bundža maksā 0.89 Ls un viens Shark – 0.79 Ls, MADARAs prasītā cena 0.85 Ls par vienu dzēriena pudelīti ir vairāk nekā normāla un pašsaprotama.
Turpmāk man MADARA Drinki būs lieliska alternatīva enerģijas dzērieniem. Cerams, ka parādīsies arī citos veikalos.
Ar laiku pamēģināšu arī pārējos MADARA Drinks ražojumus.
21.gs.sviests: Motivācijas vēstule 140 simbolu garumā
Labprāt pieņemtu Jūsu piedāvājumu! Esmu profesionāls interneta speciālists ar labām komunikācijas prasmēm.Ātra reakcija ir mana priekšrocība
Šī varētu būt atbilde uz pēdējā laikā panesušos sviestu saistībā ar IZZI interneta problēmām un uzņēmuma redzamo nespēju savlaicīgi tās risināt kā arī nodrošināt adekvātu un neslēptu komunikāciju ar klientiem.
Man gan liekas visai dīvaina IZZI izvēle pieņemt darbā tieši Twitter konta operatoru. Kāpēc nevarēja pieņemt uzreiz darbinieku, kas atbildētu par virtuālo mēdiju komunikāciju kopumā – teiksmi e-mēdiju operators? … vai kaut kā tamlīdzīgi.
Kā jau Pods.lv minēts – šis pilnīgi noteikti būs kārtējais case study eksemplārs Twitter ietekmes analīzei nākotnes pārgudrajām grāmatām un mācību materiāliem par jaunajiem mēdijiem un sociālajiem tīkliem. Jāsaka, ka diemžēl.
Mani kā potenciālo uzņēmēju tas satrauc. Manuprāt, nākotnes rezultāts būs tāds, ka uzņēmumi būs spiesti pieņemt darbā pārgudrus darbiniekus, kas to vien darīs, kā monitorēs virtuālos mēdijus un sociālos tīklus. Uzņēmumam tas nozīmē ATKAL liekas izmaksas, kas mūsdienu konkurences apstākļos rezultējas pieaugošās cenās. Teikšu godīgi – man šķiet, ka IT nozare sāk pagriezties biznesam nevēlamā virzienā – tā sāk nevis palīdzēt, bet gan ievērojami traucēt.
Šobrīd izskatās, ka IT ražo pārāk daudz sviesta un pārāk daudz gudru cilvēku (man liekas, ka IT nozarei draud pārprodukcija visā pasaulē, ja vien jau tāda nav iestājusies). Scenārijs tālāk ir vienkāršs:
- daļa no šī sviesta kļūst populāra un tā piesaista lielu daļu sabiedrības;
- uzņēmumi to ierauga un sāk tajos virzīt savus produktus;
- cilvēki komunicējot savā starpā izkristalizē sliktu servisu un to noliek no galvas līdz kājām;
- uzņēmumiem bailēs no tā, ka kāds sāks nomelnot tieši viņu produktu, darbā jāpieņem attiecīgs speciālists, kura darbs ir caurām dienām dirnēt netā un vērot, ko tauta runā, kas…
- …rezultējas papildus izmaksās uzņēmumam un pieaugošās produkcijas cenās, no kā cieš tie paši cilvēki, kas sāka internetā vārīties.
Cilvēki laikam nedomā, ko dara. Mīļie patērētāji, LŪDZU, domājiet ar galvu un trīs gājienus uz priekšu:
- ja Jums nepatīk produkts, NELIETOJIET TO, ATSAKATIES no tā uzreiz – sliktais uzņēmums bankrotēs vienā rāvienā;
- ja Jums ir sūdzības – griezieties pa taisno pie atbildīgajām personām, vai sauciet uzreiz menedžerus un terorizējiet viņus, kamēr situācija uzlabojas
- nebaidieties no komunikācijas ar uzņēmuma cilvēkiem, viņi ir domāti tam, lai uzklausītu klientus.
