Bezmaksas rēķini no Tele2
Pēdējā laikā neesmu neko rakstījis blogā, tāpēc pārtraukšu šo četru mēnešu pauzi ar kādu ierakstu.
Vispār jāsaka, ka Tviteris ir radikāli noīsinājis vēlmi rakstīt blogu, tāpat arī citos blogos pēdējā laikā visai maz iegriežos. Tviterī visu uzzinu daudz ātrāk, un bez liekiem komentāriem: ieraksts, links un atbildes.
Pastāstīšu, kā man pēdējā laikā izgāja ar manu mīļo operatoru Tele2. Kad atbraucu atpakaļ no Vācijas, kur man Tele2 starptautiskais pieslēgums izrādījās pilnīgi nefunkcionējošs, izlēmu, ka pāriešu uz kādu sev daudz izdevīgāku tarifu. Līdz tam man bija tā saucamais Starta tarifs jau kopš tālā 2006.gada, kad pieslēdzu sev Tele2 pieslēgumu. Tā kā Starta tarifs uzskaita pilnīgi visu, ko vien var uzskaitīt, man tas sāka palikt neizdevīgi. Rēķini katru mēnesi nāca pilnīgi dažādi – sākot ar 12 Ls beidzot ar 27 Ls atkarībā no norunātajām minūtēm, notrenkātajiem megabaitiem un nosūtītajām īsziņām.
Tā nu izdomāju, ka beidzot kļūšu par cilvēku un pieslēgšu kādu no Brīvajiem tarifu plāniem. Pēc nelielas diskusijas ar Galerijas Centrs Tele2 punkta administratori, secinājām, ka manam sarunu apjomam vislabāk derētu Brīvais 6. Matemātika vienkārša: 6 Ls pieslēgums + 1 Ls internets + 3 Ls telefona mēneša maksa. Tātad maniem rēķiniem nevajadzētu pārsniegt 10 Ls mēnesī.
Decembra beigās pieslēdzu un sāku lietot. Līdz martam viss rādās pat ļoti OK – rēķini zem 10 Ls, tātad viss notiek plānotajos limitos. Dīvainības sākās martā. Saņēmu ļoti interesantu rēķinu par kopējo summu 14 Ls. Nedaudz izbrīnīts skatījos rēķina izdruku un nu nekādīgi nevarēju saprast, kas ir nogājis greizi. Ne īsti sarunas pārtērētas, ne SMS, ne internets ne kas, bet rēķins par 4 Ls pārsniedz vēlamo ciparu.
Toreiz Tviterī ierakstīju arī attiecīgu ziņu par šo gadījumu. Un negaidīti uz to saņēmu arī direct message no Tele2 – lai es atsūtu viņiem pa DM savu telefona numuru. Atzvanīs un izskaidros visu.
Aiznākamajā dienā zvans no Tele2. Izskaidroja man visas rēķina pozīcijas, jo tas aprēķina mehānisms viņiem tiešām ir nedaudz nesaprotams, bet nu kaut kāda skaidrība tapa. Tālāk sekoja pārsteigums. Izrādās, ka decembrī, kad pārslēdzu pieslēguma veidu, Tele2 datorsistēmās kaut kas nogājis greizi un man izrādās nezinot pieslēgts nevis Brīvais 6, bet gan Brīvais 1, lai gan līgumā skaidri un gaiši rakstīts Brīvais 6. Līdz ar to radās pārtēriņš par iepriekšējo mēnesi un 10 Ls vietā man atnāca 14 Ls rēķins. Tele2 operators mani informēja, ka esmu pārmaksājis visu šo laiku. Tanī pašā brīdī tika sarēķināta pārmaksas summa, kas rezultējās apmēram 11 Ls. Tātad reālais rēķins ir 14 – 11 = 3 Ls, kurus Tele2 man uzsauca, kā kompensāciju par radītajām neērtībām. Tātad Tele2 apmaksāja man sarunas viena mēneša apjomā.
Rezumē ir divi:
1) ja vēlaties bezmaksas rēķinus no Tele2, ļaujiet viņiem kaut ko sačakarēt;
2) izskatās, ka sociālo mediju nozīme tomēr pieaugs, un uzņēmumi sāks arvien aktīvāk sekot līdzi savam zīmolam šajos medijos.
Windows 7: vai ideālā operētājsistēma?
Secināju, ka ļoti sen neko neesmu rakstījis savā blogā.
Vācijas piedzīvojumus drīzumā apkopošu vairākos lielos raksos, lai viss forši un organizēti būtu vienā vietā.
Taču šoreiz izdomāju, ka uzrakstīšu par jauno Windows 7.
Kāpēc Windows 7? Lieta tāda, ka es esmu viens no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kas tika pie pilnīgi oficiālas Windows 7 Enterprise gala versijas jau 4.septembrī, respektīvi pusotru mēnesi atpakaļ. Šodien 22.oktobrī laikam ir tā lielā diena, kad šis jaunais Microsoft produkts iziet tautās un nonāk supermārketu plauktos, taču es šo Bila Geitsa brīnumu jau lietoju gandrīz 2 mēnešu nepārtraukti ikdienā. Līdz ar to man ir radies visai stabils viedoklis par šo OS.
Pirms uzskaitīt visus manā uztverē būtiskākos plusus un mīnusus, neliela informācija par manu datoru. HP 6715b modelis (2007.gada OPEN dators), divus gadus un 3 mēnešus vecs, AMD Turion 64 x2 1,8 GHz, 2 GB RAM, 160 GB cietnis, iebūvēta video karte no ATI. Datoru esmu plānojis lietot līdz grīdai - tas ir tik ilgi, kamēr pats dabīgi nosprāgst vai arī kamēr vairs nevaru izturēt, jo manām vajadzībām tehnoloģiski vēl ir pietiekams.
Kā jau sākumā teicu, pie Windows 7 Enterprise tiku 4.septembrī. Pirms tam man uz datora atradās 3 (!!!) OS: XP, Vista Business un Windows 7 Beta. Pamatā lietoju XP, šad tad arī Vistu, ja vajadzēja piespraust datoram kādu gadžetu, ko XP nu nekādīgi negribēja ņemt pretī. Datoru biju plānojis šā vai tā pārinstalēt, jo XP sistēma bija kļuvusi nepanesami smaga, sāka bremzēt, ieturēt visai palielas pauzes utt.
Brīdī, kad man lika virsū Win7 likās, ka nekas speciāls nenotiek. Taču tad man pateica, ka OS reāli vēl nemaz nav pārdošanā un tad es sapratu, ka esmu kļuvis par krutāko čali pagastā 
.
Tā kā caur dažādām beta un RC versijām visi ir vairāk vai mazāk iepazinušies ar Windows 7 interfeisu un grafikām, tad par to īsti nestāstīšu. Izskatās jau smuki un viss labi nostrādāts manā izpratnē. Es esmu cilvēks, kas ir ĻOOOTI piekasīgs pie dizaina jautājumiem, taču W7 mani tiešām pilnībā apmierina šajā jautājumā.
Lai neizplūstu pārāk garās runās, visu darīšu vāčiem raksturīgā racionālismā. Pa punktiem!
WINDOWS 7 PLUSI:
1) Mani pārsteidza pārsteidzoši ārtā instalācija. Maksimums pusstunda un sistēma bija gatava darbam. Protams pārējo programmu instalācija paņem vēl savu laiku, tomēr visu datoru visām savām vajadzībām nokomplektēju apmēram 3 stundās.
2) Sistēma ļoti ātri ieslēdzas / iebūtojas. Nemācīšu pateikt precīzi laiku, kādā tas notiek, taču tas tiešām ir ātri salīdzinot ar XP.
3) Ārprātīgi ērti strādāt. Jaunais tāskbārs ar piespraužamām aplikācijām šķiet ir super izgudrojums. Logu organizācija ir ļoti augstā līmenī un nav vairs tā mūžīgā bardaka, kā tas bija iekš XP.
4) sistēma pati par sevi strādā ļoti ātri un labi, pat spēcīgi noslogojot ar grafiskās apstrādes programmām. Jāteic, ka mans dators nu gluži nav dizainera komplektācijas cienīgs, taču still W7 tiek ar visu galā veiksmīgi.
5) Būtiskākais man šķiet tomēr tas, ka W7 visai ātri liek aizmirst XP agrāko eksistenci. PILNĪGI VISS ir tik tālu pārdomāts, ka agrākās XP ērtības nobāl uz W7 fona.