Tā vietā šobrīd vērojama situācija, ka sabiedrība bez jebkādiem pārmetumiem var izteikt visu ko vēlas virtuālajā vidē, bet tieši sejā vaininiekiem nē. Un cieš ne tikai vainīgie, bet arī normālie un labie, kuri tiek sabaidīti ar līdzīga scenārija atkārtošanos pret viņu uzņēmumiem.
Tele2 sviests
Sākšu uzreiz ar jautājumu: ja jūs nomaināt savu telefona numuru, vai uzreiz arī nomainat savu kontaktinformāciju visās iestādēs, ar kurām jums ir kaut kādas saistības? Teiksim – paziņojat bankai par numura maiņu, augstskolai, darbavieta utt. Es personīgi cenšos sekot līdzi savas kontaktinformācijas esamībai citās iestādēs vai pie citām personām, īpaši bankā un augstskolā.
Taču kā izrādās ir cilvēki, kas tā nedara un pat visai nozīmīgās iestādēs atstāj savus vecos numurus.
Sen sen atpakaļ (tālajā 2006.gada vasarā) es nopirku jaunu telefonu par akcijas cenu iekš TELE2. Tā kā nebija līdzi vēl esošās ZeltaZivtiņas numura orģinālpaka ar visu sensitīvo informāciju, tad diemžēl nācās nomainīt arī telefona numuru. Tik tālu viss bija baigi skaisti un labi.
Problēmas sākās visai drīz, principā uzreiz. Pirmajā nedēļā teju katru dienu zvanīja kāds nezināms numurs un prasīja kaut kādu mistisku Valentīnu pie telefona. Un regulāri. Pēc tam zvanu apjoms samazinājās, jo pietiekami daudziem cilvēkiem jau biju pateicis, ka uz manu numuru zvanot Valentīnu nedabūt.
Tālāk sākās sekss ar Swedbanku (toreiz vēl Hansabanku). Gribēju nomainīt savu numuru Hanzanetā, bet to nevarēju izdarīt, jo sistēma sparīgi apgalvoja, ka mans numurs jau eksistējot. Zvanīju uz Hanzanetu, prasīju kas un kā, šie teica, ka tiešām nurus jau esot. Šajā brīdī sapratu, ka Tele2 man ir iebarojis kādu no reciklētajiem numuriem – numurs, kas kādreiz kādam ir bijis, slēgts un atkal atlikts atpakaļ tirgū. Zvanīju uz Tele2 un skaidrojos, bet šie man ar visiem saviem pieciem orgāniem apgalvoja, ka viņi reciklētos numurus neizsniedzot un vienīgais ieteikums no viņu puses – vienkārši sakiet viņiem ka Valentīnu nevar uz manu numuru sazvanīt. Hanzanetā numuru izdevās nomainīt tikai pašā bankā.
Tā nu es dzīvoju 3 gadus laimīgi atbildot svešiem zvanītājiem un sakot, ka šis nav Valentīnas numurs. Apmēram reizi mēnesī man kāds Valentīnu sagribējies zvanīja.
Šodien visai šai sāgai notika kulminācija. Atnāk īsziņa. No INSERVISS kredītu grupas.
“Paziņojam, ka Jūs kavējat maksājumu pēc līguma NR.xxxxxxxxxx! Lūdzu veikt samaksu SIA Inserviss Credit nodaļā vai zvanīt pa tel.xxxxxxxx”.
Es vienkārši apsēdos. Ātrumā mēģināju saprast, cik kādi kredīti kur ir ņemti. Ņemti ir tikai trīs, no kuriem viens jau ir atmaksāts. Un neviens Inservisā. Pierakstu līguma numuru un zvanu uz Inservisu. Domāju, ka nu izteikšu visu ko par viņiem domāju. Laipns Inserviss darbinieks paprasīja manus personas datus un neko neatrada. Tad nosaucu viņam līguma numuru un visa pasaule atvērās. Mans numurs Inservisa datubāzē reģistrēts ar Valentīnas Sveikstes (laikam tā bija) vārdu, kura dzīvo Valkā. Kundzīte 2005.gadā ņēmusi kredītu. Manāmi atviegloti nopūtos.