6) Start poga, kas skaisti iemirdzās līdz ko uz tās novieto peles kursoru 
Man tiešām patīk.
7) Labi organizētas ikonu trejs (Icon tray / system tray, kā viņu tur sauc) pie pulksteņa, kas ļauj izvēlēties, kuras ikonas rādīt un kuras nē.
Un tagad pie ne tik patīkamām lietām. WINDOWS 7 MĪNUSI:
Pirms rakstu novērotos trūkumus, jāteic, ka daļa no tiem:
1) ar laiku visticamāk varētu tikt salaboti caur apdeitiem vai servisa pakām;
2) iespējams saistās tikai ar manu specifisko datora modeli. Uz citas tehnikas daži mīnusi varētu nebūt novērojami, bet tomēr:
1) MĪNUSS NUMUR VIENS – man liekas nepiedodami, bet sistēma ir pārsteigusi mani ar vairāk kā 10 (!!!) fatāliem krešiem ar absolūtu nesaglabāto datu zudumu. Fatālais krešs iekš XP izpaudās kā zilais logs vai kaut kas tamlīdzīgs. Iekš W7 tas izskatās tā – dators satingst, pat pele nekustās, biku pastāv un paliek melns ekrāns. Un pilnīgi neko nevar izdarīt. Slēdz ārā datoru un ieslēdz pa jaunu. Es gan novēroju sekojošu lietu – fatālie kreši konstanti atgadījās pēc hibernācijām. Līdz ko beidzu pielietot hibernēšanu, tā šī problēma kļuva par ļoti retu parādību. Iespējams MS šo kļūdu salabos ar kādu no nākamajiem apdeitiem.
2) sistēmai konstanti vēl joprojām ir problēmas ar dažādu programmu saderību. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, W7 pat konfliktē ar Office 2007. Regulāri Office atsakās atvērties. Tas izskatās tā – piemēram Word veras vaļā, parāda Error, programma aizveras un mēģina atrast Solution on the internet. Risinājums ir sistēmas pārstartēšana, pēc kuras viss atkal strādā normāli.
3) Piesaista pārāk daudz ziņkārīgu cilvēku uzmanību – šī problēma gan ar laiku dabiski atkritīs.
4) Nepārtrauktā mode pārprasīt katru darbību - vai tiešām vēlaties palaist šo programmu, vai tiešām veiksiet izmaiņas utt. Šo gan var atslēgt, bet tas prasa nelielu piepūli, tāpēc tas ir mīnuss.
Tas tā īsumā pēc pusotra mēneša lietošanas. Kopumā man vērtējums ir super. Applausi Bilam Geitsam – mums ir produkts, kas kalpos vēl nākamos 8 gadus. XP nokalpoja 8 gadus kā ļoti izcils veidojums, tad nu pienācis laiks pensijai un dot savu vietu jaunajam daudz modernākajam Windows 7.
Sveicieni visiem no Vācijas. Te dzīvot ir labi, bet totāli neinteresanti.
Twitter my ass: twitter mārketings gone mad
Twitter ir labs rīks. Twitteris man patīk. Ar Twitteri es vienmēr varu būt in tune ar jaunākajām ziņām. Man patīk tas, ka ar ārējo aplikāciju thwirl, visas ziņas no tiem, kuriem sekoju, ērti pienāk pa tiešo uz mana datora un ir redzamas bez ieiešanas pašā twittera lapā.
Taču man goda vārds besī šī ideja bīdīt mārketingu caur Twitteri. Kurš to vispār ir izdomājis?
Manam twittera kontam šobrīd seko visādi dieva brīnumi – TIO saldējums, Ādažu čipsi, Zelta Zivtiņa un vēl un vēl un vēl šo sarakstu var tupināt un turpināt. Pēdējais sekotājs, kas man pieteicās, uzvārīja mani, kā rezultātā izdomāju uzrakstīt, ko domāju par šo mārketinga paveidu. Šis pēdējais sekotājs ir mana bijusī darba vieta – Olympic Casino.
Es mēģinu iedomāties – cik kafijas tases un cik magoņu bulciņas Olympic mārketinga daļa apēda un izdzēra, lai izdomātu šo “ģeniālo” ideju izveidot twittera kontu, kurā spamot savus jaunumus? Manuprāt daži uzņēmumi sāk pārvērtēt sevi, kā arī pārprast dažu saziņas kanālu lietojamību un tās jēgu.
Twittera ideja – sekoju tiem, kas mani interesē – kaut kā nesaistās kopā ar uzņēmumu nodomiem bīdīt mārketingu. Smieklīgi protams ir tas, ka lai no Twitter-mārketinga būtu jēga, ir nepieciešams pietiekami liels sekotāju skaits, bet to tā vienkārši dabūt nevar. Katram lietotājam pašam jāizlemj kam seko un kam nē. Tāpēc šie reklāmas nolūka twitter konti seko VISIEM pēc kārtas ar domu, ka šie cilvēki arī sekos viņiem. Es personīgi nevienam no šiem uzņēmumu twittera kontiem nesekoju, jo negribu regulāri redzēt kaut kādu sviestu savā twittera ziņu listē. Iesaku tā darīt arī citiem!
Es nesaprotu, vai tiešām ir jēga un maz vispār kāda reāla atdeve no tā, ka uzņēmums postē savus twittera reklāmas ziņojumus. Sanāk, ka ar to ir kādam jānodarbojas un viņam vēl par to maksā algu (visticamāk)!
Ok, jā, labi cēlā 21.gs. mārketinga doma, ka mārketingam ir jākļūst izdividualizētākam un vairāk saistītam ar katru klientu atsevišķi, bet peronīgi es NESPĒJU uzņēmumu uztvert nopietni caur twitteri, kas reāli ir paredzēts savā starpā pazīstamiem cilvēkiem, kuriem patīk zināt dažādus sīkus jaunumus vienam par otru.
Mans ieteikums – uzņēmumi, pirms taisāt šādu visai apšaubāmu mārketingu iekš twitter padomājiet:
- Vai twitterī vispār atrodas Jūsu mērķauditorija?
- Vai cilvēki vispār gribēs Jūsu kontam sekot, kā panākt šo sekotāju skaitu?
- Kas vispār un kādu liks to saturu iekš twittera?
- Varbūt var labāk atvērt uzņēmuma draugiem.lv kontu un visiem spamot vēstules?
Man liekas, ka visa šī twitterošana ir aizgājusi par tālu. Ja tas tā turpināsies, tad drīz jau mana pakaļa atvērs savu twittera kontu un rakstīs par katru manu kustību un darbību ķermeņa lejasgala skatījumā. Fui!
Un vispār ja tomēr gribat bīdīt mārketingu caur twitter tad, manuprāt, labākais variants būtu:
- Sarunāt / uzpirkt kādu citu twitterotāju, kas varētu tā draudzīgi ietvītot Jūsu reklāmu.
- Ieskatīties šajā saitē, kur ir lieliski padomi kā nodarboties ar twitter mārketingu – How to use Twitter for Marketing and PR.
Lieldienas – tā tas saucās!
V
ispirms visiem sveiciens Lieldienās! Lai Jums olu nepietrūkst, ko sist!
Bet nu paradokss. Tā kā manas jautrās Lieldienas paliek arvien jautrākas, sēžot savā Graudu ielā, Rīgā, tad nu izdomāju palasīt arī kaut ko kas notiek blogos. Kā jau vienmēr veru vaļā nekur.lv un ko es ieraugu – ABSOLŪTS TUKŠUMS!
Tas ir kaut kāds gļuks vai tiešām lieldienās neviens neko nav uzrakstījis??? No šī nakas secināt, ka jebkāda veida mārketinga aktivitātes šādos svētkos ir pilnīgi noteikti nelietderīgas – iztērēta nauda, bet redzējis nebūs īsti neviens.
Par to “embedēšanu”
Sakarā ar to visu jezgu ap Youtube un AKKA/LAA, man ir baigās aizdomas, ka es zinu kas būs šī gada nevārds. EMBEDĒŠANA. Vispār – kādam ir kāds sakarīgs piedāvājums šī vārda latviskošanai?
Tilde man saka, ka, piemēram, embedded object ir iegultais objekts. Tātad embedded video būs iegultais video, bet embed code būtu iegultīšanas kods??
Vismaz mūsu tam latviešu valodas kantorim šogad atkal būs ko darīt, kā sēdēt un domāt daudz maz jēdzīgu vārdu šai embedēšanai.