Mīļā Valentīna – lūdzu apmaksājiet savu kredītu un nomainiet numurus vēl kaut kur, lai man visādi pārsteigumi negadās. Paldies jau iepriekš! 
Pēc šī gadījuma sapratu, kapēc man regulāri nāk visādu piedāvājumu īsziņas no Inservisa.
Tele2 šeit ir totāli izgāzies – NĒ NU NEDODAM MĒS RECIKLĒTOS NUMURUS NEKĀDĀ GADĪJUMĀ. Ko vēl viņi man ir samelojuši?
Jaunums: LabaZiņa.lv – tikai labas ziņas
Sabiedrība notiekti ir ievērojusi, ka šajos ekonomiskās lejupslīdes laikos visi mēdiji, visas malas, visi papīri ir pilni ar sliktām ziņām. Šo slikto / nepozitīvo ziņu apjoms šķiet jau ir pārsniedzis tādus apmērus, ka brīžiem liekas, pasaule iet galīgā sviestā.
Es katru dienu pārskatu lielākus un mazākus ziņu avotus internetā un jāsaka, ka negatīvo ziņu apjoms tiešām ir pieaudzis dramatiski. Man tā jau ir sava veida izklaide – atvērt piemēram DB.lv un saskaitīt cik labas un cik sliktas ziņas ir pirmajā lapā.
Diemžēl lasītāji visā šajā bardakā vairs nespēj atrast arī kaut ko pozitīvu. Labās ziņas bieži vien tiek nepamanītas vai pat vienkārši aizmirstas.
Tādēļ, kā atgādinājums tam, ka pasaulē ir arī pozītīvas vēstis, ir radīta īpaša vietne TIKAI UN VIENĪGI labām ziņām - LABAZIŅA.LV.
Labaziņa.lv publicē tikai un vienīgi labas ziņas. Šī vietne ir radīta, kā neliela atslodze visam šim milzīgajam slikto ziņu vilnim, kas šajos laikos gāžas pār mums.
Tāpēc, ja parādās nogurums no ikdienas nomācošās informācijas plūsmas, LabaZiņa.lv ir vieta, kur var mazliet atpūtināt prātu, kā arī saprast, ka pasaule sastāv arī no labām lietām, kuras mēs mēdzam neievērot.
Ja Rīgā būtu metro, kā tas izskatītos?
Viena no lietām, ko šķiet mūsdienās Rīgā ļoti vajadzētu, ir metro.
Cik saprasts no vecāku stāstītā, savā laikā arī Rīgas metro izbūvēt gribēja, bet dažādu iemeslu dēļ tas arī netika izdarīts.
Tad nu kādā Sviesta cibas blogā atradu šo te: Rīgas metro plānu. Izskatās šamais šādi:
Izskatās visai interesanti, bet šāda veida kartes man nepatīk. Tajās nevar saprast, kādas distances ir starp stacijām, cik tie maršruti ir īsti gari un kā izliecas pa pilsētu, tāpēc balstoties uz šo plānu, saliku šīs metro līnijas normālā Rīgas kartē. Rezultāts man sanāca apmēram šāds (spied uz bildes, lai palielinātu):
Katrē iespējamas nobīdes, jo nezināju dažu staciju atrašānās koordinātas.
Jāsaka, ka manuprāt būtu visai neslikti, ja tas metro arī būtu. Metro būtu lielisks mugurkauls esošajai transportmijas sistēmai Rīgā. Jugla varētu viens-divi nokļūt centrā, tāpat arī Imanta. Redzams, ka neviena līnija nepaiet zem Vecrīgas, jo tur laikam rakties būtu neprāts. Nedaudz mulsina stacija “Buļļu kāpa” – kādam nolūkam tāda tur bija domāta?
Taču skatoties uz šo karti varam skumt, ka mums nav šādas fīčas kā pazemes transports. Tikmēr varam mierīgi sēdēt savos sastrēgumos un sapņot tālāk. Kā būtu, ja būtu?